Noteicošais – ganības un veselība

2015. gada 11. februāris 07:00

343

Biškopjiem arī ziema nav miera periods. Viņi kopj un sagatavo inventāru nākamajai sezonai. Lai medu uzglabātu ilgāk, tas jāsargā no mitruma.

“Biškopim sezona ir augu gadu,” saka Dunalkas “Kurpnieku” saimnieks Krišs Lankovskis. Ziemā varot paņemt kādu atpūtas mirkli, taču ar domu, ka līdz bišu aktivitātes sākšanās brīdim inventāram jābūt sakārtotam. K. Lankovska biškopja stāžs sasniedzis 30 gadus. Ar bitēm viņš strādājis jau kolhozā, pēc tam dravu paņēmis par pajām. No 80 saimēm to samazinājis uz pusi.

Baro ar cukuru
Bites šoziem kamolā neguļ, tām vēlamāks būtu aukstāks laiks, vēro K. Lankovskis. Tās sāk perot, stropā jāuztur temperatūra, līdz ar to nepieciešams vairāk barības. Pavasarī būs jāseko, lai tās nepietrūktu. Biškopis savu saimi piebaro ar Polijā ražotu cukurbiešu cukuru, ko izdevies izdevīgi iegādāties. Invertsīrupam ne vienmēr varot uzticēties, kolēģiem gadījies, ka tas sākt skābt.
Bišu mātes saimnieks izaudzē pats, pirkt apaugļotas par dārgu naudu neuzskata par vajadzīgu. Vasarā reizē ar sievu no mājas izbraukt nedrīkstot, vienam jāpaliek, lai uzmanītu, vai kāda saime neizspieto. Taču tā novaktēt, lai neviena neizspietotu, neesot iespējams. Ganības un veselība – K. Lankovskis norāda galvenos bitēm nepieciešamos faktorus. Citi, piemēram, stropu materiāls, neesot tik svarīgi.
Biškopim ir laba sadarbība ar dāņu un vācu lauksaimniekiem, kuru lauku tuvumā viņa bites ganās. Viņi atbraucot un pabrīdinot par miglošanu, ko parasti veicot vēlu vakarā.

Derētu kooperācija
Bitenieku skaits arvien pieaug, līdz ar to konkurence tirgū. K. Lankovskis ievērojis, ka mācās tieši jaunie, un nenoliedz, ka viņi bieži vien ir gudrāki par vecajiem. Pašam principā jau viss esot zināms, jaunas esot tikai nianses. Par to, ka mācās biškopju kursos, paziņojusi meita, kura dzīvo Liepājā. Būšot maiņa.
Lai savu nodarbi attīstītu kā biznesu, būtu vajadzīgas 200–250 saimes un strādnieki, kas vāc visu, ko no bites var iegūt. Pašlaik bišu produktu vākšana realizācijas dēļ neesot izdevīga. “Kas nekaitētu, ka es saražotu, nodotu un saņemtu samaksu,” K. Lankovskis saka biškopju vēl nerealizēto kooperāciju. Tas nekas, ja saņemtu mazāk nekā par “no rokas” tirgoto, “nebūtu nekādi kreņķi un lieki izdevumi par transportēšanu”. Taču vajadzīgs cilvēks, kurš grib ar to nodarboties.
Medus Lankovsku ģimenē tiek patērēts kā galvenais saldinātājs. Cukuru izmanto vien konditorejā. “Kā es pirkšu cukuru, ja man ir medus?” Tagad to pielietot samācījušies arī bērni un mazbērni.

Glabājas mūžu
Hermētiski noslēgtā traukā medu var uzglabāt ēdāja mūža garumā, nesen televīzijas pārraidē sacīja biškopju autoritāte Andrejs Mizis, un K. Lankovskis tam piekrīt. Viņš pastāsta faktu, ka pēc 50 gadiem atrakts un izcelts medus, ko kannā dārzā kara laikā apracis soļotājs Jānis Daliņš. Veiktās analīzes rādījušas, ka tā īpašības nav mainījušās.
Ar vāku jānoslēdz burciņa arī tad, ja tā stāv ikdienas lietošanai uz galda. Pretējā gadījumā medus uzsūc gaisa mitrumu un var zaudēt savu konsistenci. Neglabājas arī par agru izņemts, negatavs medus. “Lielākā kļūda, ja noņem nenogatavinātu medu, no kura nav iztvaikojis mitrums.”
Trīslitru burkā medu turēt nav ieteicams tāpēc, ka sacietējušu to grūti dabūt ārā. Gadoties, ka, ar asu priekšmetu spiežot, stikls saplīst. Tādā gadījumā atliek vien medu izkausēt, bet apakšējo daļu neaiztikt.
Sacietē visa veida medus, izņemot no akācijām iegūto.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Noteicošais – ganības un veselība

Kategorijas