Dzīvesskolā gūst noderīgas zināšanas

2015. gada 10. marts 09:43

2805

Rucavas sievu organizētās Dzīvesskolas ir kļuvušas populāras kopš Rucavas sievu darbības pirmsākumiem kā labs veids, lai sanāktu kopā un īstenotu sākotnēji nospraustos mērķus - uzturētu rucavniecisko, apgūstot dzīvei derīgas prasmes, mācoties vienai no otras un citiem zinošiem ļaudīm.

2012. gadā kopīgiem spēkiem tika radīts viens Rucavas goda tērps – tresoti lindruki un bruste, izšūts krekls. 2013. gadā tika apgūti Rucavas tautisko jaku adīšanas smalkumi, daudzas tika pie pašdarinātiem kniepķeniem. Inga, Māra un Dace ir tās čaklākās – pašas pirmās un katra pati sev pašuvusi atšķirīgu goda tērpu. Elga, Maija un Aija dižojas ar jauniem krekliem. Pārējās negrib atpalikt. Daudzas Rucavas sievas ir apņēmības pilnas tikt pašas pie sava goda tērpa – šuj lindrukus un vestes, izšuj kreklus. Visām sievām interesē vietējo ēdienu gatavošana. Sievas grib iemācīties arī vienkāršāko danču soļus un rucavniecisko dziedāšanu. Un, protams, nākot kopā, skan rucavnieku valoda, ar Ingas un Dzintras palīdzību top vēstījumi rucavnieku valodā „Duvzares vēstīm” par paveikto.

Februāra Dzīvesskola „Zvanītājos” pulcēja kā Rucavas sievas ,tā arī divas jaukas ģimenītes no Ķāķišķes un Liepājas. Viesojās arī aizjomietes no Jūrmalciema. Un kā nu ne – šoreiz ko darīt bija visiem!

Tā kā Rucavas sievas grib tikt pie sava tērpa, tad „Zvanītāji” ir īstā vieta, kur atrādīt jau paveikto un gūt padomu un ierosmi turpmākajam darbam. Aleksandra rāda tikko pašūtu tresotu lindruku. Daiga iecerējusi tērpu, pie kā vilkt visas trīs villaines, bet ir nobažījusies, vai jutīsies ērti nāmatā un vai viņai tas piestāvēs. Tad nu Sandra uzsien Daigai nāmatu, un visi ir vienisprātis, ka Daigai nāmats piestāv, arī pati jūtas tīri labi, un sāk pie tā pierast.

Lai sievām šajā gadā būtu ko darīt, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir tapis projekts „Rucavas baltā villaine”. Projektā bija iecerēts, ka 10 sievas apgūs villaiņu darināšanas prasmi un tiks pie pašdarinātām villainēm. Pārsteidza sievu interese un atsaucība - pieteikušas ir teju 20!, t. i divreiz vairāk nekā sākotnēji bija domāts. Sievas jau pabijušas Rīgā, Nacionālā Vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas fondos, kur viņām tika celtas priekšā un izrādītas 40 no muzejā esošās 51 villaines vai to malām. Liepājas muzejā esošās 39 villaines sievas brauca pētīt Dzīvesskolas nākamajā dienā, bet šajā reizē „Zvanītājos” villaiņu darinātājas ieguva savas noskatītās villaines bildi, lai no tās ar rakstu grāmatu palīdzību uzsāktu savas villaines izzīmēšanu. Aija jau ķērusies klāt pie zīmēšanas, Rasmiņai palīdz Inga. Zīmējumiem jābūt gataviem uz marta Dzīveskolu, kad sāksies villaiņu izšūšana.

Taču lielākā interese šodien ir par sveču gatavošanu.”Zvanītājos” viesojas un savu māku rāda bitenieks Gatis graudužis ar savu otru pusīti Natāliju. Uz garā saimes galda izlikts viss nepieciešamais darbam – bišu šūnu plāksnes, plītiņa ar katliņu, kurā sildīt vasku, dažādas formiņas, kurās liet sveces un dažāda resnuma diegi. Mācekļus interesē viss – gan pats process, gan šādu sveču lietderība. Pavisam drīz katrs izdomājis, kādu sveci gatavos, un darbs var sākties. Skaidrīte un Lilija rullē lielas sveces, Aleksandra, Rasma un Elga lies savas pirmās sveces. Sveču rullēšanā iemēģina roku arī Rutas mazmeitiņa un mazā Līva. Savas pāris stundas paiet, iekams visi gribētāji tiek pie svecēm. No Ausmas Padalkas privātmuzeja atgādāta prāva koka sveču lejamā kaste, kas nākusi no Tapiņu dzimtas mājām „Sudargiem”. Tad nu Māras un Ingas vadībā, uzklausot vecāko paaudzi, mēģinām saprast, kā šādā lielā kastē varēja tikt lietas sveces.

