Senioriem veikls līnijdeju solis

2015. gada 25. februāris 07:00

823

“Lai arī mūsu kolektīva vidējais vecums ir 75 gadi, dejojam fiksas dejas, jo tas skatītājiem patīk. Sākumā publika skatās – tādi vecīši uzrāpo uz skatuves, bet beigās kājas iet pa gaisu,” smejas Grobiņas pensionāru kluba “Tev un Taviem draugiem” līnijdeju kopas “Tev” vadītāja Aina Burkevica.

“Mēs esam varens kolektīvs, mums ir trīs vīrieši. Parasti līnijdejās piedalās tikai dāmas, tā ka mēs izceļamies. Varam variēt ar deju izpildījumu un ekspluatēt mūsu kungus,” joko deju kolektīva vadītāja A. Burkevica. Līnijdejās, lai priekšnesumā izklaidētu skatītājus, svarīgākie ir tērpi un mūzika, savukārt sinhronu deju soli dalībnieki gūst, tikai stipri koncentrējoties, jo “deja sākas galvā”, par pamata postulātiem šajā deju manierē stāsta skolotāja.
“Reiz, uzstājoties ar ātru deju, palūkojos pār plecu un ieraugu, ka katrs kolektīva dalībnieks dejo pilnīgi citādāk. Atlika tikai lūgt Dievu, lai savācas,” smaidot kuriozu atceras kolektīva vadītāja un teic, ka uz skatuves jākoncentrējas tikai uz soļiem. “Atliek vien uz brīdi novērsties, aizdomāties par to, kā es tagad izskatos, un uzreiz viss noiet greizi,” uzsver skolotāja. “Kad mazliet misējas, tie, kuri nezina deju, nepamana, bet tie, kuri pamana, saprot, ka tas nav viegli,” papildina A. Burkevicas partneris dzīvē un dejā Spodris Burkevics. Pirms aizraušanās ar līnijdejām pāris jau 20 gadus bija dejojis sporta dejas. Tad deju skolotāja Vineta Gulbe Grobiņā izveidoja līnijdeju grupu “Rietumvējš”, kur A. Burkevica piedalījās no pirmās līdz pēdējai pastāvēšanas dienai un līnijdeju soli ienesa arī senioru biedrībā.

Iepērkas pie Foresteriem
Vienu no svarīgākajiem komponentiem – garderobi – kolektīvs vēlētos atjaunot. Ar novada domes palīdzību nav gana, tāpēc, cik vien spēj, apģērbu sagādā paši dejotāji. “Panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tērpiem un mūzikas. Parastiem skatītājiem ir vienalga, kāju liek pa labi vai kreisi. Viņi vēlas redzēt kopskatu, baudīt mūziku,” uzstāšanās knifiņus atklāj dejotāja.
“Tērpus iepērkam Foresteru modes veikalā,” teic vadītāja un “Kursas Laika” izbrīnu kliedē, atklājot, ka tā kolektīvs dēvē lietoto apģērbu veikalus. “Foresteri tāpēc, ka bija tas seriāls “Hameleonu rotaļas” par modes jautājumiem.” Kopējo katra dalībnieka vizuālo noformējumu izplāno vadītāja, pēc tam tiek piepirktas nianses, piemēram, kāds vienkrāsains krekls, ko var izrotāt ar uzrakstu “Tev”. Kolektīvam ļoti kārotos pienācīgas blūzes, kas ļautu izskatīties kā īsteniem līnijdejotājiem.

Grūtāk nekā griezt valsi
“Bez disciplīnas nevar – ja katram ļaus darīt, ko viņš grib, nekas labs galā nesanāks. Tomēr domāju, ja senioriem nepatiktu dejot, viņi tik ilgus gadus nenāktu. Kolektīvā visi dejo ar smaidu uz lūpām,” teic A. Burkevica un pastāsta, ka “Tev” apvieno līnijdejotājus jau 12 gadus. Lai arī dejotājiem bieži nav viegli izpildīt sarežģītus deju soļus, vadītāja nekad nedzird sūdzēšanos. Uz pusotras stundas gariem mēģinājumiem reizi nedēļā ierodas visi ilggadējie danču biedri – Andra Lūka, Skaidrīte Bunka, Ilgvars Bezmers, Astrīda un Dzintars Nagļi, Māra Lībeka, kā arī pati vadītāja ar vīru. Pirms aptuveni trīs gadiem dejot atnāksi Lidija Pričina, bet šogad pievienojusies Džudīte Poškus. “Diemžēl mūsu ilggadējā dejotāja Māra Lībeka turpmāk no dejošanas atturēsies, un tas mums ir liels zaudējums,” prāto A. Burkevica.
“Vai, tik daudzus gadus dejojot, neaptrūkstas deju?” jautā “Kursas Laiks”. “Daži soļi, protams, atkārtojas. Ir pamata figūras, kas tiek iejauktas, bet tās katru reizi citādāk savijas. Līnijdejas nav valsis vai polka, tajās ir sarežģīti soļi. Var likties – kas tad tur grūts, tikai kājas jācilā, bet jāiegulda daudz pūļu, lai visa grupa dejotu vienā solī,” stāsta vadītāja. Jaunajiem dejotājiem, kuri tikai iepazīstas ar danču specifiku, vislielākās grūtības sagādājot pagriezieni. “Līnijdejās jāgriežas par 180 un 360 grādiem. Piņķerīgi ir arī grieziensoļi un arī daudzi pamatsoļi. Nedrīkst aizmirst par staltu stāju. Jāiegulda liels darbs, lai viss sanāktu sinhroni. Ir jāpiemīt mūzikas ritma izjūtai,” uzskaita A. Burkevica.

Nedrīkst dzīt jokus
Deju soļus un piemērus A. Burkevica nolūko internetā, bet mūziku dejotājs Dzintars “iemāna diskā”. “Tev” kolektīvam gadu gaitā sakrājies pamatīgs deju krājums. Vadītāja pastāsta, ka ko jaunu vienmēr cenšas parādīt, ja jākāpj uz skatuves, kur jau “simts reizes dejots”, savukārt vēl nepazītā vietā dejotāji atrāda jau pieslīpētu priekšnesumu, kas izdejots vairākkārt, un izvēlas tādus “gabalus, kas ietu uz urrā”.
Svētkos kolektīvam jābūt uzdevumu augstumos, jo vienmēr tiek piedāvāta iespēja uzstāties kā pēdējam priekšnesumam. Tā ir liela atbildība, piekrīt vadītāja, jo pēdējais numurs lielā mērā atstāj visu pasākuma “pēcgaršu”. “Tas nozīmē, ka jokus dzīt nevaram un mums vienmēr jāizdomā kaut kas labs, nedrīkstam taisīt kaunu sev un citiem.” Divi gada lielākie koncerti “Tev” dejotājiem ir Līgo svētkos un Ziemassvētkos. Savukārt pēdējā laika lielākais sasniegums kolektīvam bijis labie rezultāti republikas senioru līnijdejotāju pasākumā “Senioru kauss 2014”. Septiņu kolektīvu konkurencē “Tev” dejotāji ieguvuši ceturto vietu, bet individuālajās sacensībās starp 12 dalībniekiem izcīnīta trešā vieta.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Senioriem veikls līnijdeju solis

Kategorijas