Īsteno sapni par ideālu bulmastifu

2015. gada 13. marts 07:00

2917

Kā ir dzīvot zem viena jumta ar četriem suņiem? Lieliski, ja tie ir labi audzināti bulmastifi un ja cilvēks ar saviem mīluļiem ir uz viena viļņa. Pa māju diendienā dipinošās sešpadsmit kājas saimnieci Violu Grīnbarti neuztrauc. Viņasprāt, sunim ir jādzīvo ģimenē, šie nav voljeru dzīvnieki. Katram sunim sava guļvieta, savs ēdiena trauks un visiem – noteikts režīms. Divas reizes dienā četrkājainajiem draugiem tiek piedāvātas pastaigas. Lielākā pa mežu un kāpām ilgst pusotru stundu, brīvdienās notiek garāki pārgājieni.

Saņem kvalitātes zīmi
“Mūsu suņi ir ģimenes locekļi – kopīgi dodamies arī ceļojumos, kopā pavadām vakarus pie televizora, bet guļam gan atsevišķi. Guļamistaba un dārza zaļā zona suņiem ir liegta, un to viņi arī respektē. Suņi ir sociālas būtnes – bez cilvēka iztikt ir grūti, glāsti ir dzīves nepieciešamība,” teic Viola un piebilst: “Lai izaudzinātu ne tikai veselīgus un skaistus, bet arī gudrus suņus, ar vēlmi vien nepietiek. Lielie un neatkarīgie bulmastifi gan uzturēšanas, gan apmācības ziņā prasa ne mazums pūļu. Daļu mana laika aizņem rūpes par dzīvniekiem, tas nenozīmē tikai uzkopšanu. Pastaigas, treniņi un apmācības, darbs ar dokumentiem, komunikācija ar cilvēkiem, jo man ir svarīga vide, ko jaunais saimnieks var piedāvāt mūsu “bērnam”, viņa iespējas strādāt ar suni. Uzticos arī savai sirdij un intuīcijai. Ikdiena ir saspringta.”
Lielajiem suņiem nepieciešama sabalansēta profesionālā barība. Nelielas porcijas, kurās ir viss vajadzīgais, pieaugušie bulmastifi saņem divas, bet jaunkundze – trīs reizes dienā.
Violas sapnis bijis izveidot savu ideālo bulmastifu. Pagājušajā vasarā no Briseles saņemtais apstiprinājums, ka piešķirts afikss “Honey Dynasty”, tiek uztverts kā darba kvalitātes zīme. “Kaut arī nekas šai dzīvē nav ideāls, esmu pārliecinājusies, ka šī nodarbošanās man patīk, to varu savienot ar rūpēm par saviem bērniem, veltot viņiem nedalītu laiku un uzmanību,” atklāj bijusī Grobiņas vidusskolas mācību pārzine.

Medus krāsas ciltsmāte
Kopš bērnības Violai blakus ir bijuši kustoņi, dažs mājās ienācis ar bērnu viltībiņu. Izveidojuši savu ģimeni, Grīnbarti iegādājušies pirmo mīluli – boksera šķirnes kuci Šēru. “Kad Šēru aizvadījām uz citiem medību laukiem, nodomāju, ka vairs nevēlos piedzīvot zaudējuma sāpes. Divarpus gadus pavadījām bez suņa, vīrs bieži teica, ka kaut kā trūkst. Kādu vakaru Mārcis pārnesa žurnālu “Sestdiena”, tur bija fantastisks apraksts par kādu bulmastifu audzētāju. Aizbraukuši uz minēto lauku māju, piedzīvojām vilšanos. Rūcoša kuce atradās krātiņā, pilna māja pusauga un mazākiem kucēniem. No šejienes nē! Bet šķirne iepatikās un caur LKF (Latvijas Kinoloģiskā federācija) dabūjām audzētavas “Milbu” kontaktus. Kuce nāca mums pretī, deva buču, ļāva apskatīt mazuļus. Atgriežoties mājās, jau domājām vārdu noskatītajai liepziedu medus krāsas meitenītei, tā arī radās “Milbu HANNA White Honey”.”
Hannu saimnieki raksturo kā ļoti inteliģentu suni, reizēm gan viņā uzbangojot mastifu ietiepīgums. “Mūsu ciltsmātei nepatīk izrādīties, viņa pati apzinās savu vērtību, tāpēc izstāžu ringā viņa gājusi, tikai iztopot saimniecei. Ir izpildīts izstāžu minimums, iegūstot Baltijas valstu jaunā čempiona un Latvijas, Lietuvas, Krievijas čempiona titulus.”

