Skolas nauda

2015. gada 6. marts 07:00

372

Viens no rādītājiem, ko izmanto, lai raksturotu skolēnu plūsmu starp mācību iestādēm, ir pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumu sniegšanu. “Kursas Laiks” papēta, kā tie atspoguļo reālo situāciju un kādi ir iemesli, lai skolēns nemācītos savas pašvaldības skolā.

Atnāk vesela klase
Priekules novads Liepājas pilsētai pērn četros mēnešos samaksājis 4794 eiro, tātad aptuveni 1200 eiro mēnesī. Liepājā zinības apgūst 38 Priekules novadā deklarēti skolēni: no tiem 17 – vidusskolās, trīs – bērnudārzos. Savukārt no Grobiņas novada Priekules novads 2014. gada pēdējā ceturksnī vienā mēnesī saņēmis 1688 eiro, pretējā virzienā devušies 724 eiro.
“Mēs esam ļoti labā situācijā,” neslēpj Priekules novada izglītības vadītāja Agrita Purviņa. Uz Kalētu pamatskolu dodas skolēni no Grobiņas novada, bet liela daļa Vecpils pagasta bērnu pēc vietējās skolas slēgšanas mācās Priekules novada skolās, nevis Durbes vidusskolā. No Durbes novada uz Priekules novadu mācīties dodas 11 bērni (deviņi Krotē, viens Gramzdā, viens Priekulē). No 82 Krotes pamatskolas skolēniem deviņi ir Durbes novada iedzīvotāji. “Priekš mazas lauku skolas tas ir daudz – vesela klase,” secina A. Purviņa.
Kalētu pamatskolā skolēnu skaits pēdējos gados no 66 pieaudzis līdz 92, zina tās bijusī direktore A. Purviņa. No Bārtas, kur pamatskolā ir 41 skolēns, pirmskolā 19, uz Kalētiem dodas deviņi skolēni un 11 bērndārznieki.
Pērn izbraucēju no Grobiņas novada bija 215, šogad – 208, salīdzina izglītības metodiķis Zigmunds Cinkus. Līdz ar to Grobiņas pilsēta zaudē 67, Grobiņas pagasts – 73, bet Kapsēdes pamatskola – 30 potenciālos audzēkņus. Taču ir arī ieguvums – iebraucēju skaits no 76 palielinājies līdz 81. Pie 46 skolēniem no citiem novadiem tikusi Grobiņas pamatskola, pie 16 – ģimnāzija, 15 – Kapsēdes pamatskola.

Ved sev līdzi
Pāvilostas novada skolās zinības apgūst bērni no septiņām citām pašvaldībām, lielākais skaits nāk no Ventspils novada. No tiem 11 mācās Pāvilostas vidusskolā, pieci – Vērgales pamatskolā. Savukārt uz citurieni mācīties dodas 45 novada bērni, galvenokārt apgūt vidējo izglītību. Pieci skolēni mācās Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolā, seši – Liepājas vakara maiņu vidusskolā, pieci – Aizputes neklātienes vidusskolā.
“Diemžēl no Vērgales uz Pāvilostas vidusskolu nenāk,” saka Pāvilostas novada metodiķe izglītības un kultūras jomā Silvija Leja. Vērgales pamatskolas absolventi esot iecienījuši Liepājas Valsts 1. ģimnāziju – tur mācās deviņi. Piekrišana arī Liepājas Valsts tehnikumam. Divi vērgalnieki mācās Grobiņas ģimnāzijā.
“Ja vecāki brauc strādāt uz Liepāju, ved bērnu līdzi jau no 1. klases,” novērojusi S. Leja. Šāds apsvērums vienā no pagastiem ir topošā pirmklasnieka māmiņai, kura ik dienu dodas uz darbu Liepājā. Pašlaik bērns pirmskolas zinības apgūst pamatskolas grupiņā, kur var uzturēties, līdz vecāki atgriežas no darba pēc pulksten 17. Tieši jautājums, kur bērns paliks pēc mācību stundām, ir primārais, lai māmiņa apsvērtu variantu viņu vest sev līdzi uz Liepāju. Atstāt garās pēcpusdienas stundas vienu mājās negriboties.
Vaiņodes vidusskolā skolēnu skaits stabili turas ap 250, īpaša kustība nav vērojama, apliecina tās direktors Zigmunds Mickus. Visvairāk novadā deklarēto skolēnu brauc mācīties uz Priekuli, arī uz Liepāju un Durbi. Vaiņodnieces Līgas dēls Liepājas skolā nonācis, kad pati tur atradusi darbu. Viņa atzīst, ka būtu priecīgāka, ja dēls mācītos Vaiņodes vidusskolā. Taču viņš iedzīvojies un skolu nav vēlējies mainīt arī tad, kad pārcēlušies uz dzīvi Grobiņā. Deklarētā dzīvesvieta ģimenei joprojām ir Vaiņode.

