Ja ķirurģija patīk, roka ar skalpeli nedreb

2015. gada 11. februāris 07:00

1099

Ja ķirurģija patīk, roka ar skalpeli nedreb

Jūnijā būs divi gadi, kopš Dzintara Tīda veterinārajā klīnikā Liepājā strādā veterinārārsts Uģis Skangals. Vidzemnieku šurp atvilinājusi mīlestība. ”Ieprecējos, atradu skaistu kurzemnieci – Ilzi, viņa arī studēja Jelgavā. Tagad dzīvojam Jūrmalciemā, Ilzes vectēva Roberta Kronberga mājās “Jūrkāpas”, kur jūra blakus – aiz kāpas,” atklāts ir Uģis.

Klienti Kurzemē – laipnāki
Klusums, miers, svaigs gaiss bez putekļiem, trokšņiem un burzmas, Uģis nosauc galvenos iemeslus, kāpēc te ļoti patīk. Jau sen lolojis sapni dzīvot laukos un strādāt pilsētā. Skatoties kartē, gan sākumā šķitis nepierasti, pat mazliet eksotiski – pašā Latvijas maliņā. “Jau, kad braucām ciemos, Liepāja man likās jauka pilsēta arhitektūras ziņā. Visvairāk patika pie jūras. Tagad vairs tik bieži neaizeju. Ilzes krusttēvs teica, ka kurzemniekam jūra ir jādzird, bieži pie tās nav jāiet. Cilvēki te patīkami – pieklājīgāki, laipnāki par klientiem Rīgā,” salīdzina speciālists.
Sākot no pirmā kursa, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes students strādājis par ārsta palīgu Ziepniekkalna un diennakts veterinārajā klīnikā. Gan materiālā stāvokļa dēļ, gan pašizaugsmei – lai vieglāk un ātrāk apvienotu teoriju ar praksi. “Sieviņa mācījās to pašu profesiju, ap trešo kursu saprata, ka tas nav priekš viņas, un izstājās. Mācības nav vieglas: iesākām studijas nepilni sešdesmit, pabeidzām trīsdesmit pieci.”
Dz. Tīds pazinis Ilzi, jo viņa nākusi praksē. Padzirdot, ka arī vīrs mācās, vetārsts izteicis darba piedāvājumu: vienam ļoti liela slodze, vajadzīgs palīgs. Tas bijis īsti laikā, jo jaunais pāris apsvēris iespēju pārcelties uz dzīvi Kurzemē, un pēdējo praksi Uģis izgājis Liepājā.
“Esmu iejuties, bet sākumā bija grūti. It kā visu zini, esi drošs par sevi, tomēr gribas pārliecināties, ieskatīties studiju pierakstos, kādā gudrā grāmatā, pārjautāt labam kolēģim. Teorija māca konkrēti nošķirt slimību, atrast cēloņus, izprast patoģenēzi, uzstādīt precīzu diagnozi. Bet nereti līdz tam nepieciešami daudzi un dārgi papildu izmeklējumi, kas ne katram pa kabatai. Tad izejam uz kompromisu – cīnāmies pret simptomiem, un teorija nesakrīt ar praksi.”

