Laimēts autiņš sabuktēts – kaimiņi ragos

2015. gada 26. janvāris 07:00

9228

Laimēts autiņš sabuktēts – kaimiņi ragos

Kalētu pagasta Ozolu ciemā dzīvo Žaļimu ģimene, bet ceļa otrā pusē Andrieki. Dzīvoja draudzīgi, viens otram izpalīdzēdami, līdz pērnajam 18. decembrim. Sabuktēja Prans Žaļims Ludviga Andriekus loterijā laimēto “Nissan Micra”. Sabuktēja mazliet, kaimiņa mazmeitu uz pasākumu vezdams, bet jāmaksā krietni – par jaunām detaļām. Prans Ludim vairs nepakalpos, bet Ludis Pranam met ar roku – “nevajag ar’”.
Kad par naudas lietām jātirgojas, pie runāšanas ķeras sievas. “Katram tā var gadīties, bet viņi ar mums kā ar necilvēkiem apgājās. Viņu mazmeitu vajadzēja uz dārziņu vest, un mēs sameklējām meistaru, kas būtu auto par pāris simtiem labi sataisījis. Aizveda uz dārgu servisu, un tur par jaunām detaļām teju 850 eiro. Kam mans Pranītis sēdās pie viņu autiņa stūres? Mums pašiem arī mašīna sētā, varēja ar to braukt, un viss būtu kārtībā,” par kaimiņu neizpratni un pašu kļūdu žēlojās Valērija Žaļimiene. V. Žaļimiene pastāsta, ka viņas vīrs Prans kaimiņiem līdzējis, jo Ludim pašam neesot autovadītāja tiesību, var teikt, ka brīvprātīgi bez algas pie kaimiņa par šoferi strādāja.
“Mēs viņiem būtu pāris simtus atlaiduši, bet no sākuma jau teica, ka rēķinu vispār negrib maksāt. Nu ja ne, tad ne. Mēs iedevām lietu advokātam Štālbergam. Mans Ludis to mašīnu loterijā Lietuvā vinnēja. Tā viņam ir dārga, jo neko tik vērtīgu viņš nekad nav laimējis un nelaimēs. Viņš to gribēja atpakaļ tādu, kā Pranam iedeva, tāpēc arī remontējām sertificētā “Nissan” servisā. Bija jau viņiem arī te tāds lūžņu meistars, bet tas nebūtu iztaisījis, kā nākas,” pretī saka Martina Andriekus.
Vīri ir daudz strupāki. Prans Žaļims ar kaimiņu mašīnu nekur vairs nebrauks: “Paldies! Nu man ir mācība uz visu atlikušo mūžu.”

Bija vai nebija dzēris?
“Dzērumā braukt nav labi. Rau, Zita saka, ka sētā iebraucis un smaržojis. Viņš bija vainīgs un bija jāmaksā,” uzskata Ludvigs Andriekus.
“Viņš bija dzēris. Es to saodu, kad iebrauca sētā un izkāpa no mašīnas,” pārliecināti piebilst Zita Eze, kura kārtējo reizi viesojas pie Andriekiem. Žaļimu ģimenei par prieku var vien piebilst, ka tiesā Z. Ezes liecība neko nepierādītu. Promiles pēc ožas nenosaka. Ar kaimiņu valodām gan pašiem vien nāksies tikt galā.
“Braucu es visu dienu. Braucu uz Priekuli un tepat pa Kalētu pagastu. Arī Martinas mazmeitu Leilu uz dārziņu vedu skaidrā. Viņa negribēja dubļos izkāpt, tādēļ iebraucu dārziņa pagalmā. Dodot atpakaļgaitā, skatījos uz aizmuguri un ar priekšas spārnu aizskāru koku bērnudārza sētā,” saka Prans Žaļims.
“Izbraucām mēs visi 15.20, Prans bija skaidrā, bet mašīnu sētā viņš iedzina 16.30. Mēs palikām Kalētos. Kur viņš vizinājās vairāk nekā stundu? Līdz Kalētiem četri kilometri! Skaidrs, ka iedzēra un sasita mašīnu,” lēš Martina Andriekus.

