Investīciju piesaistē vislabāk veicas Kurzemei

2012. gada 22. oktobris 23:35

1036

Investīciju piesaistē vislabāk veicas Kurzemei

Investīciju piesaistē vislabāk veicies Kurzemē, savukārt Latgale – atpaliek, pētījumā "Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ' (Latvijas reģioni 2004-2012)" secinājusi Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Izceļas arī Durbes novads.

Straujās izaugsmes gados visnozīmīgāko investīciju kāpumu novērojām Rīgā un Pierīgā, tomēr lielu daļu no šā kāpuma veidoja mājokļu būvniecība, kas, lai arī uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nākotnē tiešā veidā pievienotās vērtības kāpināšanā lielu pienesumu nesniegs.

Latgalē investīcijas uz vienu iedzīvotāju visā laika periodā ir bijušas viszemākās, nesasniedzot pat pusi no vidējā līmeņa valstī. Ar tik zemu investīciju līmeni arī sagaidāmā pievienotās vērtība un attiecīgi iespējamie iedzīvotāju ienākumi nebūs augsti. Šajā ziņā darba algas un peļņas izlīdzināšanos var gaidīt tikai tad, ja investīcijas aug straujāk nekā vidēji valstī. Zemgalē un Vidzemē situācija ir nedaudz labāka nekā Latgalē, turklāt Vidzemē, tāpat kā Kurzemē, cerīgāks investīciju kāpums vērojams 2010. gadā.

Krīzes laikā finanšu līdzekļu ierobežojumu un augstās nenoteiktības dēļ investīciju apjomi būtiski saruka visos reģionos, tādēļ īpaša nozīme šajā laikā bija Eiropas Savienības (ES) un citu atbalsta fondu finansējuma pieejamībai, kas gan mazināja lejupslīdes dziļumu, gan palīdzēja ātrāk atjaunot eksporta izaugsmi. Rīgā un Pierīgā ieguldījumi saruka ļoti strauji, ko provocēja valsts investīciju samazinājums un mazāks ES fondu mīkstinošais efekts. Rezultātā Latvijas centrālās daļas pārsvars mazinājās, relatīvi attiecībā pret vidējo līmeni Latvijā visstraujāk uzlabojoties Kurzemes rādītājiem.

Kā norāda Bičevska, nefinanšu investīciju mazākā kritumā Kurzemē stabilizējoša loma bijusi ostām un lielajiem uzņēmumiem, kuri vairāk orientēti uz eksportu. Tāpat turpinājās izaugsmes gados aizsāktie investīciju projekti, piemēram, Brocēnos uzceltā jaunā "Cemex" ražotne, kurā ieguldīti vairāk nekā 275 miljoni eiro (192,5 miljoni latu). Nenoliedzami nozīmīgs atspaids krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā bijis ES un citu atbalsta fondu finansējumam, kas Kurzemē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2010.-2011. gadā bijis vislielākais. Turklāt augstākais finansējums ir bijis gan Kohēzijas politikas, gan kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas ietvaros.

"Kurzemei ir labi sekmējies arī ārvalstu investīciju piesaistē. "Tas liek domāt, ka tas tik tiešām ir saistīts ar politiku, tikai ar to nedomājot tik daudz politiskās ietekmes uz valdības lēmumiem izmantošanu, kā investoru piesaistes politiku - atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu, izdevīgu līgumu piedāvāšanu jaunām ražotnēm u.c. Šādi secinājumi man veidojušies arī pēc sarunām ar pašiem investoriem ikgadējās Latvijas eksporta un inovācijas balvas žūrijas vizīšu ietvaros," akcentē ekonomiste.

Viņa norāda, ka pievienoto vērtību rada arī pašnodarbinātie, mazie un vidējie uzņēmumi, nozares, kurās svarīgi ne tik daudz apjomīgi kapitālieguldījumi kā idejas un zināšanas. Tāpēc būtiski ir analizēt arī pārmaiņas uzņēmējdarbības rādītājos - uzņēmumu skaitā un to reģistrētajā pamatkapitālā.

Jauno uzņēmumu reģistrāciju skaita pārmaiņas iet roku rokā ar ekonomikas ciklu - straujās izaugsmes gados jauno uzņēmumu skaits palielinājās, bet līdz ar ekonomiskā cikla lejupslīdi saruka. Tomēr, atšķirībā no iekšzemes kopprodukta, to skaits atsāka izaugsmi jau 2010. gadā, kas ir skaidrojams ar mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu, kas veicināja daudzskaitlīgu uzņēmumu (galvenokārt mazkapitāla SIA) dibināšanu. Arī šajos rādītājos Rīga ar krietnu pārsvaru ir Latvijas līdere, otrajā vietā - Pierīga.

Pārējiem reģioniem ir ļoti līdzīgs līmenis un arī pārmaiņu līknes dinamikā, izņemot Latgali, kas pussoli atpaliek no pārējiem.
"Lursoft" dati par aktīvo uzņēmumu skaitu, pārrēķināti uz 1000 iedzīvotājiem, liecina, ka 2012. gada vidū augstākie rādītāji ir bijuši Durbes un Raunas novados, Rīgai paliekot tikai trešajā vietā, savukārt zemākie - Zilupes, Viļānu un Aglonas novados.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem gan šis saraksts samērā nozīmīgi mainās, jo papildus tiek izmantota arī informācija no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes, kā arī statistiskajiem apsekojumiem un aptaujām par tām ekonomiski aktīvajām statistikas vienībām, kurām nav jāreģistrējas vai tās nevēlas reģistrēties Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajos reģistros. Pēdējie dati gan šādam novērtējumam ir par 2010. gadu. Pēc šāda novērtējuma (ko izmanto arī teritorijas attīstības līmeņa indeksa aprēķinā), tirgus sektorā līderos ar lielāko statistikas vienību skaitu uz 1000 iedzīvotājiem ir Vārkavas, Jēkabpils, Rucavas un Durbes novadi, savukārt mazākais skaits novērojams Olaines, Strenču, Inčukalna, un Zilupes novados.

"Kā redzam, šajā pozitīvo un negatīvo līderu topā pēc abiem novērtējumiem iezīmējas divi novadi - augšgalā Durbes novads, bet apakšgalā - Zilupes novads," norāda Bičevska.

Gan uzņēmumu skaita dinamika, gan reģistrētā pamatkapitāla reģionālais sadalījums liecina, ka lielas pārmaiņas reģionu pievienotajā vērtībā kopš 2009. gada nav notikušas, un, visticamāk, neviens reģions būtisku ekonomikas izrāvienu nav piedzīvojis. Tomēr augstākas iespējas, ka pievienotā vērtība nozīmīgāk augusi, ir Kurzemei, kurā pēdējos gados novērots augstāks ES fondu pienesums. Jautājums vien, kā un kam šis finansējums izlietots un vai tam būs atdeve nākotnē.

Pētījums pilnībā pieejams mājaslapā www.makroekonomika.lv, sadaļā "Analītiskā informācija". Darbā vērtēta teritoriju attīstība, nozaru struktūra, ēnu ekonomikas rādītāji, investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības rādītāji, nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi un izdevumi, nevienlīdzības un nabadzības riska rādītāji.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Investīciju piesaistē vislabāk veicas Kurzemei

Kategorijas