Rekurzeme.lv ARHĪVS

Fonteina kuģis "Spurn" turpmāk stāvēs Pāvilostā

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 13. februāris 07:00

6261
Fonteina kuģis "Spurn" turpmāk stāvēs Pāvilostā

Pavisam nesen Stīnam Lorensam (zināms arī kā Luijs Fonteins) piederošo kuģi “Spurn” kapteinis Ronalds Griškēvičs aizstūrēja uz Pāvilostu, kur kuģis izvilkts krasta dokos un jau sākti tā remontdarbi. Pie kuģa peldošās daļas koka apšuvuma jau apņēmies strādāt Pāvilostas mākslinieks un uzņēmējs Ainars Zingniks. Turpmāk “Spurn” stāvēs Pāvilostā, jo S. Lorenss nevēlas darīšanas Liepājā pēc kuģa nogrimšanas Liepājas ostas kanālā.
“Līdz maija sākumam kuģis būs ūdenī, jo ilgāk nevaram aizņemt dokus. Pa to laiku jāsakārto kuģa apšuvums. Tālākos darbus būs iespējams veikt, kuģim esot ūdenī, par to vēl neesam vienojušies,” “Kursas Laikam” sacīja A. Zingniks, kura uzņēmumā SIA “A-Z darbnīca” tapušas vikingu laivas un citi peldlīdzekļi.
S. Lorenss ir apņēmības pilns kuģi atjaunot daudz skaistāku un pievilcīgāku izbraukumiem pa jūru nekā līdz šim. Kuģis nogrimšanas dēļ pērn decembrī Liepājas kanālā nav stipri bojāts. Lielākie bojājumi tam radušies huligānu nedarbu dēļ. “Vienu nakti kuģim, stāvot kanālā, bija pārgrieztas dažas tauvu troses. Šā iemesla dēļ viļņi situši kuģi pret kanāla betona apmali un bojāts apšuvums. Tā ir daudz lielāka skāde nekā nogrimšanas dēļ,” “Kursas Laikam” sacīja īpašnieks.

Pielāgos tūrismam
Pēc kuģa nolaišanas ūdenī S. Lorenss ieplānojis takelāžas un kajīšu kapitālu remontu, pielāgojot to tūrisma izbraukumu vajadzībām. “Ierīkosim ērtas kajītes un jauku koptelpu zem kuģa klāja, bet kuģa pūpē būs stiklots laukumiņš. Savukārt virs klāja stūrmaņa būdas priekšā izveidosim nojumi, kur izbraukuma laikā cilvēki varēs pasēdēt,” plānus izklāsta uzņēmējs.
S. Lorensam piederošais kuģis “Spurn” ilgstoši stāvēja Liepājas ostas kanāla jahtu ostā, līdz pērn naktī uz 6. decembri nogrima. Lai arī drīzumā ūdens tika izpumpēts un tas no “submarīnas” atkal pārvērtās par kuģi, jezga ap notikumu sacēlās nepajokam. Par kuģa nogrimšanu runāts daudz, arī “Kursas Laiks” par to rakstīja. Presē un sociālajos tīklos baumoja, ka kuģis nav kuģošanai izmantots jau desmit gadu, ka tā nosaukums ir pavisam neatbilstošs. “Man ir apnikusi visa tā Seskam pakļautā administrācija, kura nesaprot, ko runā. Kuģis ir labā stāvoklī. Protams, pēc ūdens iekļūšanas tilpnēs tam nepieciešams kosmētisks remonts, bet pēc huligānu nedarbiem arī kuģa korpusa remonts. Es neesmu Liepājā pārkāpis likumus, kā dēļ man būtu jāiet cietumā vai arī jāraud, ceļos sakņupušam aiz kauna, tādēļ arī kuģi turēšu Pāvilostā. Tur ir drošāk un nebūs tādas problēmas kā Liepājā,” sacīja dānis.
Jautāts, kādēļ kuģis nogrimis, S. Lorenss atzina, ka tas noticis vienkāršas neuzmanības dēļ. “Katrā kuģī ir kanalizācijas izvads. Tas decembrī bija aizsalis, tomēr nebija noslēgts. Naktī uz 6. decembri temperatūra pieauga un ledus spundi izspieda. Ūdens ieplūda tilpnēs, un kuģis nogrima,” paskaidro īpašnieks. Pāvilostas ostas pārvaldnieks kapteinis Ronalds Griškēvičs “Kursas Laikam” apstiprināja, ka ostu teritorijā tas ir klasisks grimšanas iemesls. “Tas nenotiek bieži, jo kuģotāji ļoti labi zina par briesmām, tomēr gadās. Šobrīd uz Pāvilostu, iespējams, vedīs kuģi no Norvēģijas, kur notikusi līdzīga ķibele,” teica R. Griškēvičs.

Modernizēs un turēs solījumu
S. Lorenss nolēmis daļēji nomainīt navigācijas sistēmas un stūresmājas aprīkojumu. “Ne jau tādēļ, ka iekārtas nedarbojas. Viss man te bija – gan radars, gan kompass, gan citas lietas. Dažas iekārtas ir vizuāli novecojušas, un, ja reiz taisām remontu, tad arī stūrmaņa māja tiks saposta un aprīkota atbilstoši šodienas prasībām,” sola uzņēmējs. Iepriekš par navigācijas sistēmu trūkumu S. Lorensam tika pārmests.
Par kuģa iegādi uzņēmējs vēl aizvien nesūrojas. Lai arī vecs, kuģis, pēc S. Lorensa domām, ir labs. “Tas ir klasisks Skāgenas kuģis ar augstu priekšgalu, dubultu koka korpusu, ozola ribām. Tas ir izturīgs un pēc remonta varēs uzņemt dīzeļdegvielu kuģošanai veselam mēnesim, kas nozīmē, ka tas noderēs arī tāliem kuģojumiem, piemēram, uz Dāniju,” lēš dānis.
“Par to, ka mūsu ostā regulāri nomās piestātnes vietu, protams, priecājos. Ziemas periodā tas ir nozīmīgi, savukārt vasarā, kad vietu trūkst, jau plānojam jahtu ostas paplašināšanu,” “Kursas Laikam” sacīja R. Griškēvičs.