Tā kā februāris ir ne tikai Sveču mēnesis, bet arī Meteņu laiks, tad īsti vietā ir miežu kukuļu vārīšana. Ruta pastāv uz to, ka kukuļi noteikti jāvāra cūkas pusgalvas buljonā( te nederēs tikai kūpināta cūkas auss vai cimbolis, buljonam jābūt treknam!). Tā kā veikalā labas kūpinātas pusgalvas nav, Ruta pati gādājusi, lai būtu gan pusgalva, gan pati nokūpinājusi. Tad nu no paša rīta kuras „Zvanītāju” plīts un katlā vārās pusgalva. Kad nu sveces ir gana sataisītas, zinātkārās sievas un Aizputes televīzija dodas uz virtuvi, lai būtu klāt kukuļu tapšanas procesā. Pati kukuļu recepte jau itin vienkārša – rupjos miežu miltus liek bļodā, klāt piebeŗ drusku sāls un pielej ūdeni, samīca cietu mīklu, veido plakanus plācenīšus un liek vārīties katlā buljonā. It kā vienkārši, bet ja vienreiz neesi redzējis un ja neesi nogaršojis, diez vai pašam gribēsies ko tādu vārīt. Kā atceŗ Ruta – tā ierastā ēšanas kārtība bijusi tāda, ka bļodiņā ielikti kukuļi, saknaibīti mazākos gabaliņos un pārlieti ar buljonu, lai būtu mīkstāki ēdot, varēja pielikt arī karoti krējuma. Klāt ēduši novārīto gaļu. Šolaiku ļaudis jau grib smalkāk, tādēļ atsevišķi ir pagatavota gaļas, krējuma mērce, ar ko arī var pārliet kukuļus.

Kamēr kukuļi vārās, tiek riedīts galds pusdienām. Jāliek klāt galds, jo kopā ar bērniem šodien esam pulka – teju 40! Galdā tiek likti jaunie māla trauki, kas pasūtīti Jelgavā Latvijas Keramikā par peļņas naudu, kas gūta, barojot Baltu vienības dienas dalībniekus.

Vēl tikai neiztrūkstoša galda dziesma. Garšojam miežu kukuļus gan ar buljonu un gaļu, gan mērci. Saldajā rupjmaizes sacepums ar āboliem – viens no pēdējiem Rutas meistarstiķiem. Vēl arī pašu dalībnieku sanestie našķi ar tēju un kafiju.

Tad jau arī diena ir krietnā pēcpusdienā. Mazajā istabiņā sievas vēl steidz prasīt padomu Ingai villaiņu rakstu zīmēšanā un izšūšanā. Māra ada jaku, raisās sarunas. Saimes istabā Sandra apsarunājas ar jaunpienācējiem. Jānis un Ieva Rucavā ienākuši nesen no Rīgas, dzīvo Ķāķišķē „Viršu” mājās, audzina divus bērnus, nenožēlo, ka nu ir laucinieki, ir interese arī turpmāk piedalīties „Zvanītāju” pasākumos. Ar Daigas ģimeni ir nedaudz ilgstošāka sadarbība. Daiga Straupeniece, būdama LiePu Humanitārā institūta pētniece, savulaik uzaicināja sievas piedalīties viņas projektā par krustūbu tradīcijām. Tagad viņai šķiet svarīgi to, ko savulaik pati no Sandras, būdama vēl studente, guvusi folkloras nodarbībās, iedot saviem trim bērniem, tādēļ kopā ar Rucavas sievām iets ķekatās pērnajos Ziemassvētkos un šogad pabūts Meteņos. Daigai saknes ir Sventājā, tādēļ Sventājas valoda ir bijusi viņas doktora disertācijas pētījuma priekšmets, pavisam nesen Daiga izveidojusi biedrību „Sventāja”, lai Rucavas – Sventājas mantojumu varētu apgūt un popularizēt Liepājā. Daigai ir daudz lielu ideju, bet neliela projektu pieredze. „Zvanītāji” ir tā vieta, kur to visu var izrunāt un vienoties par turpmāko sadarbību.

Sarunas ir nedaudz ievilkušās, tādēļ īstie dancot gribētāji jau devušies mājās, un tā īsti nesanāk solītā danču mācīšana, tomēr tik, cik vēl esam palikuši, dūšīgi nodancojam dažus dančus. Diena ir aizvadīta darbīgā, radošā gaisotnē un labā noskaņojumā. Uz redzēšanos un tikšanos marta Dzīvesskolā, kas notiks 28. un 29. martā Saieta namā un Rucavas skolas Mājturības klasē. Ar šo Dzīveskolu, kurā pamatā izzināsim Rucavas balto villaini un apgūsim villaiņu darināšanas prasmi, mēs iekļausimies Vislatvijas kustībā „Atrodi savu meistaru!”.

Sandra Aigare

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dzīvesskolā gūst noderīgas zināšanas

Kategorijas