Neatņemama ikdienas sastāvdaļa – maize

2015. gada 30. janvāris 07:00

1228

Maizei jau no laika gala bijusi īpaša vieta katras ģimenes virtuvē un galdā. Tā gadsimtu garumā bijusi viesmīlības un pārticības simbols, arī dumpji un kari izcēlušies tās dēļ. Tā ir viens no retajiem visu tautu un kultūru vienojošajiem simboliem. Atšķirīga un dažāda tā tomēr ir visu tautu virtuvēs. Nekas nav labāks par tikko svaigi ceptas maizes smaržu un garšu. Arī uztura speciālisti norāda, ka maize uzturā jālieto, bet saprātīgi un izvēloties savai veselībai atbilstošo maizīti.
Balta, rudzu, graudu, saldskābā – tie ir maizes tipi, kas pirmie nāk prātā. Katrs izvēlas pēc savas garšas paletes. Latviešiem tuvākā esot rudzu maize, lai gan mūsdienās lielu popularitāti piedzīvo graudu maizes. Ar baltmaizi savukārt iesaka uzmanīties dietologi, jo, lai tā būtu tik pufīga un mīksta, kāda tā ir lielveikalu plauktos, tai pievienotas dažādas E vielas. Uztura speciālists Zigmunds Zariņš norāda, ka veselīgiem cilvēkiem baltmaize neko nenodarīs. Tā ātri uzsūcas un dod enerģiju.

Pašcepta garšo vislabāk
Vībiņu veikala pārdevēja Aija Remese pastāsta, ka viņas ģimene daudz neaizraujas ar maizes ēšanu un it īpaši baltmaize reti sastopama viņu virtuvē. “Mums pārsvarā ir graudu maize mājā, jo garšo. Pārsvarā Kuldīgas melno graudu maizīti izvēlamies.” Sievietes mājā gan maize neesot obligāta prasība un brokastīs mēdzot ēst arī citas lietas, ne vien sasmērētas maizes šķēles. “Vairāk dēls ēd, jo viņam tagad tas periods, kad daudz un bieži ēd visu, kas nekustas,” smej A. Remese. Dēls gan vairāk izvēlas rupjmaizi. “Baltmaize tiešām mūsu mājās ir ļoti reti,” secina pārdevēja. Tajās reizēs, kad pati izcepot, jo uzdāvināta maizes krāsns un tā ik pa laikam tiek likta lietā, lai izceptu graudu maizi un baltmaizi, rupjmaizi vēl neesot iemanījusies cept.
“Kad mājās sabrauc vecākais dēls un krustdēls, tad cepam un tikko karsta no krāsns izņemta tiek arī apēsta,” smej A. Remese. Parasti uz maizītes ģimene izvēlas likt kausētos sierus, bet svaigā maizīte tiek notiesāta bez piedevām. A. Remese savās mājās maizīti uzglabā vai nu vienkārši iepakojumā, vai arī ledusskapī. “Maizes kastē man nepatīk, labāk ledusskapī tad ielieku – kaut kā tā ir iegājies,” viņa atzīst. Sakaltušo maizīti savukārt A. Remese sacep ķiploku grauzdiņos. “Sajauc ar sieru, majonēzi un sacep. Tos leišos “Jozī” reiz nogaršojām un pārņēmām recepti uz mūsmājām. Arī maizeszupu pati taisu – ķēpa liela ar grauzdēšanu un visu pārējo, bet to taisu gan, jo garšīgāka kā veikalā sanāk gan,” atzīst embūtniece.
Pēc novērojumiem darbavietā, vairāk pircējiem jāpasūta baltmaize un saldskābmaize. Visātrāk izpērkot Kuldīgas saldskābmaizi, bet neesot tā, ka vietējie klaipiem nestu mājās, jo katru dienu veikalā tiek pievesta svaiga maizīte. Bet no Vaiņodes atceļo bulciņas un citi gardumi. “Bez maizes nevar, bet ļoti neaizraujamies ar tās lietošanu ikdienā,” vēl uz atvadām teic A. Remese.