Dažādas vainas dažādi labo
Nav noslēpums, ka mašīnas bleķus var dažādi sabuktēt un dažādi labot. “Kursas Laiks” nepretendē uz mašīnu remonta izmaksu eksperta lomu, bet nav jābūt ekspertam, lai pateiktu, ka par “Nissan Micra” spārna un priekšējā bufera bojājumu maksāts pēc maksimuma, t.i., spārns un buferis nopirkti jauni. Par to liecina SIA “Scandi Motors” piestādītais rēķins, kuru “Kursas Laikam” uzrādīja Ludvigs Andriekus. “Mēs samaksājām tos 850 eiro, lai sirdsapziņa mierīga un nebūtu pa tiesām jāstaigā. Parakstījām papīrus, un kaimiņi parakstīja, ka pretenziju nav. Tomēr gribu, lai Jūs visiem pastāstiet, kā kaimiņiem klājas. Mašīnu varēja lētākā servisā labot un jaunas detaļas nepirkt. Tas būtu bijis normāli, kā pie cilvēkiem pieklājas. Mēs negribējām maksāt lielo rēķinu, jo skaidri redzams, ka tas ir uzpūsts iepretī nodarījumam. Mums jau tās detaļas atdeva, te var apskatīt, cik liela ir skāde,” pie sasistā bampera aicināja V. Žaļimiene.
““Nissan” automašīnām ir īpaši servisi. Tās neremontē pa stūriem, kur pagadās. Rēķinu mums piestādīja no SIA “Scandi Motors”. Redzat – tur viss ir smalki uzrakstīts, cik kas maksā,” rēķinu rāda M. Andriekus un aicina iet apskatīt saremontēto mašīnu. Tiešām kā jauna, “Kursas Laiks” pārliecinājās uz vietas, lai gan autiņam drīz būs piektais gads apkārt.

Dažkārt vajadzīgs palīgs
Ierastā prakse materiāla kaitējuma nodarījuma gadījumā ir vērsties pie jurista un sūdzēt nodarījuma autoru tiesā. Tā rīkojās arī Andrieku ģimene un naudu saņēma pat netiesājoties. Žaļimi atzīst, ka advokāta Štālberga uzvārds iedvešot šausmas un, citējot viņa atsūtīto vēstuli, viņi varētu mazbērnus baidīt audzināšanas nolūkā. “Ja nenomaksāsim prasīto summu 10 dienās, tad tiesu darbi. Kaut kāds gonorārs viņam vēl būšot jāmaksā un kavējuma procenti,” Štālberga vēstuli ar asarām atceras V. Žaļimiene. Ja viņa būtu devusies pie cita spējīga advokāta, tad sekotu tiesa un sazin vēl kurš kuram procentus maksātu. Jebkurā gadījumā, skatoties uz abu kaimiņu naudu, kopumā tiesa viņiem izmaksātu dārgāk par 850 eiro.
Pērn Latvijā tika pieņemts likums par mediāciju – tā ir iespēja strīdu noregulēt līdz tiesai. Strīdnieku samierinātājus dēvē par mediatoriem. To varēja izmantot Žaļimi un Andrieki, pirms sāka sarunas, kuru iznākums būs sabojātas kaimiņattiecības. “Viņi varēja meklēt mediatoru. Cilvēku, kurš nemēģina pieņemt kādas puses viedokli, kurš nenostājas vienā vai otrā pusē, bet mēģina ieraudzīt izlīguma pamatu un palīdz to sasniegt. Galvenais ir tas, ka abi izlīguma meklētāji ir beiguši strīdēties un meklē ceļu salabt. Tad viņiem varu palīdzēt. Kaimiņi nereti sastrīdas, gluži tāpat kā laulātie, un nereti ir iespēja salīgt mieru, saglabājot normālas attiecības arī turpmāk,” uzskata Indra Nārķe. Viņa šobrīd lauku pašvaldībās lasa lekcijas par mediāciju.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Laimēts autiņš sabuktēts – kaimiņi ragos

Kategorijas