Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar labu pēcgaršu

ANITA PLATACE

2015. gada 4. februāris 07:00

675
Ar labu pēcgaršu

“Pēcgarša ir ļoti laba,” atzīst vaiņodnieks Oskars Zvejs, kurš kopā ar Edīti Jonušu un Janu Taujēnu aizvadītajā vasarā ļāvās nebijušam piedzīvojumam – piedalījās televīzijas spēlē “Ciemos”.

“Vai tu būtu ar mieru piedalīties vēl vienā afērā?” pensionēto skolotāju Edīti Jonušu uzrunājis Vaiņodes novada domes projektu koordinators Oskars Zvejs, kad viņa šuvusi aksesuārus vietējā teātra trupai. “Ja nav jāmaksā un pēc tam pa galvu ar koku nesit, esmu ar mieru,” piekritusi Edīte.
Oskars savukārt šo piedāvājumu uzzinājis no domes sabiedrisko attiecību speciālistes. Viņš spriež, ka organizatori, izvēloties pa novadam no katra Latvijas reģiona, varētu būt paši metuši aci uz Vaiņodi kā Kurzemes pārstāvi. Zemgali TV spēlē pārstāvēja Baldone, Sēliju – Viesīte, Vidzemi – Alūksne, Latgali – Rogovka. Komandas veidošanas nosacījums – pa pārstāvim no trim vecuma grupām: jaunība, briedums, viedums. Kā trešā vaiņodnieku komandā pieaicināta 12. klases skolniece Jana Taujēna.

Sarunā iepriekš
Kad pieteikušies, vaiņodniekiem nav bijis ne jausmas, kas būs jādara. Tas izrādījies skrējiens un brauciens pa pieciem novadiem, uz laiku veicot dažādus uzdevumus ar jaunāko tehnoloģiju pielietojumu. Tieši to popularizēšana bija šova mērķis.
Pirms spēles bijusi iespēja piedalīties kursos par jaunajām tehnoloģijām, bet vaiņodnieki to nav izmantojuši. Aizkadra ieteikums bijis ar tām šovā rīkoties ne jaunākajam dalībniekam, kurš parasti bijis šajā jomā zinošākais. Oskars atzīst, ka pēc šova šo tehnoloģiju lietošana viņa ikdienā plašāka nav kļuvusi.
Vienā filmēšanas reizē ietverta Alūksne un Rogovka, otrajā – Viesīte un Baldone, trešajā – Vaiņode. Katrai grupai līdzi devies operators, un Edīte vērtē, ka viņam bijusi liela slodze – gan jātiek līdzi skrejošajiem dalībniekiem, gan jānes kamera un jāfilmē. “Jancīt, slēdz ārā kameru!” Edītei gadījies lūgt delikātā situācijā.
Transports maršruta pievārēšanai bija jāsameklē pašiem. “Atrodi nu kādu, kurš brauks 36 kilometrus prom un atpakaļ, ja par to viņam ne centu nemaksā!” Edīte stāsta par grūtībām Pokaiņos. Tomēr atradušies atsaucīgi cilvēki. Vaiņodē komandas jau bijušas gudrākas un laikus sarunājušas sev šoferus, piemēram, internātpamatskolā, kur nakšņojušas. Paticis, ka notiekošais bijis īsta, neiestudēta darbība. “Nokļūsti nu Alūksnes ezera salā!” 

Kurzeme – nesakoptākā
Dalībnieki uzsver pozitīvo ieguvumu – daudz paziņu katrā novadā. Pabijuši vietās, kur paši nekad nebūtu nonākuši. “Tik jauks mazs ciematiņš!” Edīte saka par Rogovku. Par Latgali iepriekš bijis priekšstats kā par nostūri. Tur, meklējot tulkojumu latgaliešu valodas vārdiem, iegājuši mājās, kur atradusies latgaliešu–latviešu vārdnīca. Taču pateikt priekšā mājas saimniece atteikusies, jo bijusi rados ar vietējās komandas dalībnieci. Rogovkā vaiņodnieki iznesti cauri, jo šoferīte, kas bijusi ar mieru aizvest, to tīšām izdarījusi nepareizā virzienā, lai maldinātu savējo konkurentus.
Pārliecinājušies, ka runas par Latgales nabadzību ir mīts. Cilvēku maz, toties redzama sakoptība. No visiem novadiem Kurzeme šķitusi visnesakoptākā – daudz graustu, pie mājām samētāta veca tehnika un lūžņi. Braucot cauri visai Vidzemei un Latgalei, nekas tāds nav redzēts. Ja mājā neviens nedzīvo, tad logi aiznagloti un nokrāsoti.
No Rogovkas komandas dalībniecēm iegūta recepte pret saaukstēšanos un imūnsistēmas stiprināšanai, ar kuru Edīte tagad dalās tālāk.
Vaiņodē visgrūtākais bijis uzdevums barona Korfa kapenēs. “Žēl, ka tāda vieta ir privātīpašums,” alūksnietes teikušas pie Lielbātas avota. Interesantākās bijušas vietas, kas apskatītas ārpus sacensību programmas. Piemēram, Baldones ārstniecisko dūņu raktuves, Rēzeknes kultūras centrs “Gors”, televīzijas studija.

Parāda maz
“Tas bija ļoti jauks piedzīvojums,” vērtē Edīte. Slodze gan bijusi liela, visu dienu – no astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā – uz kājām. To, ka temps bijis par lielu, vaiņodnieki nav slēpuši šova analīzē. Uzdevumus izpildījuši visus, bet iekrituši “naudas sodos” laika dēļ.
Kā katrā šovā, bijušas dažādas “zemūdens klintis”, bet tās pārklājuši pozitīvie iespaidi. Komandu starpā nav bijis strīdu vai nesaprašanās. Vakaros parasti sapulcējušies kopā, draudzīgi parunājušies. Draudzība saglabājusies arī pēc šova, Jaungadā visi sazvanījušies, apsveikuši. Portālā “Draugiem.lv” izveidojuši savu draugu grupu. Baldonieši uz Vaiņodi atbraukuši arī pēc spēles, atraduši te radus.
Vai šova organizatori sasniedza mērķi, dalībniekiem esot grūti spriest. Viņi gan esot cerēto sasnieguši. Televīzijas pārraidē uz sevi skatīties nav bijis grūti. Tikai televizora ekrānā ieraudzījuši, kā uzdevumus veic citas komandas. No safilmētā tika parādīts ļoti maz, ar nožēlu teic Oskars. Mājinieki teikuši, ka tas nav ļāvis pašiem izvērtēt komandas sniegumu. Solīts, ka nākamajā sezonā katra sērija būšot garāka.
“Bija ļoti interesanti, bet otrreiz es ne uz ko tādu neparakstītos milzīgās slodzes dēļ,” atklāj Edīte. “Noteikti bija vērts,” saka Oskars. Iegūtā vieta nav bijusi svarīga. “Katrā vietā ir kas interesants, bet ne vienmēr tas tiek reklamēts.”
Jaunajā sezonā spēlē startēs citu novadu komandas. No pagājušā gada dalībniekiem dzirdēts joks, ka jāpiedeklarējas citā novadā, lai šogad varētu piedalīties atkal.