Veselīga uztura pamatā
Maize ir augsti sabalansēts un ideāls pārtikas produkts. Maizes izstrādājumu uzturvērtība ir cieši saistīta ar mīklas gatavošanā izmantotajām izejvielām, to ķīmisko sastāvu un bioloģisko vērtību. Tā ir nozīmīgs uzturvielu piegādātājs cilvēka organismam – tajā ir daudz ogļhidrātu, olbaltumvielas, šķiedrvielas, kā arī organismam nepieciešamie vitamīni un minerālvielas. Veselīgs uzturs nodrošina pareizu organisma augšanu un attīstību, veicina darbspējas un labu pašsajūtu.
Dienā apēdot 220 gramus maizes, organisms tiek nodrošināts ar 30 procentiem no ieteicamā ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzuma. Z. Zariņš norāda, ka pusi nepieciešamo ogļhidrātu cilvēkam vajadzētu uzņemt ar graudaugiem, tostarp maizi.
Dietologi ir vienisprātis, ka maizes cepšana mājās ir atbalstāma tradīcija. “Protams, maizi ēst ir veselīgi, it īpaši rupjmaizi un graudu maizes, jo mūsu reģionā maize ir viens no pamatēdieniem, kas satur uzturā tik ļoti nepieciešamās vielas – minerālvielas, balastvielas, vitamīnus, olbaltumvielas. Diemžēl Latvijas patērētāji jau ir pieraduši pie E piedevām – pie tādas pufīgas maizes. Tādēļ maizes cepšana mājās ir apsveicama un arī mājās gatavotās picas, smalkmaizītes ir labākas,” uzsver dietoloģe Lolita Neimane.

Lielākais ienaidnieks – pelējums
Cik cilvēku, tik viedokļu par maizes uzglabāšanu un svaiguma noturēšanu. Visbiežāk laikus neapēsta maize sapelē, zina teikt “Latvijas maiznieka” valdes loceklis Artūrs Ilziņš. No tā maizīti pasargāt pilnībā nav iespējams, jo tajā esošās olbaltumvielas, ūdens un ogļhidrāti ir labvēlīga vide pelējuma attīstībai. Visbiežāk pelējums sāk attīstīties šķēlēs sagrieztā maizē, visātrāk pelēt sāks baltmaize un tie izstrādājumi, kuru sastāvā ir sēklas, klijas. Savukārt rudzu maize pelē mazāk, jo pelējuma rašanos aizkavē maizes skābums.
Maize nav kartupelis, un tā nav paredzēta ilgstošai uzglabāšanai. Pat ja izdodas izvairīties no pelējuma, maize vienkārši var sacietēt. Lai mājas apstākļos pasargātu maizi no pelējuma, tā jāglabā viegli mazgājamā, slēgtā traukā vai maizes kastē. Turklāt maizes trauku vai kasti regulāri, vismaz reizi nedēļā, nepieciešams izmazgāt un izžāvēt.
Ja maizīte tiek uzglabāta iepakojumā, to nevajag turēt uz palodzes, kur ir tieši saules stari. Karstumā iepakojumā veidojas mitrums, kas rada kondensātu, maize paliek mitra un pelējums klāt. Ja maize nopirkta bez iepakojuma, rudzu un baltmaize jāglabā atsevišķi – pretējā gadījumā riskējat ēst baltmaizi ar rudzu maizes piegaršu un otrādi, norāda speciālisti. “Ledusskapis ir samērā populāra vieta, kur glabāt maizi, taču mūsu eksperti uzskata, ka tā nebūt nav labākā alternatīva. Iespējams, karstā vasarā tas ir risinājums, taču ne visu gadu. Arī polietilēna maisiņš ir viens no populārākajiem maizes uzglabāšanas veidiem, jo tādā veidā tā ilgāk paliek mīksta, taču jāatceras, ka tiešos saules staros tā nav uzglabājama,” norāda A. Ilziņš.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Neatņemama ikdienas sastāvdaļa – maize

Kategorijas