Meklē savas saknes

2015. gada 20. februāris 07:00

2266

Kā meklēt saknes mīlestībai, no kuras esam cēlušies? – ar šādu moto uz nodarbību sanāca interesenti Bunkas kultūras namā. Mātes rokas aprakstīta sadzeltējusi lapiņa var būt sākums pamatīgam savas dzimtas pētījumam.

Par savu pieredzi dzimtas koka veidošanā klātesošajiem stāstīja Krotes bibliotekāre Lita Vēkause un Priekules novada tūrisma organizatore Daiga Egle.

Izcelsmi rāda uzvārds
“Jau no senatnes cilvēki meklējuši saknes ar dižciltīgiem senčiem,” norāda Lita, kura ģenealoģijas teorētiskos pamatus apguvusi augstskolā. Viņa iesaka ne tikai uzskaitīt radu dzimšanas un miršanas datumus, bet arī fiksēt viņu ārējās pazīmes – augumu, acu un matu krāsu, kā arī slimības, kas varētu ģenētiski atkārtoties. Dzimtas kokam jāpieskaita arī nedzīvi dzimušie un mazi mirušie bērniņi.
Par izcelsmi var liecināt uzvārds. Piemēram, Miķelsonam kāds no senčiem droši vien bijis Miķelis. Liela vērtība ir lapiņas, ko aprakstījis kāds no radiniekiem, – gan rokraksts, gan informācija.
L. Vēkause mudina rakstīt atmiņas arī tad, ja bērni un mazbērni par tām pašreiz neinteresējas – tā būs dāvana pēctečiem, kādam noteikti par to būšot interese. Viņa rūdījumu ciltskoka veidošanā guvusi arī darbavietā – Krotes bibliotēkā papildinājusi un “rakusi dziļumā” Alfrēda Krūkļa un Ata Kronvalda dzimtu saikni.

Tikšanās dod spārnus
D. Egle izveidojusi pamatīgu dzimtas koku un ik pēc trim gadiem 18 gadu periodā organizē Iņņu–Kaļķu dzimtas saietu. Tā ir viņas mātes dzimta. Pēdējais saiets noticis pagājušajā vasarā ar 135 radinieku piedalīšanos. Ieradušies arī Anglijā un Īrijā dzīvojošie, jo uzskatot to par nepieciešamu dzīves sastāvdaļu. Kāda radiniece esot Anglijas karalienes cepuru dizainere. Viena sieviete ieradusies pat no Indijas kopā ar vīru un tā vecākiem, jo tur ieprecējusies.
D. Egle atklāj, ka dzīves brīžos, kad ir grūti, viņa pašķirsta lielo grāmatu, kurā apkopoti visu saietu materiāli, un sasilda sirdi. “Katra kopā sanākšanas reize ir kā spārni ilgākam laikam.”
Pieredze dzimtas saietu organizēšanā ir arī Bunkas pagasta sociālajai darbiniecei Guntai Jonauskai, kura kopā saukusi Kirhneru dzimtu – radus no tēva puses. Nākamgad būšot piektā reize.

Manto profesijas
“Mēs esam paaudze, kas drusku nokavējusi,” spriež Ausma Klaka. Viņa, D. Egles ciltskoka iedvesmota, sākusi to veidot pati, bet nav vairs vecāku un vecākas paaudzes radinieku, no kuriem gūt informāciju. Esot žēl, ka nav izprašņājusi savu māti, kura pati par piederīgajiem neesot stāstījusi. “Te arī sēž vairāki mani radi,” A. Klaka norāda uz klātesošajiem. Viņa piefiksējusi, ka visiem sešiem mazdēliem ir brūnas acis, bet no mazmeitām tikai vienai. Profesiju izvēlē daudzi aizgājuši pa vectēva un vecāsmātes prasmju – mākslas un kulinārijas – ceļu. “Tveriet, ko varat pateikt saviem bērniem, mazbērniem, pierakstiet!” aicina A. Klaka.
Dzintra Niedola stāsta, ka piedalās nevis dzimtas, bet radu saietos, un ar katru reizi kāds pienākot klāt. Viņa novērojusi, ka jaunie par savām saknēm sāk interesēties tad, kad kļūst gados vecāki. “Jaunībā to nenovērtē.” Taču, kad interese rodas, nav vairs, kam prasīt. Nesen pāršķirstījusi vecāsmātes fotoalbumus, kas bērnībā cilāti katrā radu sanākšanas reizē. Tad dzirdēti arī dažādi stāsti. Saglabājusies vecāsmātes dienasgrāmata, kurā no 1896. gada smalki aprakstīta visa dzīve. Nelielā izglītība viņai nav bijis šķērslis saprotami izteikties. Nu Dz. Niedola domā, kam dienasgrāmatu uzticēt, lai saglabātu tālāk. “Tas ir vesela laikmeta raksturojums.”

Vizina ar tramvaju
“Man mamma ir atstājusi šādas lapiņas,” rāda Silvija Gūtmane. To esot ļoti daudz, un tajās stāstīts par daudziem notikumiem. Tagad viņa cenšas likt kopā gan tēva, gan mātes dzimtu. Atklāta radniecība ar Bunkas kultūras nama vadītājas Maldas Andersones māmuļu, atsaukusies Tamāra Vītoliņa no Vērgales pagasta.
Par senci Oto dzirdēts stāsts, ka viņš, pārbraucis no Amerikas ar krietnu žūksni naudas, Liepājā uz vienu dienu izīrējis tramvaju un vizinājis visus par velti.
Kopā ar bērniem S. Gūtmane rokas pa internetu, grib izpētīt, vai ir kāda saistība ar dzejnieka Pētera Brūvera senčiem, kas dzīvojuši Bunkas pagastā. “Tas aizrauj,” viņa saka par izziņas procesu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Meklē savas saknes

Kategorijas