"Lielais dzintars" ne tikai elitei

2015. gada 13. februāris 07:00

996

Daudzfunkcionālā centra “Lielais dzintars” būvniecība pagaidām rit pēc plāna, un maijā būs zināms, kad vērienīgo, gandrīz 30 miljonus eiro vērto astoņstāvu būvi atklās un kā tas notiks. Lai noskaidrotu, kā norit gatavošanās šim lielajam notikumam, “Kursas Laiks” uz sarunu aicināja koncertzāles apsaimniekotāja Liepājas domes kapitālsabiedrības SIA “Lielais dzintars” valdes locekli Baibu Boži. Viņa šajā amatā nomainījusi Intu Dālderi, kuram, kļūstot par Saeimas deputātu, valdes locekļa krēslu nācās pamest.

Telpu pielietojumu vēl precizē
Ar B. Boži tiekamies viņas pagaidu kabinetā Liepājas Latviešu biedrības namā, kur pie sienas ir liels un krāsains koncertzāles attēls. “Darba mums patlaban ir ļoti daudz un spektrs plašs,” saka B. Bože. Pēc sarunas ar “Kursas Laiku” viņai ieplānota nākamā tikšanās – ar Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāju Juri Jirgenu, lai pārrunātu kultūras funkciju nodrošināšanu jaunajā koncertzālē. “Apzinām, kāda ir nepieciešamība pēc telpām “Lielajā dzintarā”. Brīvas telpas ir, taču negribam nevienu spiest pārcelties tikai tāpēc, ka ir tapusi jauna celtne,” saka B. Bože, piebilstot, ka šobrīd notiek sarunu process, kura laikā tiek meklēts labākais variants. Viņa pieļauj, ka uz jauno ēku varētu pārcelties daļa Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas fonotēkas. Pagaidām neesot skaidri izlemts par aptuveni 15% koncertzāles telpu pielietojumu. Šonedēļ plānots izsludināt iepirkumu konkursu par ēdināšanas funkciju nodrošināšanu koncertzālē. Potenciālajiem ēdinātājiem piedāvās vairākas telpas – gan tādas, kur iekārtot pastāvīgu kafejnīcu vai restorānu, gan telpas apmeklētāju apkalpošanai pasākumu laikā. “Pētot dažādu koncertzāļu pieredzi, esam secinājuši, ka telpās jāsaimnieko vienam operatoram,” skaidro valdes locekle, norādot, ka interese no potenciālo nomnieku puses esot liela un vērojama konkurence.

Komandā – 14 darbinieki
Taujāta par saviem ikdienas darba pienākumiem, B. Bože stāsta, ka SIA “Lielais dzintars” kā topošais ēkas apsaimniekotājs ar dažādiem ierosinājumiem un ieteikumiem piedalās būvniecības procesā – saskaņo ar būvniekiem, kādas dušas kabīnes uzstādīt mākslinieku ģērbtuvēs, piedalās apdares materiālu izvēlē. Tāpat, pieaicinot ekspertus, kopīgi tiekot meklēti piemērotākie risinājumi skaņu un gaismu iekārtu izvietojumam. “Protams, ka veikt būtiskas izmaiņas nevaram. Piemēram, mainīt telpu plānojumu.”
Ēkas apsaimniekotājs konkursa kārtībā arī meklē darbiniekus savai komandai. Patlaban tajā, “kā smejamies, ir 3,5 darbinieki”, bet, kad koncertzāle sāks darbu, tie būs 14. Šobrīd vēl tiekot apzinātas izmaksas un rēķināts, vai darbā pieņemt arī apkopējus, sētniekus vai saimnieciskāk to pirkt kā ārpakalpojumu. Divu darbinieku atlases konkursa kārtas jau esot finiša taisnē – martā darbu sāks jurists un mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs. Tuvākajā laikā tiks izziņots konkurss producenta amatam.
“Katru dienu ir vismaz divi zvani no interesentiem par koncertzāles telpu nomas iespējām un ar to saistītām niansēm. Jūtu, ka tik detalizēti, cik būtu nepieciešams, vairs nevaram katram atbildēt,” producenta nepieciešamību skaidro B. Bože. Paredzēts, ka pavasara beigās komandai aicinās pievienoties arī skaņu režisoru, gaismu mākslinieku, tehnisko darbinieku un informācijas centra vadītāju. “Vēlētos, lai vasarā komanda ir nokomplektēta un pirms atklāšanas paliek vismaz mēnesis laika darbinieku apmācībai.”
Lai iepazīstinātu ar koncertzāles telpu nomas piedāvājumu, zāļu konfigurāciju un tehniskajām iespējām, šomēnes Liepājā plānots organizēt tikšanos ar producentiem no visas Latvijas un, iespējams, arī kaimiņvalstīm. “Aicināsim producentus pieteikt pasākumus 2016. gada sezonai. Šā gada nogales programma ir gandrīz skaidra, un iespējami tikai minimāli papildinājumi.” Arī nākamajā gadā vairāki datumi jau ir rezervēti un par telpu nomas iespējām interesējušies starptautiski uzņēmumi.

