Vietām nav izredžu apdzēst liesmas

2015. gada 6. februāris 07:00

473

Šoziem silti un netīrītu dūmeņu dēļ mazāk bēdu, bet pirmais kūlas dedzināšanas gadījums Kuldīgas pusē jau noticis. “Mēs esam kaujas gatavībā – tehnika ir gatava izbraukumiem,” braši uzsākto teikumu ar dziļdomīgu “bet” turpina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas komandieris Romāns Andrijausks. Vairums no “bet” gadu desmitu laikā ir samilzušas problēmas, ar kurām dzīvo gadu no gada.

Krāsmatas rosina apdrošināt
Pērnvasar, kad 10. jūnija pēcpusdienā nodega “Strīķu” mājas Nīcas novadā netālu no Liepājas–Klaipēdas šosejas, garāmbraucēji ne pirmo reizi aizdomājās: “Nelaime var notikt visur.” Jānis Skrodis namu jau teju uzcēlis no jauna, bet “Kursas Laikā” pārdomas par ugunsnelaimēm nenorima. Ugunsdzēsēji ieradušies aptuveni pēc pusstundas, kad pamanītas liesmas. Lielāka daļa iedzīves bija sadegusi, no nama nekas pāri nepalika.
Nereti pēc ugunsgrēka ir jautājums: “Vai nevarēja atbraukt ātrāk?” Saprotams, katrs gadījums ir individuāls, un ugunsdzēsēji taisnojas, ka dara visu iespēju robežās. Tas nav jaunums, ka koka ēka pusstundas laikā nodeg līdz pamatiem. “Līdz Nīcai aizbraucam 15 līdz 20 minūtēs,” apstiprina R. Andrijausks. Līdz “Strīķu” mājām vēl gabaliņš braucams. Viss ir kā normatīvos izrēķināts. Ugunsdzēsējus nevainojot, neapstrīdams ir fakts – ja mājas atrastos Liepājā, būtu daudz vairāk cerību, ka liesmas būtu nodzēstas.
“Kursas Laikā” esam rakstījuši par Pāvilostas lepnāko krogu “Āķagals”, kas pērn atjaunots no krāsmatām. Pāvilostas domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona ģimene, līdzīgi kā Jānis Skrodis māju, krogu bija apdrošinājuši, tādējādi iegūstot vismaz daļu līdzekļu jaunbūves celtniecībai.

Pašvaldības – dažādā situācijā
Nīcas novadam ir divas ugunsdzēsēju mašīnas. Rucavas novadā tikpat. Tiesa, līdz Rucavai VUGD darbinieki no Liepājas ripos vairāk nekā 45 minūtes, bet Nidā būs pēc stundas. No Priekules palīgi var atbraukt vēl vēlāk slikto ceļu dēļ. Savukārt, braucot caur Lietuvu, nevar lietot bākugunis un sirēnas. Līdzīga ir situācija Pāvilostā, kur valsts ugunsdzēsēju mašīnas no Liepājas, Alsungas vai Aizputes ierastos pēc nepilnas stundas. Tas nozīmē, ka rucavniekiem un pāvilostniekiem jāpaļaujas vien uz pašu spēkiem.
“Pašvaldību un brīvprātīgo ugunsdzēsēju palīdzība mums ir ļoti svarīga visur, bet Rucavā un Pāvilostā jo īpaši nozīmīga,” piebilst R. Andrijausks. Viņš atzīst, ka Rucava vai Pāvilosta, atšķirībā no Liepājas, ir daudz grūtāk aizsniedzama. Pirmrindnieku sarakstā ir Grobiņas novads. Grobiņas novada pašvaldībai ir četras ugunsdzēsēju komandas: katrā no pagastiem – sava. Liepāja ir salīdzinoši tuvu, tādēļ, no ugunsdrošības viedokļa, novads ir uzteicams. Aizputē un Priekulē atrodas VUGD depo, tāpēc šīm pašvaldībām nav jāizdod papildu nauda ugunsdzēsējiem gluži kā Liepājā. Priekules novadā brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir tikai Kalētu pagastā.
Vairumā gadījumu pašvaldību rīcībā ir vecās PSRS laiku “ZIL” markas automašīnas. Profesionālā sagatavotība brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem ir ļoti dažāda.

