Liepājas Jūrnieku centra airi – stiprās rokās

2015. gada 25. februāris 07:00

471

Liepājas Jūrnieku centra airi – stiprās rokās

Par to, kā sokas valsts stūrēšana un kāds maršruts nosprausts, valdībai jautājam pēc simts dienām. Aigars Auznieks SIA “Jūrnieku centrs” vada kopš pagājušā gada novembra un ir apņēmies vispirms sakārtot saimnieciskās lietas.
“Jau izremontējām dušas, ģērbtuves, savu kārtu gaida lielā zāle, balkons. Agrāk te bija vismaz piecpadsmit štata darbinieku, tagad esmu es, grāmatvede un divas apkopējas. Ir vēl daudz, kur pielikt roku: ja sporta un konferenču zāles būs pienācīgā līmenī, arī klientu netrūks,” darāmo uzskaita jaunais vadītājs. Cik rentabli spēj funkcionēt par starptautiskiem līdzekļiem būvētais centrs, viņš labprāt runātu pēc gada, bet šobrīd saredz Jūrnieku centra dzīvotspēju.

Stūrēšana nav sveša
Uzņēmums tiek uzturēts galvenokārt no telpu izīrēšanas iedzīvotājiem un firmām, kas rīko konferences, arī sportot gribētājiem. Jūrnieku centrs piedāvā atpūsties, spēlēt biljardu, izmantot internetu, paēst kafejnīcā. Liepājas ostā lielie kuģi tagad neienāk bieži, mazie parasti iekraujas pus dienas laikā un ir prom. Iebraukušie jūrnieki ne vienmēr paspēj šurp atnākt, kā tas sākotnēji bija paredzēts, bet vietējiem arodbiedrība piedāvā citus pakalpojumus, zina Aigars. Iepriekš viņš strādājis par treneri Jūrnieku centra trenažieru zālē gan kā štata darbinieks, gan pašnodarbinātas personas statusā.
Pēc iepriekšējā direktora Visvalža Radeļa aiziešanas bijusi nesaprašana par nākotni, un A. Auznieks piedāvājis ņemt lietu savās rokās. “Tagad ir vairāk atbildības, arī zināma stabilitāte, bet nekādu lielo bonusu jau nav. Ar vadītāja algu vien, piedodiet, iztikt grūti. Nupat nedēļu pastrādāju Briselē, kur viena latviešu firma liek sienas mākslas izstādēm.”
Pēc Sporta pedagoģijas akadēmijas pabeigšanas Rīgā strādājis par airēšanas treneri, bijis arī savs mazais bizness. Liepājā atgriezies, jo draugs piedāvājis te atvērt lietotās sadzīves tehnikas veikalu. “Kad tas posms bija garām, taisīju laivas no stikla šķiedras. Joprojām ar to nedaudz nodarbojos, ja vajag manam klasesbiedram Turaidam Šēferam vai kādam citam. “Sofijas laivas” dibinājām kopā ar Turaidu, un lielai daļai flotes savu roku esmu pielicis. Vadot divatā, nesaskaņas ir neizbēgamas, pieņēmu lēmumu šķirties, bet nu jau viss ir kārtībā,” atzīst Aigars. Nīcas “Upeskrastos” tiek veidota uz slalomu orientēta airēšanas skola, un viņš piekritis būt par treneri.