Pāri robežai – tuvāk
Nīcas vidusskolā visvairāk “svešinieku” – 13 – nāk no Rucavas novada. Pārsvarā tie ir vidusskolēni, jo Rucavā vidusskolas vairs nav. Uz Rudes pamatskolu pieci brauc no Liepājas, jo tur pieejama speciāla programma vājdzirdīgajiem bērniem. Taču ievērojams skaits – 95 – Nīcas novadā deklarēto skolēnu zinības apgūst Liepājā. Novada izglītības speciāliste Anda Veidele lēš, ka tie ir skolēni, kuri dzīvo Liepājas pierobežā – Grīnvaltos, Pērkonē, no kurienes līdz skolai pilsētā ir daudz tuvāk nekā līdz Nīcas centram. Daļa no viņiem ir krievu tautības.
Uzsākot 2014./2015. mācību gadu, Liepājas dome noslēgusi 44 līgumus par 638 audzēkņiem, kuri apmeklē pilsētas izglītības iestādes, bet kuru deklarētās dzīvesvietas ir citu pašvaldību teritorijā.
No Liepājas uz citām pašvaldībām izglītoties dodas 436 audzēkņi. Lielākā daļa no viņiem dzīvo apkārtējos novados – Grobiņas, Nīcas, Durbes.
2015. gadā Liepājā ieņēmumi no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem tiek prognozēti 254 259,63 eiro apmērā. Salīdzinot ar 2014. gadu, ieņēmumi varētu palielināties par 13 292 eiro.

Nodokļus nekontrolē
Savstarpējie norēķini tiek veikti, par bāzi ņemot skolēna deklarēto dzīvesvietu, kas nereti nesakrīt ar faktisko. Tāpēc nauda no Priekules ceļo pat uz Rīgu, Cēsīm, Valmieru. Savstarpējo norēķinu bilancē ir arī audzēkņi, kuri apgūst profesiju Cīravas arodvidusskolā, bet vidusskolas kursu apgūst vakarskolās.
A. Purviņa zina ģimenes, kas agrāk dzīvojušas Kalētos, bet tagad strādā Liepājā. Bērns sākumā palicis pie omammas, tad devies līdzi vecākiem. Šeit ir dubulta situācija, spriež A. Purviņa. No vienas puses, pašvaldība varētu panākt, ka ģimene deklarējas Liepājā. Bet tad budžetā neienāks vecāku maksāto nodokļu nauda. “Darījums” loģisks: no samaksātā nodokļa tiek atmaksāts atpakaļ par pakalpojumu. Taču ir neiespējami izsekot, vai konkrētais vecāks strādā un nodokļus maksā. No otras puses, pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem šo norēķinu administrēšana ir darbietilpīga un paņem laiku, ko varētu veltīt tiešajam izglītības darbam. Ar visām pašvaldībām jāslēdz līgums, jāizzina bērnu skaits, grāmatvedei trīs reizes gadā jāraksta rēķins, jāpārbauda no citām pašvaldībām ienākušie rēķini.

Filiāle var iegriezt
Uz finansēm atsaucas arī reformas izglītības laukā. A. Purviņa ir gandarīta, ka 2009. un 2010. gadā, kad sākusi strādāt par novada izglītības vadītāju, tādas nav veiktas. Vajadzējis uzklausīt argumentus, ka Gramzdā ir vismazākā novada skola ar 53–56 bērniem. Bijuši priekšlikumi par apvienošanu, likvidēšanu, filiāles veidošanu. “Mūsu deputātiem bija tik daudz sapratnes par situāciju – ja nebūs skolas, nebūs arī pagasta.” Pašvaldības, kas to izdarījušas, nu esot ķīlnieku lomā no valsts mērķdotāciju puses. Modelī “nauda seko skolēnam” lauku skolās līdz simts bērniem katrs tiek rēķināts kā “viens”, bet pilsētas skolās sākumskolas klasēs katram ir koeficients 0,75. Tātad pedagoga alga nesanāk par vienu veselu bērnu. Tas ir objektīvi un pozitīvi, vērtē A. Purviņa. Bet, ja lauku skolu izveido par pilsētas skolas filiāli, tad arī uz to attiecas koeficients, jo rēķina pēc visa kopējā skolēnu skaita.
Raizējoties ne tikai par pašvaldības naudas maku, bet arī par skolēnu, esot jāpadomā, vai fiziku un ķīmiju kvalitatīvi var iemācīties apvienotajā klasē. “Bet es neesmu arī par to, ka vajadzētu algot skolotāju četriem bērniem. Tā ir gan naudas izšķērdēšana, gan nav ieguvums šiem bērniem. Mazā lauku skola nevar nodrošināt dabas zinībās materiālo bāzi tādā pašā līmenī kā projektā kabinetu aprīkojumu ieguvušās skolas. Nav iespējams ieviest jaunākās metodes.”
Lai skolēnus piesaistītu, skolai jāatrod sava “odziņa”, kas to atšķir no pārējām. Priekules novadā tāda esot katrai skolai. Virgas un Krotes pamatskolā izveidoti skolēnu mācību uzņēmumi. Kalētos – ekoskola, jaunsargi. Krotē – mazpulks, folkloras kopa. Gramzdā skolēnus virza uz profesionālo izglītību.

Lauku bērns – dārgāks
Norēķinos viens no parametriem ir viena skolēna izmaksas, kas dažādās skolās var būt stipri atšķirīgas. Liepājā un novadu centros skolu izmaksas nav tik lielas, novadu mazajā skolā viens skolēns ir “dārgāks”.
Piemēram, Aizputes vidusskolā ar 465 audzēkņiem viens apmācāmais mēnesī izmaksā gandrīz divas reizes mazāk nekā Apriķu pamatskolā ar 49 skolēniem.
Izmaksas veido alga skolas vadībai, tehniskajiem darbiniekiem un bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tajās iekļauta mēbeļu, mācību līdzekļu un datortehnikas iegāde, materiāli un energoresursi – maksa par siltumu, elektrību, gružu uzvešanu, kā arī izglītības iestāžu ēku un telpu remonts to uzturēšanai ikdienā. Patiesībā viena skolēna izmaksas ir vēl lielākas, vērš uzmanību A. Purviņa. Savstarpējos norēķinos iekļautas konkrētas Ministru Kabineta noteiktās pozīcijas, bet netiek ņemtas vērā valsts apmaksātās, piemēram, skolotāju algas.

Trāpa desmitniekā
Savstarpējo norēķinu faktiskie regulētāji ir skolēni un viņu vecāki, kuri izdara izvēli par labu tai vai citai mācību iestādei.
Pēc Pāvilostas novada Vērgales pamatskolas absolvēšanas tāda bija arī Rudītei Bērziņai un viņas meitai Evijai. Profesiju meitene vēl nav izraudzījusies, tāpēc nolēmusi mācīties vidusskolā. Novadā ir sava vidusskola, bet šķērslis esot 27 kilometru attālums. Novada dome ar transportu nenodrošinot, sabiedriskais transports vajadzīgajā laikā nekursē.
Atvērto durvju dienā abas apmeklējušas visas Liepājas vidusskolas. Pirms tam bijis priekšstats, ka tajās “viss ir uz uh! un ah!”. Apmeklējuma reizē tas sabrucis, divās skolās palicis pavisam jocīgi – neremontētas, drūmas. Valsts 1. ģimnāzija atbildusi cerētajam, bet uzzinājušas, ka sporta stundas notiek attālāk – Olimpiskajā centrā.
Galīgā izvēle kritusi uz Grobiņas ģimnāziju. “Esam trāpījušas desmitniekā,” ir gandarīta R. Bērziņa. Attālums no Vērgales līdz Grobiņai tāds pats kā līdz Pāvilostai, un sākumā Evija izmantojusi to, ka līdz pagasta robežai Plocē brauc autobuss, kas uz Grobiņu ved Medzes pagasta skolēnus. Pašu ziņā – nokļūt astoņus kilometrus no Vērgales līdz Plocei.
“Lauku bērniem pluss ir tas, ka tiek apmaksātas satiksmes autobusu biļetes. Liepājas variantā tas ir par savu naudu,” argumentu min R. Bērziņa. Cits – klasē nav tik daudz skolēnu kā Liepājas skolās, katram jaunpienācējam tiekot veltīta uzmanība, atklāti viņa talanti un sekmēta attīstība.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skolas nauda

Kategorijas