Nevar paspēt 25 minūtēs
Nelaime ir tāda, ka valsts ir uzņēmusies ugunsdzēsības un glābšanas funkciju un valsts budžetā ir nauda tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Turklāt likumos ar melnu uz balta rakstīts, ka līdz notikuma vietai jātiek 25 minūtēs. Pašvaldībām neviens ar likuma spēku nav uzlicis pienākumu turēt ugunsdzēsējus savā štatā, tādēļ arī naudu pašvaldības atrod atbilstoši rocībai, nevis apdraudējumam. “Tā ir pašvaldības brīva griba un cenšanās pasargāt iedzīvotājus no nelaimes, nevis ar likumu noteikts pienākums, kuram seko nauda. Vēlos uzsvērt, ka attieksme pret pašvaldībām šajā jomā ir negodīga. Vai tad Rucavas iedzīvotāji ir mazāk Latvijas pilsoņi tikai tādēļ, ka dzīvo tālāk no Liepājas?” jautā Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. Ugunsdzēsēju un depo uzturēšana Rucavā un Dunikā novadam ar nepilniem 2000 iedzīvotājiem ir smaga nasta. “Tā ir nauda, kuru varētu tērēt vides sakārtošanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, tomēr Rucavas gadījumā ir jāpiesedz valsts budžeta caurumi, jo ugunsgrēki ir un regulāri,” saka I. Šusta.
Līdzīgās domās ir Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. “Mums ir divas mašīnas – Pāvilostā un Vērgalē. Algojam arī cilvēkus, tomēr tie ir brīvprātīgie. Mašīnas ir vecas, arī ekipējuma jomā nevaram konkurēt ar valsts struktūru. Ja kaut kas ar šiem cilvēkiem ugunsnelaimē notiks, man vēl būs jāiet cietumā sēdēt, lai gan pienākums ugunsgrēkus dzēst būtu atbilstošajam dienestam,” saka U. Kristapsons. Bijušas gan sarunas, gan diskusijas par VUGD depo veidošanu Nīcā un Pāvilostā, gan lūgšanās, gan stingras runas, tomēr viss palicis sarunu līmenī. “Krēslas zonā” atstāto novadu vadītāji ir skeptiski par VUGD spēju palīdzēt un vēlmi risināt problēmu un paļaujas uz pašu spēkiem.

No nelaimes jāsargājas laikus
Iedzīvotājiem arī pašiem būtu jādomā par savu drošību. Jautāts par galvenajiem degšanas iemesliem, R. Andrijausks nekavējoties min galveno ugunsgrēku cēloni – netīrītus skursteņus. “Katru gadu lielākā daļa ugunsgrēku izceļas tieši apkures problēmu dēļ. Apkures sezonas laikā pieaug cietušo un bojāgājušo skaits. Iedzīvotāji neievēro apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumus. Ik gadu Latvijā tiek dzēsti ap 600 ugunsgrēku, kas sākušies netīrītu skursteņu dēļ. Pieaug cietušo skaits dzīvojamajā sektorā,” klāsta R. Andrijausks. Apkures ierīču nepareiza izmantošana sākas jau no to aplamas izveidošanas, nepareizas dūmvada pievienošanas un beidzas ar dūmvadu netīrīšanu un nepietiekamu uzraudzību. Cilvēki aizmirst ātri uzliesmojošas lietas uguns tuvumā un nebaidās tīrīt skursteņus, tos izdedzinot. Metode ir tautā labi zināma – iesmidzina mazliet benzīna dūmvadā un tad veiklu roku pielaiž uguni. Diemžēl nereti iegūst ne tikai tīru skursteni, bet tur, kur bija māja, paliek tīra vieta. Izdedžu dedzināšana skurstenī neatgriezeniski bojā dūmvadu, to pateiks jebkurš skursteņslauķis.
Vēl aizvien par ugunsgrēku iemeslu kalpo elektroierīces un elektroinstalācija dzīvokļos. Jo sevišķi bīstami ir tā sauktie kapara un alumīnija vadu savienojumi “sētas elektriķu” izpildījumā, kas ātri veido oksīda kārtu un burtiski dedzina visu, kas ir tuvumā, kā arī notiek vada silšana visā tā garumā.
Visbeidzot slavenā latviešu tradīcija – kūlas dedzināšana. “Kurzemē esam aktīvi cīnījušies ar problēmu un šobrīd redzam pirmos augļus. Kūlas ugunsgrēku skaits mazinās, tomēr tā vēl aizvien ir aktuāla problēma. Ne velti Kuldīgas pusē janvārī jau reģistrēts pirmais kūlas dedzināšanas gadījums,” atklāj R. Andrijausks.
Kā kuriozu R. Andrijausks atzīmē faktu, ka ļaudis skursteņus vēlas tīrīt ziemā, apkures sezonas laikā. “Tas ir jādara vasarā, kad uz jumta var uzkāpt un darbu iespējams veikt kvalitatīvi. Gluži kā teicienā – ratus taisa ziemā, ragavas vasarā!” saka ugunsdzēsējs.

