Mirkli iemūžina profesionāli

2015. gada 30. janvāris 07:00

1119

Šodien daudziem ir fotoaparāti un tālruņi ar funkciju “kamera”, bet vieta zem saules pietiek arī fotostudijām. SIA “SBArt” fotostudija sniedz pakalpojumus korporatīviem un privātiem klientiem, un Jānis Vecbrālis ir viens no nedaudzajiem Latvijas fotogrāfiem, kurš bildē arī kaķus un suņus. Diezgan pieprasītas ir dāvanu kartes fotosesijai.
“Mēs, studiju fotogrāfi, protam spēlēties ar gaismu. Iebliežot parasto zibspuldzi pa tiešo, sanāk plakana seja ar sarkanām acīm un ēnu uz sienas,” – lūk, kāpēc arī selfiju laikmetā cilvēkiem svarīgs profesionāļa piedāvājums.

Būs pēdējais maksājums
Jāņa Vecbrāļa dzīvē pirmais fotoaparāts ienācis, kad devītajā dzimšanas dienā tēvs uzdāvinājis “Ļubiteļ”. Filmiņa iztērēta uzreiz, bildes jau vakarā bijušas uztaisītas. Sekoja darbošanās skolas fotopulciņā, izstādēs Pionieru namā. Kad sapelnījis naudiņu, iegādājies labākus rīkus.
“Kāzas fotografēju, to smeķi zinu. Fiziski nav viegli padsmit stundas fiksēt, sākot no ģērbšanās līdz tortes griešanai. Jābūt gan uzstājīgam, lai kadrā iedabūtu emocijas, gan nemanāmam, lai no stūra paķertu patiesuma momentu. Tas noteikti nedrīkst būt rutīnas darbs, tāpēc uz kāzu fotografēšanas segmentu uzsvaru nelieku.”
Aktīvu darbošanos Liepājas tautas fotostudijā “FOTAST” kluba vadītājs J. Vecbrālis sauc par “otdušinku” – darbošanos dvēselei. Jānis ir pateicīgs likteņa piespēlētajai iespējai pamācīties pie “lielajiem” – kā Jānis Deinats, Dainis Matisons, Andris Tennas un citiem. Daudz gūts no drauga Mārtiņa Rozes un kolēģiem klubā “FOTAST”, kā Gunāra Kopštāla, Pētera Jaunzema, Vara Santa u.c.
“Bija pašu sapelnīti un iekrāti līdzekļi, piesaistījām no “Altum” projekta. Šogad februārī veiksim pēdējo atmaksu un tad skatīsim tālāk,” biznesa materiālās puses aizkaru paver liepājnieks.

Studija – pieturas punkts
SIA “SBArt” dibināta, lai ražotu un realizētu suvenīrus, kanvas, kas joprojām notiek, taču tūrisma produkcijas noietu ietekmē sezonalitāte. Ko darīt tukšajā periodā? Pēc rūpīgas tirgus izpētes 2012. gadā dzīvesbiedri nolēmuši uz biznesa sliedēm likt arī fotografēšanu. Vieta studijai atrasta Avotu ielas namā, kur uzņēmums īrēja telpu suvenīru ražošanai.
“Pats visu iekārtoju un uzkopju, lai ir patīkams pieturas punkts, kur satikties ar cilvēkiem. Te paiet liela dienas daļa, mājās īstais saimnieks ir kaķis, pie kā ierodamies ciemos,” nosmej fotogrāfs.
Jau trīs gadus SIA “SBArt” ir līgums ar Liepājas Simfonisko orķestri, tiek sniegti pakalpojumi uzņēmumiem “Lauku Avīze”, “Dienas Mediji”, “F64”, bijuši projekti apgādam “Valters un Rapa”, pasūtījumi koncertzālei “Lielais dzintars”. Pie veiksmīga publicitātes foto ticis Māris Šveiduks, sūri portreti tapuši Valdim Mackaram. Pianisma festivāla laikā bildes vēlējušies izcili mūziķi no Francijas, Itālijas un Krievijas, un iespēju iemūžināt mirkli izmanto aktieri, dziedātāji, rakstnieki. Uzņēmums sadarbojas ar Rīgas zoodārzu, Tērvetes dabas parku, Rundāles pili, Gaujas Nacionālo parku un Liepājas suvenīru veikaliem.

