Pirmie armatūras stieņi jau gatavi
Troksnis un ugunīgo stieņu pārvērtības velmētavas cehā pārliecina pat skeptiķus – darbs “Liepājas metalurgā” tiešām ir atsācies. Jaunie saimnieki sola darba vietas un tiek aicināti dažādot sortimentu.
Par jauna cēliena sākumu “Liepājas metalurga” vēsturē liecina arī košs uzraksts virs administrācijas ēkas ieejas – ierastajiem vārdiem priekšā burti “KVV”, kas norāda piederību Ukrainas metalurģijas holdingam “KVV Group”. “Saglabāt rūpnīcas brendu bija mūsu apņemšanās jau no paša sākuma,” stāsta tās valdes loceklis Igors Kovaļenko, kuram metalurģijā esot 35 gadu pieredze.
“Mēs esam komersanti un esam atnākuši šeit veidot biznesu, dot darbu, pildīt budžetu un pelnīt naudu,” pauž I. Kovaļenko. Jau saražotas 15 tūkstoš tonnas armatūras.
Izejvielas pašlaik nāk no Krievijas un Baltkrievijas, bet gatavā produkcija dodas uz Alžīriju. I. Kovaļenko sagaida, ka marta beigās, aprīlī situācijā tirgū kļūs “siltāka” – pieaugs pieprasījums celtniecībā. Lai spertu nākamo soli – iedarbinātu elektrotēraudkausēšanas kompleksu, nepieciešams pietiekams daudzums metāllūžņu un kvalificēti strādnieki. Iecerēts, ka tas notiks aprīlī. Pēc metāllūžņiem uzņēmums lūkojoties gan vietējā tirgū, gan Ukrainas, Sanktpēterburgas, Polijas un Skandināvijas virzienā.
Jau darbā pieņemtajiem 550 strādniekiem drīzumā pievienošoties vēl 200–250, bet tālākā perspektīvā to skaits varētu sasniegt 1200.
Pārvar kārtējo krīzi
Velmētavas cehs strādā jau no februāra vidus, bet 6. martā notika tā svinīga atklāšana, klātesot valsts amatpersonām. Šī nav pirmā reize, kad 1882. gadā vācu investoru Bekeru izveidotā stiepļu un skrūvju ražotne, laika gaitā mainot nosaukumus un ražošanas profilus, iziet no krīzes, atgādināja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņas vēsts metalurgiem ir cerīga – tikšot gādāts, lai uzņēmumam nebūtu jāpārmaksā par elektrību. Finanšu ministrs Jānis Reirs rosināja īpašniekus, izmantojot ES fondus, paplašināt ražoto sortimentu.
“Ceru, ka investori turpinās darbu un drīz tiks atklāti nākamie cehi,” pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa ticot, ka KVVLM atkal būs viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem.
Arī KVVLM līdzīpašnieks Jevgeņijs Kazmins pauda apņēmību, ka uzņēmums būs metalurģijas flagmanis Baltijā, bet otrs līdzīpašnieks Valērijs Krištals atklāja, ka pielietojuši Ukrainā uzkrāto pieredzi. Līdz šim uzņēmumā esot investēti 20–25 miljoni eiro. Ja līdz gada beigām ražošanas apjoms palielināsies, šī summa varētu sasniegt 50 miljonus. “Tiem, kas vēl mums sliktu – nesagaidīsit!” emocijas neslēpa I. Kovaļenko.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām