Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plakāti stāsta par padomju laiku

ANITA PLATACE

2015. gada 23. februāris 07:00

856
Plakāti stāsta par padomju laiku

Krotes bibliotēkā skatāma padomju laika plakātu izstāde. Tā varētu būt aizsākums starpvalstu projektam, kurā bibliotēka iesaistījusies.

Lielformāta plakātus sakrājis un apskatei piedāvājis Imants Aker­blūms, daļa nākot no Guntas Grenovskas mājām. “Pozitīvi, ka viņi tos nav izmetuši, rīkojušies tālredzīgi,” vērtē bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause. Neesot viegli izvērtēt, kuras lietas izsviest, kuras sataupīt kā vēstures liecību. 

Aktuāli joprojām
Bērniem, kas ir čakli bibliotēkas apmeklētāji, jēdziens “plakāts” asociējas ar mūsdienu žurnālos redzamajiem dziedātāju un aktieru portretiem, stāsta L. Vēkause. Viņiem esot grūti saprast, kāpēc izstādē ir pavisam kas cits.
Tajā redzami 60 plakāti ar visdažādāko tematiku. Daļa veltīta rakstnieku un citu ievērojamu cilvēku jubilejām, citi stāsta par padomju ekonomikas sasniegumiem un izaugsmi. L. Vēkause spriež, ka 80. gadu beigu darbos var just mākslinieku centienus ar zemtekstu paust brīvākas domas, nekā līdz tam atļauts. Viņai būtu interesanti uzzināt mākslinieku pašu sacīto par tālaika prasībām un plakātiem kā mākslas žanru. Vairākus politiskos plakātus rotā mākslinieka Jura Dimitera paraksts.
Bibliotekāre vērš uzmanību, ka ne viena vien plakāta tēma ir aktuāla joprojām. Piemēram, bērns dzeguzes ligzdā, alkoholisms, birokrātiskā valsts pārvalde. Lai plakātus saglabātu kā vēstures stāstus, L. Vēkausei ir iecere tos pārfotografēt.

Pētīs ideoloģiju ietekmi
Izstāde varētu būt pirmais pasākums Latvijas–Spānijas projektā, kurā iesaistījušās pa trīs bibliotēkām no abām valstīm. No Latvijas tajā piedalās Krotes bibliotēka, Pelču bibliotēka Kuldīgas novadā un Gāliņciema bibliotēka Ventspilī.
Spāņi pētīs Franko režīma ietekmi uz vietējo cilvēku dzīvi, bet latvieši – padomju laiku ideoloģijas ietekmi. Plānots, ka abas valstis apmainīsies delegācijām un savus pētījumus apkopos grāmatā. Pašlaik top projekts un tiek kārtota dokumentācija. Ja projekts gūs apstiprinājumu, septembrī sāksies tā īstenošana. L. Vēkause plāno savu pētījumu balstīt uz kādreizējā Bunkas kolhoza vēsturi. “Ar abām rokām jāķer” fakti, ko var pastāstīt vietējie cilvēki – bijušie kolhoznieki. L. Vēkause atklāj, ka iesaistīšanās projektā motivē sasparoties padziļinātai angļu valodas zināšanu apguvei.