Atklāšana divu mēnešu garumā
Koncertzāli paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada 30. jūnijam. Līdz šim darbi notiek saskaņā ar grafiku un neparedzētas aizķeršanās nav bijušas. Precīzu koncertzāles atklāšanas datumu, atklāšanas programmu, kā arī festivāla “Liepājas vasara” programmu izziņos maija sākumā. Tad arī sākšoties biļešu tirdzniecība. “Atklāšana nenotiks vienu dienu vai vienu nedēļas nogali, bet šo notikumu atzīmēsim divu mēnešu garumā, iezīmējot, kāda žanra pasākumi koncertzālē notiks turpmāk,” stāsta valdes locekle. Viņa atzīst: sabiedrībā, iespējams, izveidojies priekšstats, ka koncertzālē notiks tikai elitāri pasākumi, taču šāds priekšstats esot maldīgs. “Lielais dzintars” būšot pieejams dažādu pasākumu rīkotājiem, kā arī gaumes un rocības ziņā dažādiem apmeklētājiem. “Būs pārstāvēts simfoniskās mūzikas un operas žanrs, gan arī kvalitatīva populārā mūzika,” stāsta B. Bože. Viņa gan piekrīt, ka, izvēloties saturu, būs jāmeklē dažādi kompromisi un jāsabalansē profesionalitāte ar pieprasījumu un citi faktori. Tas būšot kopīgs komandas darbs.
“Liepāja, salīdzinot ar citām pilsētām, kurās ir koncertzāles, ir priviliģētākā situācijā. Piemēram, Cēsīs nav daudz vietu, kur varētu rīkot pasākumus. Liepājā pastāv izvēles iespēja un katrai vietai ir savas priekšrocības un trūkumi,” uzskata B. Bože. Liepājas Simfoniskā orķestra diriģents Atvars Lakstīgala “Kursas Laikam” iepriekš sacīja, ka koncertzāles repertuāram jābūt pietiekami viegli uztveramam, taču jābūt piesardzīgiem ar tā dēvēto moderno mūziku, kas nedrīkstot dominēt. “No manas puses grūtākais un atbildīgākais uzdevums ir pirmajā sezonā veidot daudzveidīgu un interesantu koncertu repertuāru, lai arī klausītāji, kuri līdz šim simfoniskās mūzikas koncertus nav apmeklējuši, gribētu uz tiem nākt,” sacīja diriģents.

Par daudz ko maksā valsts
“Daudziem ir radies maldīgs priekšstats, ka tikai pašvaldība uzturēs šo būvi,” runājot par finanšu lietām, saka B. Bože un uzsver, ka Liepājas pašvaldībai par ēkas uzturēšanu “būs jāmaksā mazākā daļa”. Šā gada koncertzāles budžeta veidošanos B. Bože raksturo kā komplicētu, jo pilnvērtīga saimnieciskā darbība sāksies tikai gada otrajā pusē. Tikmēr 2016. gada budžets plānots aptuveni 800 tūkstošu eiro, taču skaitļi vēl varot mainīties, jo nav iespējams prognozēt siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, tarifus un citus izdevumus. Valsts maksā par Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas un Liepājas Simfoniskā orķestra telpu nomu daudzfunkcionālajā centrā. “Vienošanās par to, ka Kultūras ministrija maksās tirgus cenai atbilstošu nomas maksu par divām savā pakļautībā esošajām iestādēm, panākta jau pirms ēkas būvniecības uzsākšanas,” skaidro B. Bože. To, cik liela ir nomas maksa, viņa “Kursas Laikam” nevēlas atklāt, bet tā “ir tirgus apstākļiem atbilstoša”. “Nomas maksa, iespējams, ir lielāka par to, ko orķestris maksā par telpām Graudu ielā, taču šīs telpas īsti nevar saukt par koncertzāli.”
Kultūras ministrija programmas “Par atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu – daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu Latvijas reģionos” ietvaros visticamāk atbalstīs koncertzāles atklāšanas pasākumus un festivāla “Liepājas vasara” norisi, kas notiks no 18. jūlija 30. augustam. “Ceram uz simts tūkstošiem eiro,” saka B. Bože, piebilstot, ka valsts atbalsts koncertzāles satura nodrošināšanai paredzēts arī nākamgad un aiznākamgad. “Tas ir ļoti būtisks atspaids, un mums, lai nodrošinātu saturu koncertzālē, nav jāprasa nauda no pašvaldības. Pašvaldībai lūgsim naudu tām pozīcijām, ko nevaram segt no valsts piešķirtajiem līdzekļiem un nomas maksām,” sacīja B. Bože. “Plānojam, ka ar katru gadu kļūsim finansiāli aizvien patstāvīgāki, līdzīgi kā tas ir noticis ar citām iestādēm pilsētā. Sākumā, lai varam pilnvērtīgi strādāt, ceram, ka pašvaldība mūs atbalstīs.” Pašvaldības finansējums vairāku desmitu tūkstošu eiro apjomā vēl būs nepieciešams mēbeļu iegādei publiskajās telpās un dažos kabinetos. Mēbeles un cits aprīkojums būšot nepieciešams arī orķestrim un mūzikas skolai, un to iegādi finansēs valsts. “Iespējams, vienosimies par kopīgu iepirkumu, lai iegūtu izdevīgāku cenu piedāvājumu,” skaidro B. Bože. Sarunas noslēgumā viņa rāda Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja izdoto tūrisma katalogu piecās dažādās valodās, kur viens atvērums atvēlēts “Lielajam dzintaram”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

"Lielais dzintars" ne tikai elitei

Kategorijas