Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Ja vīžo strādāt, var nopelnīt”

ANITA PLATACE

2015. gada 18. februāris 07:00

2391
“Ja vīžo strādāt, var nopelnīt”

Pēc Annas tirgū veiktās reorganizācijas 2011. gadā produkcijas realizētāju – zemnieku – skaits tajā sarucis. Palikušie ir uzticīgi šai vietai un izjūt vairākas priekšrocības.

Ziemā tirgus placī esot sastopamas trīs četras pārdevējas. Kad sākas zaļumi un ogas, sarodas vairāk.
Dainai Muižniecei no Pērkones šis Annas tirgū ir jau sešpadsmitais gads. Tirgojusies paviljonā, pirms tajā iekārtojās “Top!” veikals, nu laukumā zem klajas debess. “Nekas nav mainījies,” viņa saka par nojumes trūkumu gadu garumā. Un salīdzina: “Šogad ziema mūs saudzēja.” Vasarā pāri tirgus galdam uzvelk pati savu saulessargu.

Vieta “jāiesit”
“Ja ir kundes, tad ir piķis,” kodolīga ir D. Muižniece. Lielāks apgrozījums, neapšaubāmi, būšot vasarā. Klientu skaitu samazinājis fakts, ka tuvējās ēkās vairs nedarbojas tur bijušās iestādes, piemēram, Sarkanais Krusts, Jaunliepājas bibliotēka, tirgus paviljons.
“Ne katru dienu māte raušus cep,” par ienākumiem saka nīceniece Anita Sila. Ir dienas, kad šķiet, ka uz tirgu nemaz nav būts, bet citkārt izpērk visu līdz pēdējam. Ievērojusi, ka tad, “ja esi tirgū katru dienu, cilvēki pie tevis nāk”. Tiem, kuri atbrauc reti, grūti pircēju sirdis iekarot pat ar zemāku cenu. “Vieta ir jāiesit.” Tad pircēji arī pasūta, ko vēlētos. Uz saimnieces galda jau kļavu sulas. Pērn tās sākušas tecēt vēlāk – ap 20. februāri.
A. Sila šeit ir kopš 1996. gada, kad atvedusi pāris groziņus zemeņu. Tad arvien vairāk. Par pārcelšanos uz Pētertirgu nav bijusi pat doma, jo “šeit ir savi cilvēki, sava klientūra”. Var tirgot praktiski visu, “kas nerāpo no galda prom”. Lauciniekiem šķietot, ka ķirbju sēklas der tikai putniem, bet pilsētnieki tās labprāt pērk. “Ja vīžo strādāt, var nopelnīt.” Piemēram, vasarā neiztirgotās svaigās avenes ziemā tirgū atgriežas ievārījuma burciņās.

Tirgo no mašīnas
Abas tirgotājas norāda priekšrocības, kādu Pētertirgū nebūtu. Te uz viena galda var pārdot dārzeņus, ogas un konservējumus, nav katram nodalīta atsevišķa zona. Tieši pie tirdzniecības galda var piebraukt automašīnu, nav jāceļ ārā un tālu jānes smagās kastes. Nav jāmaksā nesējiem, lētāka tirgus vieta. Ziemā tirdzniecība no auto ir liels bonuss, lai dārzeņi neapsaltu. Te tuvu var piebraukt arī pircēji, ja ņem ko vairumā.
Telpās, ko ar nosaukumu “Anniņtirgus” tuvējā ēkā īrē SIA “Elpa” un SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, tirdzniecība vietu iekārtojis Otaņķu pagasta ZS “Lieknāji” saimnieks Jānis Spirģis. Izmantojis iespēju, bet neuzskata, ka tas ir labākais variants. Laukā tirdzniecība sokoties veiksmīgāk, pie viņa pircēji vairāk nākot tad, kad ārā sals. Pie saimnieka līdzās tradicionālajiem produktiem var iegādāties kviešu graudus, ko dažs paberot putniem, cits barojot vistas. Te noteikti esot mierīgāk nekā Pētertirgū, un katru dienu braukt tirgoties neesot laika. Drīz būs veicami darbi uz lauka. “Cik saimniece saražo, tik atvedu.”