Grasās ieviest dūmu detektorus
R. Andrijausks demonstrē statistikas datus. Lapu pēc lapas. Skaitļi norāda uz vienu – vissmagākās sekas ir nevis no apdegumiem, bet gan no dūmiem. Cilvēki daudz vairāk iet bojā, nosmokot no dūmgāzēm vai saindējoties ar tvana gāzi, nevis sadegot. Šobrīd izstrādes stadijā ir Ministru Kabineta noteikumi par obligātu dūmu detektoru izvietošanu dzīvojamajās telpās, kas cilvēkus laikus brīdinātu par nelaimi.
Šī prasība visticamāk izraisīs ne mazumu iebilžu, jo privātpersonām pirkt noteikta tipa izstrādājumus piespiedu kārtā ir nepopulārs lēmums. Būs tādi, kuri teiks, ka viņiem to nevajag. Būs iebildes, ka VUGD lobē dūmu detektoru ražotājus. Visticamāk arī pēc noteikumu ieviešanas parādīsies dažādas kvalitātes detektori, gluži kā ugunsdzēšamie aparāti automašīnās ir dažādas kvalitātes.

Aizmirst tuviniekus
Patiesībā viena no lielākajām ķezām Latvijā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās. Sarūk nodokļu ieņēmumi, samazinās iestāžu iespējas, un tas pamanīts arī VUGD. “Arvien biežāk nākas izbraukt uz izsaukumiem, kur bezpalīdzības stāvoklī nonākuši cilvēki. Jāpalīdz cilvēku nogādāt līdz ātrās palīdzības mašīnai, cilvēks vienkārši atstāts dzīvoklī un nevar no tā vairs izkļūt, pat lai nopirktu maizi. Pērn šādu izsaukumu bijis par 100 vairāk, un tam ir tendence pieaugt. Cilvēki aizbrauc uz Lielbritāniju, Vāciju vai citur un neinteresējas par saviem vecākiem un radiniekiem. Vientuļo, veco cilvēku ir kļuvis ļoti daudz, ”uzsver R. Andrijausks.

Visas Kurzemes izsaukumi Liepājā
Viena no būtiskākajām lietām ugunsnelaimes gadījumā ir ugunsdzēsēju izsaukšana. Ir savas priekšrocības arī Liepājas pusei. Jau ceturto gadu Liepājas VUGD telpās atrodas Kurzemes reģiona izsaukumu centrs, kurā diennakts maiņā dežurē četras centra operatores.
Viesojoties zvanu centrā, “Kursas Laiks” sastapa arī tā vadītāju kapteini Vidu Švarieni. Jautāta, kas ir svarīgākais, kas iedzīvotājiem jāpasaka, V. Švariene lakoniski saka: “Adrese!” Izrādās, ka ar savas adreses pateikšanu uztraukuma brīdī ļaudīm ir ne mazums problēmu. “Ar tekstu, ka mums te deg, nekas nav skaidrs, un dažkārt paiet piecas minūtes, kamēr saprotam, kurp jābrauc,” atklāj V. Švariene. Zvanot ugunsdzēsējiem, jāsaka gan māja, gan pagasts, gan rajons. Jāmēģina paskaidrot, kā māju labāk atrast, un lauku teritorijās, pa kuru ceļu labāk braukt. Sīkumus var pateikt arī pēc tam, kad ugunsdzēsēji jau ir ceļā, galvenais – lai izsaukums notiktu pareizajā pagastā uz īstajām mājām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vietām nav izredžu apdzēst liesmas

Kategorijas