Ar sveci sadedzina negatīvo

2015. gada 2. februāris 07:00

569

Uguni latvieši vienmēr uztvēruši kā kaut ko svētu un maģisku. Godinot to, februāris nodēvēts par Sveču mēnesi, ik gadu notiek Svecīšu vakari kapsētās, tāpat Lāčplēša dienā aizdedzam svecītes un lāpas. It īpaši šo gaismiņu vēlamies gada tumšajos ziemas mēnešos, kad gandrīz ik vakaru mājās tiek aizdedzināta sveču liesmiņa, kas ne vien piepilda telpu ar gaismu, bet arī silda. Ugunij pat mazā sveču liesmiņā piemīt kaut kas maģisks.
Līdz ar sveces dzimšanu, kas datēta ar 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras, dzima arī tās maģiskais spēks, kas slēpjas sveces dvēselē – liesmā. Ar sveces palīdzību var enerģētiski sakārtot gan mājokli, gan savu piemājas saimniecību, gan sevi pašu. Svecei ir būtiska loma gaismas nešanā mūsu dzīvē – gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. “Vasarā ir saule, bet rudenī un ziemā pietrūkst gaismas, ko mēs mēģinām aizstāt ar sveci,” norāda ezoteriķe Elvita Rudzāte. Viņa atzīst, ka sveces jādedzina visu gadu – arī vasarā, jo tās tīra enerģētiku, atbrīvo mūsu telpu no negatīvās enerģijas. “Tāpēc vienmēr, kur ir negatīvās enerģijas, kur nāk cilvēki katrs ar savām problēmām, jādedzina sveces,” uzskata E. Rudzāte.
Sveces tieši no dabīgā materiāla ir enerģētiski visspēcīgākās. Skatīšanās liesmās kliedē negatīvās izjūtas, palīdz atbrīvoties no depresijas, noguruma, likvidē strīdos uzkrāto negatīvo enerģiju. Domās varam izstaigāt savas dvēseles visintīmākos nostūrīšus, tos izgaismojot ar sveces dvēselīti – liesmiņu, atbrīvojot un attīrot no negācijām.

Izveido no pārpalikumiem
Sveces liesma ik dienu deg arī Embūtes Tūrisma informācijas centrā. Tā vadītāja Dina Ziemele pastāsta, ka sveces dedzina ļoti daudz. “Man patīk, ka deg svecīte, un mums tā deg vienkopus uz šī viena statīva, kas izveidojies gada laikā, un šeit nodedzinām arī Adventes svecītes.” Embūtes Tūrisma informācijas centrā svece, kas deg ikdienā, ir pavisam interesanta, tā ir kā kalns no daudz sveķiem, kam pa vidu deg liesmiņa – atkal jauna svece, kas papildina sveču kalnu. Sācies viss ar mazu šķīvīti, uz kura dega svecīte, tad nākusi klāt jauna, jauna un tad jau vajadzējis lielāku šķīvīti, kur svecīti novietot. Tagad izveidojies krāsains vulkānam līdzīgs uzkalniņš ar liesmiņu vidū.
”Manuprāt, svecīte dod to gaišumu, siltumu, mājīgumu telpai. Arī mājās vienmēr aizdedzinu svecīti,” atzīst D. Ziemele. Parasti šie senie gaismekļi tiek iegādāti veikalā. “Pirms šādas sveces risinājuma, kāds mums ir tagad, sveču atlikumus mēdzu arī izkausēt un pagatavot jaunu sveci, bet tagad visi atlikumi nonāk sveču kalnā.” Parasti sveces izlēja eglīšu mantiņās, kas bija no stikla un ko pēcāk varēja sasist. Ir sveces, kas ļoti tek, ir tādas, kas atkal neiztek nemaz, bet tas ir katras sveces būtībai atbilstoši. “Tas uzreiz rada mīļumu.” D. Ziemele pastāsta, ka nav noteikts veids, ko viņa izvēlas, galvenais – lai varētu novietot uz sveču kalna. “Un svecēm jau jebkurās mājās jābūt, ja pazūd elektrība,” noteic tūrisma speciāliste. Pēdējā pusgadā gan mazāk, bet agrāk elektrība zudusi bieži un tad sveces bijis vienīgais gaismas avots – gluži kā senos laikos.
“Pati arī labprāt sveces izvēlos dāvanām,” viņa atzīst. Jautāta par krāsu, sieviete teic, ka īpašas nozīmes tai nav, vienīgi taisot Adventes vainagu, piedomājot, kāds būs tā krāsu salikums. “Parasti sveces iepērku lielā krājumā – tā, lai visam gadam pietiek,” viņa nosmej.

Ar alu un cūkgaļu
Mūsdienās sveces izgatavo pārsvarā no parafīna vaska, naftas blakusproduktu izmantošana ir ekonomiski izdevīga. Neskaitot apgaismošanas funkciju, sveces lieto dekoratīvos nolūkos telpu izgreznošanai, lai radītu romantisku vai svinīgu noskaņu.
No dabiskā vaska izgatavotas sveces vai specializētas aromatizētās sveces lieto telpu iesmaržināšanai vai nepatīkamu smaku likvidēšanai. Sveces lieto dažādu svētku, ceremoniju, rituālu laikā. Sveču izgatavošana mūsdienās notiek galvenokārt rūpnieciski. Sveces ir iespējams iegādāties gan parastā lielveikalā, gan nelielos salonos. Īpašu noskaņu sniedz gadatirgi un pirmssvētku tirdziņi, kuros var gan iegādāties sev tīkamu izstrādājumu, gan tikai pamielot acis.
Latviešiem ir savs īpašs mēnesis, kurš saucas Sveču mēnesis – februāris. Mēneša 2. datumā tiek svinēta Sveču diena. Tā ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra. Tautā šo dienu vēl sauc: Svecaine, Grabenīca, Vēja diena, Govju diena. Sveču diena ir ziemas vidus, un tāpat kā katrā gadalaikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd.
Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Jālej sveces, lai gaiši degtu. Ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot. Sveces lēja no aitu taukiem vai vaska. Sagrieza kokvilnas diegus sveces garumā un mērca taukos tik ilgi, kamēr svece bija pietiekoši resna. Tad svece gatava. Sveču dienā, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar sveci sadedzina negatīvo

Kategorijas