Jauna uzrāviena gaidās

2015. gada 9. februāris 07:00

2641

Rāvas centrā vairs nav dzīvības, ko agrāk radījusi skolasbērnu kņada. Suņu te esot vairāk nekā cilvēku. Taču “Kursas Laikam”, apciemojot Rāvu, rodas sajūta, ka šeit valdošais miers ir relatīvs, jaunu uzrāvienu gaidošs.

Bijušās Rāvas pamatskolas durvis nedaudz pavērtas un fiksētas, vedinot domāt, ka ēkā kāds atrodas. Tā arī ir – katru dienu jau trešo gadu šeit uzturas un nepieciešamos darbus veic sētniece apkopēja Sarmīte Gudkova. Neoficiāli viņu saucot arī par Rāvas pārvaldnieci.

Klosteri negrib
Pirmajā stāvā pavēsi, dažās tukšajās klasēs sakrautas mēbeles. Otrais stāvs sagaida ar tīkamu siltumu. Sarmīte stāsta, ka kurina krāsnis vairākās telpās. Vienā sanestas podu puķes, bet kādreizējā skolotāju istabā viņa uzturas atpūtas brīžos.
Pēc skolas slēgšanas uz to mīlējuši atnākt vietējie pusaudži, spēlējuši futbolu, ko Sarmīte atļāvusi pēc nokrituša koka novākšanas un lapu sagrābšanas. Piedāvājusi arī spēlēt novusu uz saglabātā galda, bet jauniešu pozitīvās aktivitātes apsīkušas.
Zālē palaikam notiek kultūras pasākumi, ko organizē bibliotekāre Ilze Feldmane. Vairākas reizes ar izrādi viesojusies Vecpils amatierteātra trupa. Apmeklētāji sakot, ka skola nemaz neizskatās pamesta.
Par ēkas, ko barona mantinieki novēlējuši pašvaldībai nekomerciālu darbību veikšanai, turpmāko izmantošanu bijušas vairākas idejas. Piemēram, ierīkot sociālo māju, no blakusēkas pārcelt bibliotēku. Laikā, kad nedarbojās Dunalkas halle, Rāvas skolas zālē notikušas sporta stundas Dunalkas pamatskolas audzēkņiem.
Bijusi pat ideja šeit ierīkot klosteri, bet vietējie, padzirdējuši par mūķeņu vēlmi teritoriju norobežot ar žogu, pret to iebilduši. Ēku apskatīt ieradies arī tūrisma uzņēmējs Jānis Gulbis.
Sarmītei pašai ir ideja, ka šeit, iztīrot parku un dīķīti, varētu ierīkot “slapjo trasi”. Andrejs Radzevičs seniors tai jau esot izdomājis nosaukumu – “Radzeviča hūte”.

Brauc pa asfaltu
Skolas internāta ēkā atrodas bibliotēka, kuras vadītāja Ilze Feldmane par apmeklētāju trūkumu nesūdzas. Ar vietējo iedzīvotāju skaitu tas esot optimāls. “Mani nav aizmirsuši arī tie, kas aizgājuši uz Liepāju, bērni, kas mācās citviet.” Dažs atnākot nevis lasīt, bet tikai parunāties. Internāta ēkā ierīkoti vairāki dzīvokļi, un to varētu būt vēl vairāk.
“Rāvenieki ir radoši,” secina Ilze. Novembrī, kad organizējusi izstādi “Radošie rāvenieki”, darbiem vajadzējis atvēlēt vienu telpu. Izšuvumi krustdūrienā atvesti pat no Liepājas. Ilze pati apmeklē floristikas pulciņu Dunalkā un jau sākusi domāt par Lieldienu pasākumu.
Dina Šime izmanto bibliotēkā pieejamo internetu. Te varot gan samaksāt rēķinus, gan sazināties ar ārzemēs strādājošo dēlu. “Šeit skolu pabeidza mans tētis, es un visi trīs mani bērni,” stāsta Dina. Pati strādājusi tur par dežuranti apkopēju.
“Beidzot izskatāmies pēc apdzīvotas vietas,” Ilze saka par pērnruden 300 metru ceļa posmam uzlieto asfaltu, lai tuvējām mājām netiktu tik daudz putekļu. Taču rāvenieču balsī arī nopūta: ceļš ir, bet braucēju – ne.
Rāvenieki sakot, ka vairs nav dzīvības, ko radījuši bērni. Un smejoties, ka suņu te vairāk nekā cilvēku. Apkārtnē arvien vairāk tukšu māju. Bijis “bums”, kad viens pēc otra miruši Rāvas vīrieši. Tuvākais veikals ir Dunalkā, pāris reižu nedēļā atbrauc autoveikals.

Mīts nedarbojas
“Esmu dzimusi Rāvā, dzīvoju tur un esmu par to lepna,” saka Sanita Ventaskraste. Viņa dzimtajās mājās atgriezusies pēc skološanās un ģimenes izveidošanas. Strādājusi Rāvas skolā par pirmskolas skolotāju, bet tagad pielāgojusies darbam ar mazākiem bērniem Dunalkas dienas centrā “Briedēns”.
Sanita noliedz mītu, ka no mazas lauku skolas grūti dzīvē tikt tālāk. Viņa pēc Rāvas skolas absolvēšanas mācījusies Durbes vidusskolā, studējusi ekonomiku un papildus arī pedagoģiju. Sanitas abas meitas sekmīgi mācās vidusskolā Liepājā. Arī Ilzei kā mammai patīk Durbes vidusskola. Tur labā līmenī pasniegta rasēšana, kas dēlam vajadzīga tālākajās mācībās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jauna uzrāviena gaidās

Kategorijas