Lietuviešu atpūtnieki ieņem piekrastes ciemus

2015. gada 11. februāris 07:00

1350

Lietuviešu atpūtnieki ieņem piekrastes ciemus

Pēdējos gados Nīcas novadā būtiski pieaudzis atpūtnieku skaits no Lietuvas. Kaimiņvalsts ceļotāji, kas iepriekšējos gados vairāk uzturējušies Papes pusē, tagad pa piekrasti dodas tālāk uz Jūrmalciemu, Bernātiem, un pēc eiro ieviešanas Lietuvā viņu skaits noteikti nemazināsies, par aktuālākajām tūrisma tendencēm novadā “Kursas Laikam” stāsta Nīcas novada speciāliste tūrisma un vides jautājumos Dace Vecbaštika.

Atbrauc ar savu pārtiku
Nīcas Tūrisma informācijas centra (TIC) apkopotā statistika par nakšņotāju skaitu novada viesu namos, kempingos un citās naktsmītnēs pagājušajā gadā liecina, ka ceļotāji no Lietuvas ieņem otro vietu aiz vietējiem Latvijas ceļotājiem. Tikmēr vācieši, kas pirms dažiem gadiem bijuši otrajā vietā, tagad noslīdējuši uz ceturto. D. Vecbaštika kopumā atzinīgi vērtē kaimiņvalsts ceļotāju pieplūdumu, taču vienlaikus norāda, ka ne vienmēr viņu viesošanās Latvijā dod labumu tūrisma uzņēmējiem un veikalniekiem.
“Ir atpūtnieki no Lietuvas, kuri ne par ko nevēlas maksāt – atbrauc ar savu pārtiku, uzceļ telti meža vidū un vēl piegružo apkārtni. Lietuvieši arī mēdz kaulēties par cenām naktsmītnēs,” stāsta tūrisma speciāliste. Dažkārt līdzīgi rīkojoties arī atpūtnieki no Latvijas, taču dienvidu kaimiņi mēdzot būt vēl nekaunīgāki. Piemēram, atnākot divi vīri pie saimnieka un jautā, vai nevar vienu nakti turpat pļavā uzcelt telti. Kad īpašnieks, izpalīdzīgs būdams, piekritis, pļavā uzrodas arī sievas, bērni un nelūgtie viesi, neko nemaksājot, paliek divas vai trīs naktis. Tūristi no Francijas vai Vācijas, kur dzīves līmenis augstāks, tā nerīkojas. “Viņus maksa par naktsmītni parasti apmierina vai pat šķiet zema,” piebilst tūrisma speciāliste. Tikmēr vietējo ceļotāju skaits ievērojami pieaudzis tā dēvētajos krīzes gados, kad iedzīvotāji vairs nav varējuši atļauties doties uz tālākiem galamērķiem.

Uzbūvē svinību zāli
Pagājušā gada nogalē ar jaunāko informāciju papildināts un izdots Nīcas novada tūrisma buklets. Tajā atrodamas ziņas arī par vairākiem jauniem, izdevumā līdz šim nebijušiem objektiem. Pagājušajā vasarā Bernātos darbu sākusi jauna viesu māja “Lavandas”, savukārt Jūrmalciemā šovasar ar pilnu sparu darbosies brīvdienu māja “Baltic Beach Villa” ar 25 gultasvietām. Informācija par to atrodama Lietuvā reģistrētā interneta mājaslapā, un visticamāk tās klienti būs lietuvieši.
Turpat Jūrmalciemā atpūtniekus uzņems “Ceplenieku” telšu laukums, bet Kalnišķos telšu laukums tapis īpašumā “Lieknas”. Lielākais objekts, kas darbu sāks šovasar, ir viesu namā “Chill Inn” tapusī piebūve jeb svinību telpa, kur vietas būs ap 100 svinētājiem. Jaunu tūristu mītņu rašanos D. Vecbaštika vērtē pozitīvi, secinot, ka ir pieprasījums. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams jūlija beigās un augusta sākumā. Šajā laikā un nedēļas nogalē, kad Liepājā notiek festivāls “Summer Sound”, atrast vietu novada naktsmītnēs, ja tā nav iepriekš rezervēta, esot veiksme. Nīcas novada tūrisma bukletā atrodama informācija par 23 dažādām naktsmītnēm, un par šo pakalpojumu maksa no uzņēmējiem netiekot prasīta. “Novadā ir vēl aptuveni četri, pieci tūrisma uzņēmēji, kuri ar mums nesadarbojas,” piebilst nīceniece.

Bernātos pietrūkst veikala
“Pēdējo piecu gadu laikā Bārtas upe kļuvusi par populāru laivošanas vietu,” stāsta TIC vadītāja. Viņa uzskata, ka laivošanas bums saistāms ar uzņēmuma “Sofijas laivas” aktivitātēm, kas laivošanu pa Bārtu popularizē, rīkojot sacensības “Bārtas kartupelis”. Pa Bārtu labprāt laivojot arī ārzemnieki, pārsvarā ģimenes vai pāri.
Runājot par to, kā novadā pietrūkst, D. Vecbaštika nešaubīdamies atzīst, ka pietrūkst velonomas. “Par iespējām iznomāt velosipēdus tūrisma informācijas centra apmeklētāji interesējas bieži, bet mums nav, ko piedāvāt.” Vienlaikus viņa norāda, ka tas nav viegls bizness, jo atpūtnieki labprāt minoties gar jūras krastu, kur riteņa mehānismos iekļūst smiltis un sāļais jūras ūdens tos bojājot. Vairākiem viesu namu saimniekiem jau esot slikta pieredze ar velosipēdu iznomāšanu.
“Ir citas vietas Latvijā, kur kulinārais tūrisms ir ļoti attīstīts, bet mums tas kaut kā bremzējas,” par brīvajām biznesa nišām stāsta D. Vecbaštika, pieļaujot, ka šo sfēru negatīvi ietekmē sanitāro dienestu prasības. Kā pozitīvu piemēru viņa min rucavnieci Sandru Aigari, kura piedāvā viesiem novada tradicionālos ēdienus. Patlaban ceļotājus, kuri labprāt vēlētos nobaudīt kūpinātas zivis, speķi vai pašceptu maizi, neesot, kur sūtīt. Ja piesakās nedēļu iepriekš, tad gan esot cerības kaut ko sarunāt. Bet pats galvenais, kā novadā pietrūkst, ir kafejnīca un veikals Bernātos, kur, kā atzīst tūrisma speciāliste, vasarās koncentrējas lielākais tūristu skaits, kuriem nav iespēju nopirkt pat sērkociņus. Viņa pārliecināta, ka klientu netrūktu arī kafejnīcai, jo atpūsties uz Bernātiem dodas daudzi liepājnieki, kas pēc pastaigām svaigā gaisā labprāt iedzertu tasi kafijas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lietuviešu atpūtnieki ieņem piekrastes ciemus

Kategorijas