Amats – pašam sava uzņēmuma pamats

2015. gada 19. janvāris 07:00

981

Grobiņas uzņēmējs Osvalds Niķelis galdniecības jomā darbojas jau 50 gadu. SIA “Nico un Co” izaugsme un pastāvēšana tieši saistīta ar īpašnieka prasmēm un pieredzi. “Vēlēšanas beigušās, rozā brilles nost, tagad redzama dzīves īstenība. Valstī bijis un ir visādi, labi, ka Grobiņā vadība normāla,” pēckrīzes periodu vietējam uzņēmumam diplomātiski raksturo O. Niķelis.

Galdnieks – dzimtas profesija
“Esmu visā iekšā – gan vadītājs, gan kurinātājs, man tas baltais krekls nepiestāv. Allaž paticis strādāt ar rokām, jo vienmēr bijis jāgādā par ģimeni,” saka O. Niķelis. Viņš Grobiņā ieprecējies, dzīvo kopš 1973. gada, bet pats sevi sauc par liepājnieku.
Padomju gados O. Niķelis strādājis Grobiņas SCO galdniecībā. 1992. gadā priekšnieks to privatizējis. O. Niķelim tobrīd bija pieci apgādājami bērni. Apspriedies ar savu tēvu, arī galdnieku, nospriedis, ka iztiku ģimenei labāk būs gādāt, dibinot savu uzņēmumu.
“Aizgāju reģistrēt, bet nosaukums vēl nebija prātā. Ierēdnis, kurš reģistrēja, pajautāja, kā mani sauc. Atteicu – Niķelis, un viņš ielika “Niko un Co”. Vajadzēja arī trīs tūkstošus pamatkapitāla, bet tādas naudas nebija un ielikām televizoru,” SIA dibināšanu atceras uzņēmējs.
Uzņēmuma darbības virziens bija skaidrs, jau runājot ar tēvu – galdniecība ir dzimtas profesija. Logi, durvis, trepes, mēbeles, vārti – viss, ko vien klients vēlas no koka, tāds ir uzņēmumā ražotās produkcijas sortiments. Viss top pēc pasūtījuma. “Ja ir izlauztas durvis, jālabo tās; ja vajag kapsētas žogu, uztaisām; ja autobusa pieturu – lūdzu! Pārceltuve, laipas Grobiņā – mūsu darbs. Izgatavojām arī speciālus skapjus pilskalnā veikto arheoloģisko izrakumu glabāšanai. Daudz pasūtījumu tieši no Grobiņas novada domes. Viņiem primārais ir darba kvalitāte. Konkurentu mūsu profilā netrūkst, un, ja nebūs kvalitātes, uzticība izčākstēs kā ledus pavasara saulītē,” lēš O. Niķelis.
SIA “Nico un Co” pašlaik ir četri darbinieki un vadītājs. Par meistaru strādā vecākais dēls Intars, tādējādi turpinot dzimtas amatu. Arī uzņēmuma vadības stafete jāpārņem.
“Agrāk te strādāja vairāk cilvēku, bet krīze bijusi ne viena vien un daudzi darbinieki aizbraukuši uz ārzemēm, kur var nopelnīt vairāk. Cik pašlaik ir strādājošo uz vienu pensionāru? Ja vēl atņem nost visus “budžetniekus”, kas nepelna, būtu interesanti paskaitīt,” spriež O. Niķelis.
Saimniecības ēka, kas lēnām paplašināta līdz 500 kvadrātmetriem, darbnīcas, montāžas telpas – viss atrodas blakus dzīvojamajai mājai. Tā ģimenes uzņēmumā parocīgāk.

Cenu diktē pieprasījums
“Daudz augstas klases apaļkoku aiziet eksportam, jo par tiem labi maksā. Labas kvalitātes dēļus dabūt ir aizvien grūtāk. Audzēto netrūkst, bet tiem klientiem, kuri grib ideāli, vajag no vesela koka – vertikāli, ne gareniski stukātus. Agrāk priedes dēlis bija krietni lētāks par oša vai ozola, tagad cena gandrīz vienāda. Pēc cēlkoka, kam dārgāka apstrāde, ir mazāks pieprasījums, savukārt priede kļuvusi par deficītu, tai cena ceļas, jo priedi iespējams dažādi tonēt. Tikai eksperts atšķirs, kas par koku, pēc struktūras niansēm,” skaidro meistars.
Lielākā daļa izejmateriālu SIA “Nico un Co” atved no “Laimdotām”, kas atrodas aiz Kuldīgas. Viņiem apgrozījums esot tik liels, ka ir iespējams atlasīt arī A klases dēļus bez zariem. Normāli priedes un oša dēļi parādoties arī uzņēmumam “Mans-1”. Ir iespējams piegādātājiem pasūtīt dažādā mitruma pakāpē izžāvētu materiālu. Žāvēt var arī paši. Atliekot vien izvēlēties pievilcīgāko cenu.
“Sākot no Ziemassvētkiem, visu janvāri galdniecības darbiem ir klusais periods. Pasūtītāji parasti aktivizējas februārī. Kā būs, redzēsim. Ukrainas notikumi atstāj iespaidu uz jebkuru biznesu. Re, zivju rūpniecības uzņēmumi taisās ciet, arī piena lopkopībā ir problēmas. Man tieša sakara ar minētajām nozarēm nav, bet viss ir saistīts. Pozitīvi, ka līdz ar sankcijām pret Krieviju benzīna cena ir kritusies. Varbūt panāks, ka cilvēki sāk domāt. Arī viņiem rodas lieli zaudējumi,” spriež meistars.
Par veiksmīgāko posmu sava uzņēmuma darbībā viņš sauc 90. gadu vidu, kad notikusi uzņēmuma paplašināšanās. Toreiz uzņēmumā bija 20 darbinieku.

Uz dzīvi skatās reāli
90. gadu sākumā uzņēmumā pāris gadus gatavojuši logus vienam lielam pasūtītājam, kurš Liepājā būvējis četru sekciju māju, bet kooperatīvs līdz ar naudas maiņu bankrotējis. Vairāk nekā 50 specifiski trīs stiklu logi ar kalumiem palikuši nepārdoti.
“Nevienam tādus nevajadzēja, daļu no tiem pārdevu par pusi no cenas, citus vienkārši atdevu. Tas bija liels robs, bet izlīdām! Šobrīd? Nenoliedzami, individuālo pasūtījumu kļūst mazāk. Saprotu – neviens uz paplātes man neko neatnesīs. Jābūt ļoti uzmanīgam, uz visu gatavam, tad nekas nepārsteigs un būs iespēja izdzīvot. Ja apakšā ir prāta un finanšu spilvens, noteikti izdzīvosi – nevar celt gaisa pilis. Bija laiks, kad jaunie biznesmeņi sapirkās dārgas mašīnas, apgrozāmo līdzekļu vairs nebija, un spēle beidzās,” savu un kolēģu sākumu atceras uzņēmējs.
Tagad pieredzējušais meistars veselības stiprināšanai nodarbojas ar malkas gādāšanu pašu mežā. “Kad sezona pagājusi, arī vēders pazudis, jo uzņēmumā jau vairs tikai komandēju. Šis bizness neapstāsies, riktīgiem amatniekiem izdzīvošanai pietiks vienmēr. Amats dod pamatu. Skat, man jau desmit mazbērni un septiņi no tiem puikas,” lepojas un priecājas O. Niķelis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Amats – pašam sava uzņēmuma pamats

Kategorijas