Arī raftings un kanupolo
Airēšanas slaloms nozīmē došanos lejup pa krāčainām upēm. Tam vajag gan drosmi, gan spēju izšķirošā brīdī pieņemt pareizo lēmumu. “Tas ir arī olimpiskais sporta veids, tagad gan palikušas tikai vieninieku sacensības. Bet man viss sākās tepat – Liepājā, kad uz skolu atnāca trenere Dzintra Blūma. Vispirms bija jāiemācās peldēt. Airēšanā tā iekritu, ka vidusskolas laikā sporta dēļ mācībām atlika maz laika. Kad bija jāpiedalās “Pasaules kausā”, mani atbrīvoja no vairākiem eksāmeniem, bet eksāmenu ģeogrāfijā nokārtoju uz desmit ballēm,” pasmaida kanoists.
Sākumā puisis iestājies RTU Liepājas filiālē, bet nav varējis paspēt: treniņi notikuši trīs reizes dienā. Loģisks ceļš vedis uz Sporta akadēmiju, kur specialitātei – airēšanas treneris – līdzi nākusi profesija – sporta skolotājs. “Trenējos pēc paša iniciatīvas, bet slodze augstskolā bija diezgan liela, paralēli trenera darbs kādā galvaspilsētas sporta klubiem.”
Kopumā Aigars ar laivām ir saistīts gandrīz ceturtdaļu gadsimta un uzskata sevi par diezgan kompetentu šajā jomā. Latvijā esot vien trīs, četri sportisti, ar ko viņš varētu apspriesties kā līdzīgs ar līdzīgu. “Ne tikai slaloms, bija arī raftings – tūristu vizināšana ar lielu piepūšamu laivu. Divas sezonas Turcijā tā nostrādāju. Piedalījos Eiropas čempionātā raftingā un starptautiskās sacensībās eksotiskajā kanupolo – bumbas spēlēšanā ar laivām.” Bijuši tāpat dažādi nobraucieni ar laivām. Pa Zviedrijas–Somijas robežupi vien noairēti 700 kilometri.

Nebīstas izaicinājumu
Nesen ar Ēriku Loku, Kanoe federācijas prezidentu, sprieduši, kā salīdzināt airēšanas slalomu ar gludūdens airēšanu. Pēdējā viss konkrēts, turpretī slalomā situācija nepārtraukti mainās, pēdējā brīdī var izlēkt priekšā jebkas. “Līdz ar to slalomisti ir citādāki – ne tik prognozējami. Sports jau vispār cilvēku norūda, ieliek rāmjos, sagatavo izaicinājumiem,” pārliecināts Aigars. Trenažieru zālē viņam ir sava terminoloģija. Tos, kuriem ir grūti sevi piespiest, viņš sauc par basketbolistiem. “Kambala savulaik nodarbojās arī ar boksu un savā grāmatā rakstījis, ka basketbols saliedē, bet komandas biedrs tevi piesegs. Boksā – dabūsi pa ribām un būsi uz dēļiem. Individuālā sporta veidā rēķinies tikai ar sevi! Jāizdara viss, lai mērķi izpildītu.”
Vasarā Aigars spēlē pludmales volejbolu, ziemā apmeklē volejbola treniņus zālē, skrien, cilā svarus, nodarbojas ar snovbordu. Izmēģinājis kalnos kāpšanu un Turcijā iesprūdis kanjonā. Airēšana, protams, nav pamesta. “Pērn piedalījos Latvijas čempionātā, gadus padsmit organizēju Alda Kļaviņa piemiņas sacensības pa Gauju. Ja Nīcā būs aktīvisti, trīs reizes nedēļā varēs airēt, mazāk – niekošanās,” uzskata vairākkārtējais Latvijas un Baltijas čempions. “Slaloma airēšanas trenere Dzintra Blūma cieti gāja pretim mērķim un no audzēkņiem daudz ko mācēja dabūt ārā. “Pasaules kausos” ieguvu četrdesmitās piecdesmitās vietas, labākam rezultātam, studējot un strādājot Rīgā, pietrūka kārtīgu treniņu un naudas.”
Vaicāts, kuras no Latvijas krāčainajām upēm izmēģinātas, Aigars mudina jautāt – kuras nav. Nesen iepazinis Melnupes tuneli Virgas pagastā, arī Ālande, kad tajā daudz ūdens, esot ļoti interesanta.
Draugi no airētāju aprindām mēdzot cits citam sagādāt pa pikantam pārsteigumam. “Reiz braucu lejā pa trasi, apkārt nekas neinteresēja. Pēkšņi priekšā uz akmens ieraudzīju pliku dibenu. Čaļi bija nolēmuši mani izsist no sliedēm. Arī sporta nometnēs bez jokiem nevar.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas Jūrnieku centra airi – stiprās rokās

Kategorijas