“Ko darām ar “rozīnīti”?”
“Esmu komunikabls: vai tas ministrs, pensionārs vai meitene – ar katru meklēju kopīgu valodu. Barjeras salauž aizliegums uzrunāt mani uz “Jūs”. Pļāpājam par dillēm, kas dārzā izdegušas, par suni, kas apēdis kurpes, vai par garšīgām kotletēm. Kamēr zirgojamies, mēģinu uztaustīt savdabību, nianses, ko izcelt.” Ar dažu klientu nākoties tikties vairākas reizes, pirms viņš atveras un ir gatavs uzticēties.
Saskarsmē daudz palīdz pieredze pavāra profesijā, kurā ilgi nostrādāts. “Divdesmit trīs gadu vecumā jau biju šefpavārs. Lai zaļš puišelis varētu vadīt kolektīvu – piecpadsmit kārtīgas tantes, bija jābūt psihologam.”
Krunciņas, grumbiņas, pumpiņas fotogrāfijā reti kurš grib redzēt. Lai nebūtu jāizmanto rediģēšanas programmas, gaismas jāiestellē tā, lai nav asu ēnu. “Ar vai bez meikapa, bet pēc trīsdesmit dzīves raksti, vienalga, uz sejas parādās. Var jau bišķiņ, bet nedrīkst sievieti pletēt kā ar gludekli kā glancētos žurnālos. Noņemt itin visus defektiņus pat skaitās nepieklājīgi. Reiz uzrāvos uz nepatikšanām, “nokasot” dzimumzīmīti – kliente bija ļoti neapmierināta un nācās bildes pārtaisīt. Tagad, pamanot interesantu seju, vienmēr pajautāju: atstāt “rozīnīti” vai ne? Dažai meitenei koķetās dzimumzīmītes pazušana ir traģēdija,” zina pieredzējušais fotogrāfs.

Instrumenti un brīnumbumbiņas
Kā virpotājam vajag virpu, tā fotogrāfam savus darba instrumentus. Softboksi, oktaboksi, pantogrāfi, gaismas, pie griestiem piestiprinātas sliedes, dažādi foni, ko izvēlas gan pēc apģērba, gan matu krāsas. Palīglīdzekļi un modernas tehnoloģijas gaismas veidošanai ļauj paķert emocionālus kadrus, bet maksā bargu naudu, to nozīmi spēj novērtēt tikai profesionālis.
“Esmu ļoti pateicīgs dzīvesbiedrei, kas atbalstīja, deva iespēju izpausties. Fotoaparātus nevērtēju pēc cenas, bet pēc veiktspējas. Fiziski un morāli tie pēc dažiem gadiem noveco, izbeidzas. Dažs neizprot, kā gan objektīvs var maksāt tik dārgi, taču tieši objektīvs ir vērtīgākā lieta, ko pēc tam var likt uz cita foto aparāta, nodot mantojumā.”
Vislabākie klienti esot bērni. “Ja mazo nevar nomierināt, pasvied bumbiņas; ja nevar dabūt jautru vai apturēt pinkšķēšanu – pasvied bumbiņas!” Savukārt, dzīvniekus bildējot, jāspiež daudz kadru, ko var tikai ar labu fototehniku, kas ātri noreaģē un fokusē asumu. Bez dzīvnieku saimnieku asistēšanas neiztikt. “Ir “uķi puķi” bildītes un profesionālu kaķu audzētāju prasības: profils, priekšskats, mugurpuse, lai redzams astes garums un spīdošā spalva. Katrai šķirnei – savs.”
Fotogrāfam īpaši patīk iemūžināt vīru sejas “ar raksturu”, ir gadījies uz ielas iet klāt fotogēniskam cilvēkam, atvainoties un piedāvāt iespēju pabildēties. “Uzrunā netipiskums, citādums. Reiz fotografēju miglu Liepājā un trāpījās interesants tēls – Jānītis, kurš dzīvo “Iļģos”. Ar kolēģi divatā izdevās dabūt no viņa ārā patiesumu. Tā jau laikam ir slimība: visu laiku uz dzīvi skaties caur rāmīti.”
Fons, interjers un scenārijs studijā tiek pielāgots klienta vēlmēm. Tā šomēnes no Rīgas atbraukusi māte un meita, abas izdomājušas fotografēties pidžamās, gultā spēlējot saldo dambreti – ar divu krāsu zefīriem. “Par ko ne? Uztaisījām studijā dzīvokļa izstrādājumu, un labas bildes sanāca. Prasīju, kāpēc nebildējas Rīgā, atteica, ka gribot tieši pie manis. Līdzīgu gadījumu netrūkst. Tie uzspodrina zvaigznītes uzplečos.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mirkli iemūžina profesionāli

Kategorijas