Titulēti radi arī ārzemēs
Kad ģimenē pieņemts lēmums ļaut Hannai turpināt dzimtu, audzētavā Viļņā atrasts skaists partneris. Kopā ar Baloo pasaulē laisti vienpadsmit brīnišķīgi mazuļi – 4 puikas un 7 meitenes. “Tas ir liels metiens. Pirmās nedēļas 24 stundas diennaktī pagāja, palīdzot jaunai māmiņai apkopt un izbarot kucēnus. Pat pie labākās gribas ar kuces pienu tik daudz mazuļu izbarot nav iespējams, tāpēc izmantojām kazas pienu, kas ir tuvs kuces piena sastāvam,” atceras Viola.
No šā metiena Grīnbarti paturējuši Hellu, pārējiem kucēniem ātri atrasti saimnieki Lietuvā, Dānijā, Serbijā, Latvijā, Somijā, Krievijā un divi pat Dienvidāfrikas Republikā.
Audzētājam vienmēr jārēķinās ar faktu, ka suns var atgriezties no jaunajiem saimniekiem, pieredzē dalās saimniece. “Tā gadījās arī mums: pēc piecu mēnešu prombūtnes novārgusi, ar šūtu brūču rētām un nepietiekami barota no Maskavas atgriezās Hellas māsiņa Harizma. Labi, ka suns neprot runāt, jo diezin vai būtu patīkami klausīties par svešumā piedzīvoto. Lēnām veicām rehabilitāciju, atbarojot un vērojot suņa uzvedību. Nespēju viņai ļaut vilties cilvēkos vēlreiz, tāpēc Harizmu paturēju un esmu ļoti gandarīta par šo lēmumu. Harizma ir ļoti pateicīga par atgriešanos, vēlas izdabāt saimniekiem, būt vienmēr līdzās. Harišuks ir izteikts sargsuns – vērīga un modra. Ir izdevies viņai dot ļoti piemērotu vārdu, jo viņas harismātiskā izturēšanās un graciozās kustības ringā tiek augstu novērtētas.

“Zelta oliņas”
Izstādes ir tā vieta, kur suņu audzētāji savu veikumu parāda ne tikai tiesnešiem, bet arī šķirnes entuziastiem. Harizma, tāpat kā Hella, izrādījušās īstas zelta oliņas – pēdējo gadu laikā abas atzītas par skaistākajām bulmastifu meitenēm Latvijā. “Pateicoties tiesnešu teicamajam novērtējumam un iemantotajiem personiskajiem kontaktiem, varējām vienoties par iespēju pārot mūsu Harizmu ar šobrīd leģendāro dāņu–somu bulmastifu Alonso. Lepojamies, ka šī pāra pirmie pieci dēli ir dzimuši Latvijā un jau tagad 5,5 mēnešu vecumā spoži pārstāv savu vecāku vārdus starptautiskajās izstādēs. Divi puikas palikuši Latvijā, viens aizlidoja uz Dienviditāliju, bet četras meitenes atradušas savas ģimenes ap Baltijas jūru – Somijā, Zviedrijā un Latvijā.”
Pārojuma līgums ar Alonso īpašniekiem bijis komplicēts, tomēr apmierinājušas ārzemnieku prasības – nodrošināt kucēnu fotosesijas, video rullīšu izgatavošanu – lai kucēna izvēli varētu veikt attālināti. “Esam daudz ko iemācījušies, arī savu “produktu” skaisti prezentēt, iekārdinot tā, ka cilvēks ir gatavs mesties pēc sava kucēna pāri visai Eiropai uz Liepāju.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Īsteno sapni par ideālu bulmastifu

Kategorijas