Pirts strādā ar zaudējumiem

2015. gada 26. janvāris 07:00

3091

Aizputes vienīgo sabiedrisko pirti jau gandrīz 20 gadus apsaimnieko SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums”. Pirti ik nedēļu apmeklē vairāk nekā simts pilsētnieku, kuriem tā ir ikdienas nepieciešamība. Bez pašvaldības regulāra atbalsta pirts darbība nebūtu iespējama, jo ieņēmumi nenosedz izdevumus. Pašvaldība arī nodrošina, ka vairākām iedzīvotāju grupām pēršanās pieejama ar ievērojamu atlaidi – par 1 eiro jeb četras reizes lētāk par oficiāli apstiprināto tarifu.

Slēgt nav plānots
“Zaudējumus, kas rodas uzņēmumam, nosedz pašvaldība,” stāsta Komunālā uzņēmuma vadītāja Vēsma Martuzāne, norādot, ka pirts lielai daļai tās apmeklētāju ir nevis izklaide, bet ikdienas nepieciešamība, jo viņiem mājās nav iespēju nomazgāties. Viņa pauž pārliecību, ka, par spīti zaudējumiem, pašvaldība nepieļaus pirts slēgšanu. Turklāt Aizputē neesot citu vietu, kur iedzīvotāji varētu saņemt šādu pakalpojumu.
Dati par līdzekļiem, kas pērn iztērēti pirts uzturēšanai, vēl nav apkopoti. 2013. gada aprēķini liecina, ka pirts uzturēšanai kopumā izlietoti 17 tūkstoši eiro, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 11 600 eiro. Uzturēšanas izdevumi esot atkarīgi no laika apstākļiem, nepieciešamības veikt remontdarbus. “Sākoties apkures sezonai, siltumu pirts saņem no katlumājas. Līdz tam laikam telpas apsilda ar pirts apkures katlu,” stāsta V. Martuzāne, norādot, ka siltā ziemā tēriņi ir mazāki. Lai samazinātu izdevumus, nepieciešamos remontdarbus, piemēram, pirts iekštelpu remontu, bojāto pirts lāvas koka elementu nomaiņu un citus darbus, saviem spēkiem veicot Komunālā uzņēmuma darbinieki. Gadā pirtī izkurina ap 100 kubikmetru malkas.

Smērējas ar kafiju un māliem
Pirtsdienas Aizputē ir ceturtdienas, kad pirti apmeklē sievietes, un piektdienas, kad peras vīri. “Kursas Laiks” Aizputē ir citā dienā un pirts mājā sastop Intu Garausi, kura cītīgi berž lāvu un apkopējas pienākumus apvieno ar kasieres darbu. Otrs pirts darbinieks ir kurinātājs Juris Gūtmanis. Viņš savu darbu sākot piecos no rīta un turpina līdz pusdienai, kad pirtskrāsns sasniegusi īsto kondīciju. “Oficiālais pirts atvēršanas laiks ir pulksten divos, bet daži nepacietīgākie apmeklētāji ierodoties jau iepriekš,” stāsta I. Garause. “Spriedām, ka pēc svētkiem apmeklētāju būs mazāk, jo nauda iztērēta, taču atnāca ap 100 vīru. Bija arī apmeklētāji, kas dzīvo un strādā ārzemēs un mājās atbraukuši uz svētkiem.” Sieviešu gan esot mazāk, taču pēdējos gados vērojama tendence to skaitam palielināties. Piemēram, draudzenei, kura vienu reizi pierunāta atnākt līdzi, pirts procedūra iepatikusies, un viņa turpina nākt regulāri. “Sievietes veic dažādas procedūras – iesmērē ķermeni ar kafijas biezumiem vai mālu. Tas ir atļauts,” stāsta pirts darbiniece.
Daiļā dzimuma pārstāves lielu karstumu nemīlot, toties vīriem gan patīkot pamatīgi uzmest garu. “Štīmes” pietiekot līdz pat pulksten desmitiem vakarā, kad pirti slēdz. Ap 20–30 pārsvarā vecāka gadagājuma kungu, ja vien nav kāds ļoti nopietns iemesls, pirti apmeklē katru nedēļu. Visi lielākoties savā starpā ir pazīstami, pārspriež jaunākos notikumus un jokojas. Viens no jokiem ir par to, ka vajadzētu ieviest kopīgu vīru un sievu pirtsdienu. “Pastāvīgajiem apmeklētājiem ir savi skapīši, un, ja iedodu cita atslēgu, viņi tā šķībi skatās,” stāsta kasiere.

Vannojas un mazgā veļu
“Pirts mums patiešām laba. Labāka par vienu otru privāto pirti,” slavē V. Martuzāne. Tiem, kuri negrib karsēties uz lāvas, pieejama vannas istaba ar vannu un dušu. “Vēlams iepriekš pierakstīties,” piekodina I. Garause. Viņa rāda arī izmēros lielo veļasmašīnu, kas uz pirti atceļojusi no likvidētās slimnīcas un dīkā nestāv. “Tajā var mazgāt biezās vilnas segas, kas neietilpst parastajās veļasmašīnās. Daudzi to izmanto.” Pakalpojuma cenā, kas ir 3,56 eiro, ietilpstot arī veļas pulveris. Pirts tehniskajā aprīkojumā “Kursas Laiks” pamana arī televizoru. To, kā izrādās, uzdāvinājis kāds no pirts apmeklētājiem. Taču kopīga hokeja maču vai “UgunsGrēka” skatīšanās pirts telpās vēl nenotiek. Televizoru I. Garause ieslēdzot, kad apmeklētāju nav tik daudz un darba mazāk. Nesen viņai nācies mierināt divas satraukušās pirts apmeklētājas, kuras “pilsētā padzirdējušas, ka pirts strādā ar zaudējumiem un to grasās slēgt”. “Teicu, ka neko tādu nezinu, un nomierināju viņas,” stāsta pirts darbiniece.
Aizputes Komunālais uzņēmums sabiedrisko pirti Aizputē apsaimnieko kopš 1997. gada. Savulaik pirts ēkas iekštelpu un aprīkojuma iegādei ievērojami līdzekļi saņemti no Aizputes sadraudzības pilsētas Šveicē – Švercenbahas.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pirts strādā ar zaudējumiem

Kategorijas