Mērķi jānosprauž reāli

2015. gada 18. marts 07:00

937

Kurzemes lauksaimnieku reģionālā konference šogad notika Kazdangā. Sākas jauns maksājumu un prasību periods, un zemniekiem bija daudz konkrētu jautājumu savas nozares ministram.

Gaidījām ap 250 dalībnieku, atklāj Aizputes novada lauku attīstības konsultante Daiga Petrauska. Taču ieradies lielāks pulks – vairāk nekā 300, un izdales materiālu pēdējiem nepietiek.
Zāle ir pilna, kad šeit pulcējas zemnieki vai pedagogi, par Kazdangas kultūras nama ietilpību secina Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis.
No visas Kurzemes sanākušo interese ir par jaunumiem, kuri, kā raksturo zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, “ir sarežģīti”. Ar tiem iepazīstina Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti.

Likumus neapspriež
Īpašu interesi rada iespēja rakstveidā vai mutiski uzdot jautājumus J. Dūklavam.
Uz klātesošo aplausu atbalstītu jautājumu “Kad Latvijā tiks izstrādāts likums, kas liegs ārzemniekiem iegādāties zemi?” ministra atbilde ir īsa: “Tāds likums netiks izstrādāts nekad.” Viņš atgādina, ka lietuviešiem šādu likumprojektu nav izdevies pieņemt, jo tas neatbilst ES likumdošanai. “Jebkurš ES likumdošanas akts ir virs nacionālās likumdošanas. Neapspriedīsim likumus un regulas, tas ir bezjēdzīgs process.” Ārzemnieki zemi pērkot par cenu, kādu vietējie īpašnieki prasa. Ja tā par mazu, prasiet vairāk, rosina J. Dūklavs.
Zemnieki grib arī zināt, kā tikt galā ar mežacūkām. Pašlaik licences to medībām esot pieejamas neierobežotā daudzumā, un mednieki to zinot.
Kāds zemnieks sarēķinājis, ka, ievērojot zaļināšanas prasības, ieņēmumi no viena hektāra samazināsies par pieciem procentiem. Viņš grib noskaidrot, vai platības samazinājums tiks ietverts, piešķirot akcīzes degvielas limitu. Tas nekādi neattiecas uz piešķiramās dīzeļdegvielas shēmu, skaidro ministrs. Kopējais degvielas limits nemainās, bet pieteikto hektāru skaits gan, tāpēc, šos lielumus izdalot, saņemtais daudzums ik gadu mainās. Par akcīzes cenu zemniekiem būs iekrāsotā degviela un garantēts konkrēts daudzums atkarībā no nozares.
Vērgalnieks Ēriks Lūks norāda uz problēmu – kā šādā sistēmā apstrādāt klientu laukus vai sniegt pakalpojumus varēs kooperatīvās sabiedrības. Ministrs mierina, ka šis jautājums ir aktualizēts un to kārtot esot uzdots Finanšu ministrijas Akcizēto preču pārvaldei.

Par ekonomiku sastrīdas
No klātesošajiem izskan ierosinājums ieviest mehānismu, kā samainīt zemesgabalus, lai saimniecību platības nebūtu sadrumstalotas un nebūtu jātērē degviela gariem pārbraucieniem. J. Dūklavs atzīst, ka uzreiz uz šādu jautājumu nevar atbildēt, esot grūti iedomāties, kā rīkoties.
Kādam zemniekam šķiet, ka jaunajiem lauksaimniekiem nav iespējams apgūt tehnisko izglītību. Ministrs atgādina, ka ZM atbildībā nav nevienas mācību iestādes, bet tās nostāja – jābūt iespējai apgūt katru specialitāti.
Lauksaimnieks no Alsungas novada interesējas, kur likt nopļauto zāli no lieguma teritorijām. J. Dūklavs ir skeptisks par dabas liegumu un citu aizsargājamo teritoriju pieaugumu, par ko atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. “Ja tā turpināsies, mēs katru gadu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes varam zaudēt piecus, septiņus procentus. Es ļoti cienu dabas draugus līdz brīdim, kad jārunā par ekonomiku. Tad mēs noteikti sastrīdamies.”
Visiem lauksaimniekiem, kuri gatavojas rakstīt projektus atbalstam dažādos Lauku attīstības programmas pasākumos, J. Dūklavs iesaka ņemt vērā speciālistu sacīto par tajos norādīto mērķu reālo segumu. Līdzšinējā pieredze rādot, ka “sasniedzamie rezultāti ir sarakstīti trekni, bet izpildīti – liesi un rezultāts var būt dramatisks”. LAD līdzšinējā pretimnākšana lauksaimniekiem, pēc ES kontrolieru ieskatiem, esot nepieļaujama un draudot ar nepatikšanām.

Jautājumu “nesadzird”
“Ar šīm lietām ir jābūt ļoti uzmanīgiem,” ministrs saka, kad zemnieki vaicā par piena iepirkuma cenu kritumu un nesamērību ar cenu veikalos. Eiropas Padomē uzskatot, ka tās mērogā piena cenas esot augušas, un šis jautājums vairs neesot aktuāls. Eiropas izpratnē krīze esot, ja cena nokrīt vairāk par pieciem procentiem, līdz tam skaitoties tirgus svārstības. “Ja vidējā temperatūra slimnīcā ir normalizējusies, tas nenozīmē, ka kāds tur neguļ ar 40 grādiem,” iebilstot Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija, kur situācija sarežģīta. Latvijas piensaimniekiem piešķirtie 7,7 miljoni eiro “ir absolūts izņēmuma gadījums”.
Starp Latvijas reģioniem, novadiem un pat atsevišķām saimniecībām esot liela atšķirība, piena kilograma pašizmaksas amplitūda varot būt no 19 līdz 38 centiem. Ministrs vērš uzmanību, ka līdz bankrotam nonāk saimniecības, kas savos bankām iesniegtajos biznesa plānos ir uzrādījušas neadekvāti zemu pašizmaksu.
“Emocijas neko nedod, vajadzīgi cipari. Ja kādam maksā maz, ir jāsaprot – kāpēc.” Katra piensaimnieka problēma esot jāskata atsevišķi. Pašlaik vidējā piena iepirkuma cena esot pacēlusies par 2,5 centiem.
Mainoties situācija arī eksporta iespējās. “Par Ķīnas tirgu nevajag smieties.” Tajā varētu ieiet pārstrādes uzņēmuma “Food Union” ražotne – Rīgas piena kombināts.
Bez konkrētas atbildes paliek Priekules novada piensaimnieka Anda Eveliņa jautājums, vai par valsts garantētajiem līdzekļiem uzceltā SIA “Latvijas piens” pārstrādes rūpnīca tur savu solījumu par iepirktā piena palikšanu Latvijā un vai tās darbība neietekmē piena cenas kritumu? J. Dūklavs vien atteic, ka par rūpnīcas saimnieciskajiem rādītājiem pēdējā laikā nav informēts.
Noslēgumā ministrs piensaimniekiem pavēsta priecīgu ziņu: visi aprēķini rādot, ka, rīkojoties atbildīgi, Latvija kopējo piena kvotu būs izpildījusi par 99,7 procentiem. Tas nozīmē, ka soda sankciju par pārpildi nebūs.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mērķi jānosprauž reāli

Kategorijas