No galvas līdz astei
Klīnikā jaunais dakteris ir katru darbdienu un katru otro sestdienu. “Daudz vakcināciju, profilaktiskās apskates, dažādas slimības, sezonāli – vēdera vīrusi. Pavasaros un rudeņos diezgan bieži atved suņus no lauku teritorijām ar sarkoptozi jeb lapsu kašķi. Sterilizācijas, kastrācijas gan kaķiem, gan suņiem, arī kosmētiskās operācijas. Piemēram, plakstiņu saīsināšanas jeb entropijas operācija. Kad plakstiņi par garu, tie vēršas uz iekšu, un skropstas skrāpē acs ābolu. Ir “ķiršacis” – aiz dzīvnieka trešā plakstiņa iekšējā kaktiņā atrodas asaru dziedzeris, kas ģenētiski vai traumu rezultātā izvēršas uz āru. Acs iekšējā stūrītī tad ir sarkans bumbulītis, ko ķirurgs iesēdina atpakaļ.” Retāk gadās kaulu operācijas, kad dzīvnieks gūst auto traumas vai krītot. Nesen sunītis, kāpņu telpā nokrītot starp trepēm no pusotra stāva augstuma, salauzis ciskas kaulu. Klīnikā ir rentgena iekārta, kas ļauj veikt papildu izmeklēšanu no galvas līdz astei. Komplicētākām operācijām dzīvnieks tiek nosūtīts uz Rīgas klīnikām.
Dz. Tīda veterinārās klīnikas pamata kontingents ir suņi un kaķi, retāk seski, trusīši, putni. Uz eksotiskiem dzīvniekiem Liepājā specializējusies cita veterinārārste. Starp neparastiem U. Skangals min gadījumus, kad maziem sunīšiem rodas parodontoze. “Ja ir stipri ielaists un zobi vairs neturas, jātiek vaļā no visiem. Cilvēkam, domājot, kā tad mīlulis izskatīsies un jutīsies, ir liels šoks. Bet paēst suns varēs un viņam nesāpēs, pie spoguļa kā cilvēks neies sevi aplūkot.”
Nesen kaķis, ķerdams diegu, adatu norijis. Mēle viņam ar bārkstiņām, nevar izspļaut. Pēc rentgena likts gaidīt. “Nākamajā dienā viss bija kārtībā. Zarnas ir gudras, neļaujas sadurties, un adatas parasti kakājas ārā.”
Kad lielveikala akcijā dalīti mazi gumijas zvēriņi, tos noēduši daudzi kaķi un suņi. Lielāka izmēra dzīvniekiem problēmas neveidojas, bet mazajiem zarnas var nosprostoties un ir jāoperē. “Gadās, ka naktī suns atrod saimnieka šokolādes krājumus un izēd. Šokolāde suņiem ir toksiska: kakao pupiņās esošā viela darbojas līdzīgi kā cilvēkam kofeīns lielās devās. Sirds tad ļoti sitas, nevar gulēt, citiem iestājas eiforija, bet pie lielas devas var beigties letāli. Ir arī narkozē skalots kuņģis, kad lieliem suņiem ir kuņģa sagriešanās, bet biežāk pusstundas laikā pēc kāda priekšmeta apēšanas mēģinām izsaukt vemšanu. Lielu daudzumu vārāmā sāls uzberot uz mēles pamatnes.”

Profesiju izvēlas vidusskolā
Vidusskolā Uģim padevusies bioloģija, fizika, ķīmija. Mācoties 11. klasē, savu suni aizvedis pie veterinārārsta un uzreiz sapratis, kuru profesiju izvēlēsies. “LLU bija vienīgā augstskola, kur iesniedzu dokumentus, mācību priekšmeti patika un interesēja. Biju apzinīgs, centīgs students. Jau sākumā zināju, ka gribu būt par mazo dzīvnieku ārstu, lauksaimniecības dzīvnieki nesaistīja: sunīši, kaķīši tie mīļākie, un gribu ar viņiem strādāt.”
“Jūrkāpās” tagad dzīvo trīs suņi un četri kaķi, visi bezšķirnes, izņemot Kanādas sfinksu. No Jelgavas atvesti trīs kaķi un suns. “No darba tie dabūti, piedāvāja, bija patikšana. Kāpēc ne! Dienesta viesnīcā dzīvojām līdz ceturtajam kursam; kad uzradās atvase, īrējām trīsistabu dzīvokli un rūmes pietika visiem. Liela man tā dzīvnieku mīlestība.”
Ir daudz, arī retu, slimību, ko nevar augstskolā iemācīt, jo medicīna ir ļoti plaša, katra patoloģija individuāla, atzīst speciālists. Skolai ir jāiemāca domāt kā ārstam, nevis strādāt kā mašīnai. Jāliek kopā visi simptomi un faktori, arī pacienta saimnieka prioritātes. Jaunajam ārstam ir Eiropā atzīta 2. līmeņa augstākā izglītība ar iespēju studēt doktorantūrā. Tuvākie plāni? “Pašizglītoties, mēģināt kļūt arvien labākam, ieviest jaunas operāciju tehnikas, diagnostikas metodes, varbūt arī pamācīties tālāk.”
Tā, ka nodreb roka, žēlojot dzīvnieku, Uģim nav gadījies: “Žēl neārstējamu dzīvnieku, kuru smago slimību medicīna neļauj uzvarēt. Citreiz varētu līdzēt, bet saimnieki finansiālo apstākļu dēļ nevar to atļauties. Roka ar skalpeli nedreb, jo man mīļa ir ķirurģija, šis priekšmets man patika un aizrāva.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ja ķirurģija patīk, roka ar skalpeli nedreb

Kategorijas