Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atver acis redzēt un radīt skaisto

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 20. februāris 07:00

231
Atver acis redzēt un radīt skaisto

Spēja redzēt skaisto ir liela dāvana. Ilze Elizabete Rasa bērniem atver acis, strādājot ar viņiem radošajās darbnīcās. Pasniedzēja jau labu laiciņu vada “Mākslas pasāžu “Radi””. Rīdziniece, beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, bet pēc tam Liepājas Pedagoģijas akadēmiju un jau LiepU ieguvusi maģistra grādu. No 2008. gada līdz 2013. gadam I.E. Rasa vadīja Liepājas bērnu mākslas skolu. “Pieci gadi bija ilgs periods. Vienmēr sirdī esmu lolojusi sapni veidot kaut ko jaunu, un nu tas ir sanācis. “Mākslas pasāžā “Radi”” mācām gan bērnus, gan pieaugušos. Ir nodarbības bērniem kopā ar vecākiem. Vienmēr esmu centusies darīt to, kas man patīk, jo tad vislabāk izdodas,” saka centra dibinātāja I.E. Rasa.
Atrast sevi mākslā viņai palīdzējusi mamma. “Jau pirmsskolas vecumā viņa ievēroja, ka man ir spēja izvēlēties interesantus krāsu salikumus, gluži kā manai vecmāmiņai – audējai. Tā mani aizveda uz zīmēšanas pulciņu. Uz nodarbībām gāju 12 gadu,” atceras māksliniece. Iespējams, arī vecmāmiņas audekli un rakstainās segas atstājušas iespaidu. “Pašai gleznošanai atliek mazāk laika, jo mācu citus, bet šī nodarbe ir mana sirdslieta un pamest to negrasos. Man ir bijušas personālizstādes Liepājā, un ceru, ka būs vēl,” saka māksliniece.

No piecgadnieka līdz pensionāram
Līdz bērnu mācīšanai jeb pedagoģijai I.E Rasa nonākusi ne vienā dienā. “Studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā sāku datordizaina specialitātē. Tikai vēlāk sapratu, ka man nepieciešama sabiedrība, komunikācija un cilvēki. Pedagoģija ir visu šo vajadzību piepildījums, pat vairāk – darbs ar bērniem ir kas īpašs,” saka skolotāja. Viņa Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvusi Vizuāli plastiskās mākslas pedagoga kvalifikāciju un profesionālā bakalaura diplomu mākslā. Jautāta, vai studijām bija praktiska nozīme, māksliniece apstiprina, ka guvusi gan teorētiskas, gan praktiskas priekšzināšanas, kas kļuvis par pamatu tūlīt pēc studijām ieņemt Liepājas bērnu mākslas skolas vadītājas amatu, bet šobrīd ir iespēja veidot kursus arī pirmskolas pedagogiem. Izrādās, ka ar patiku vien nepietiek. Ir jābūt metodikai, zināšanām un skaidrībai par lietām – kas un kādēļ notiek. Kā strādāt ar dažādām vecumu grupām un kā pasniegt mākslu, kurā nav likumu tādā sapratnē kā, piemēram, matemātikā vai fizikā. “Radošā procesā pedagoģija jo sevišķi ir svarīga, jo nepareiza rīcība var likt bērnam noslēgties sevī,” uzskata I.E. Rasa.
Māksliniece vēl pērn pasniedza gleznošanu pieaugušajiem Nīcas novadā. Par to “Kursas Laiks” pārliecinājās klātienē. Jautāta, vai vēl aizvien pietiek laika pieaugušo izglītībai un izbraukumiem uz novadiem, centra vadītāja teic, ka darbību ārpus Liepājas cenšas saglabāt, brauc arī vadīt dažādas vieslekcijas un meistarklases un ir atvērta dažāda veida sadarbībai. Uz Nīcu, Grobiņu un Jūrmalciemu aizbrauc. “Gleznošanu pieaugušajiem Nīcā vairs nemācu, bet uz “Mākslas pasāžu” vēl aizvien brauc Gunta Vecpils. Nīcā šobrīd strādāju ar bērniem,” atklāj māksliniece.

Radošums ir praktisks
Nav sens tas laiks, kad lietas mācīja to mācīšanas pēc. Īstenībā vēl šodien skolās daudz ko māca, nepaskaidrojot, kāpēc tas vajadzīgs, un tieši šā iemesla dēļ bērni neredz izglītošanās jēgu. Tādēļ ar sajūsmu var klausīties, kā mākslu māca, parādot tās praktisko nozīmi ikdienā.
“Nav nodarbības, kad kaut ko darām bez jēgas. Visam ir sava praktiska nozīme. Iepriekš bērni gatavoja kartiņas, kuras klātienē kopā ar mazajiem māksliniekiem dāvinājām Liepājas dzīvnieku patversmei “Lauvas sirds”. Kartiņas pa­tversmes darbinieki Ziemassvētkos pa pastu sūtīja visiem cilvēkiem, kuri bija adoptējuši dzīvniekus no patversmes. Piedalījāmies arī kalendāra veidošanā uzņēmumam. Bērnu zīmējumi bija neierasti un atraktīvi. Studijā bērni ar lielu prieku pašu rokām mācījās veidot aplikāciju apdrukas saviem krekliņiem. Tagad veidojam grāmatzīmes, kuras būs apskatāmas bibliotēkā “Vecliepājas rūķis”, bet vēlāk tās dos līdzi čaklākajiem lasītājiem,” par bērnu darbiņu praktisko nozīmi pastāsta māksliniece.
Bērni bibliotēkā “Vecliepājas rūķis” uz grāmatzīmju radīšanu īpaši nebija mudināmi. Skaidrs ir visiem, ka viņu darbiņi būs noderīgi un kāds vēlāk tos izmantos. Pagaidām grāmatzīmes veido nelielu izstādi un lasītāji var tās apskatīt.