Nodegusī māja atdzimst uz vecajiem pamatiem

2015. gada 6. februāris 07:00

2693

Nodegusī māja atdzimst uz vecajiem pamatiem

2012. gada nogale Rāvas “Putniņos” atnāca ar trīskāršu traģēdiju. 30. decembra – saimnieka bēru dienas – vakarā mājā izcēlās ugunsgrēks un palīgos atnākušais kaimiņš no uztraukuma pakrita miris. “Sakritība ir šausmīga,” saka saimniece Dzidra Kurčevska. Tagad, pēc diviem gadiem, viņa mīt uz vecās pamatiem uzceltā jaunā mājā. To, izmantojot apdrošināšanas un ziedotos līdzekļus, tuvi radinieki kopā ar vietējiem palīgiem paveikuši pusgada laikā.

Vecā māja bijusi ap simts gadu veca, Kurčevski to par pajām nopirkuši no kolhoza. Nodzīvojuši tajā 40 gadus, izpirkuši zemi saimniekošanai. Ugunsnelaime sākusies no bēniņiem, tās cēlonis bijis elektrības vados. Lopi vīra slimības dēļ vairs nav turēti, kūts bijusi tukša. Izglābtas vien dažas mēbeles, televizors. Daudzas nesadegušās lietas tā salietas ar ūdeni, ka vairs nav lietojamas. Sadedzis jauns dārza traktoriņš, divi zāģi, trimmeris, kartupeļi.

Ticējumu neievēro
“Vecu koku vairs nevar pārstādīt,” Dz. Kurčevska saka par vēlmi dzīvot šajā vietā un atsevišķi no bērniem. “Nevarēju pieļaut citu domu. Jaunajiem uz kakla – to nevienam nenovēlu.” Taču tagad, kad uz pārdzīvoto var paskatīties ar vēsāku prātu, spriež, ka otrreiz uz jaunas mājas būvniecību diezin vai parakstītos.
Mājas projekta variantu internetā sameklējusi mazmeita, bet tā uzlikšana uz papīra kavējusies. Senam ticējumam, ka uz nodegušas ēkas pamatiem jaunu būvēt nedrīkst, nav ļāvušies. “Pamati ir gandrīz puse no mājas celtniecības,” zina saimniece, un tie vecajai ēkai bijuši labi. Būvniecība sākusies 2013. gada jūlijā, un gadu mijā saimniece jau varējusi nakšņot jaunajā guļamistabā. Būvmateriālu sagāde nav apstājusies ne uz minūti. Vēl pēc mēneša bijušas gatavas arī pārējās telpas, bet ēkas ārsienas dzīvespriecīgi dzelteno krāsu ieguvušas vasarā. Dz. Kurčevska nosauc čaklo strādnieku vārdus: Austris Treilībs, Aigars Lagzdiņš, Kaspars Neilands, Jānis Šimis, Arnis Krimpa.

Nomaina apdrošinātāju
“Labs, kas labi beidzas,” rimti saka saimniece. Viņa pieļauj, ka vīrs, ja nelaimes brīdī būtu dzīvs, to nebūtu varējis pārdzīvot.
“Laikam liktenis tā pakārtoja, bez Dieva ziņas nekas nenotiek,” saimniece teic par veiksmi ēku apdrošināšanā. Tieši pēdējā gadā pirms ugunsgrēka nezin kāpēc nomainījuši šā pakalpojuma kompāniju. “Apdrošināšana bija nopietna, aģente atbrauca, fotografēja māju no ārpuses.” Ar iepriekšējo apdrošinātāju nekas nebūtu sanācis, spriež Dz. Kurčevska. Pēc nelaimes bijušas vairākas pārbaudes, nauda piešķirta tikai tad, kad varējusi uzrādīt projektu un būvniecība jau sākta. Ja ēkas nebūtu apdrošinātas, tad par atjaunošanu nevarētu būt ne runas. “Izvērtējām, ka par apdrošinātāja aprēķināto summu var ko izdarīt.”

Ne dienu bez pastaigas
Līdzekļi saņemti arī no Durbes novada pašvaldības, fonds “Ziedot.lv” piešķīris naudu sienu bloku iegādei. Piešķirtā nauda bijusi “precīzi jāizlieto”, jo tā dota palīdzībai, nevis “noēšanai”. Līdzekļi pietrūkuši, lai pabeigtu istabu apdari ēkas otrajā stāvā.
Dz. Kurčevska gandrīz visu mūžu strādājusi par zootehniķi. Vienam no viņas pārzinātajiem objektiem – sivēnmāšu fermai – 1991. gadā piešķirts Dunalkas pagasta sakoptākās ražotnes tituls. Plāksni, kas to apliecina, pēc kolhoza izjukšanas viņa ir saglabājusi atmiņai un novietojusi verandā.
Dz. Kurčevska ikdienu vada aktīvi – vismaz stundu pastaigājas, lietus laikā sēžas uz velotrenažiera. Pavasarī zemē liks visu, ko pati var izaudzēt, ravēs, pļaus zālīti. Tagad jūtoties “laimīga, cik laimīga šajā situācijā var būt”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nodegusī māja atdzimst uz vecajiem pamatiem

Kategorijas