Rekurzeme.lv ARHĪVS

Cīkstas par konsultantu nepieciešamību

ANITA PLATACE

2015. gada 18. marts 07:00

1216
Cīkstas par konsultantu nepieciešamību

Priekules novadā ir savākti 521 iedzīvotāja paraksti par lauku attīstības konsultanta amata saglabāšanu pašvaldības štatu sarakstā. Dome iepriekš ir lēmusi, ka novada zemniekiem pietiek ar valsts algotu konsultantu.

Lauksaimniece no Virgas pagasta satraucas, ka no šā gada 1. jūnija Priekules novads vairs nealgos lauku attīstības konsultantus pagastos. “Man ir vajadzīgs kāds, kas atgādina par dažādiem termiņiem,” stāsta lauksaimniece un spriež, ka konsultanta trūkuma dēļ saimniekošanai laukos ar roku atmetīs trešā daļa zemnieku, īpaši vecākā gadagājuma. Viņa norāda, ka Virgas pagasta konsultantei pat ar pusslodzi esot liels darba apjoms.

Aizstās ar apmācībām
Par pagastu konsultantu likvidēšanu nobalsojuši septiņi domes deputāti. “Izskatot konsultantu amata aprakstu, secinājām, ka viņu veiktie pienākumi vairs nav vajadzīgi,” skaidro domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Katrā novadā strādā viens Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) algots konsultants. Algot konsultantus no sava budžeta vēl arī atsevišķos pagastos ir katras pašvaldības izvēle. Zemnieki V. Jablonskai esot teikuši, ka pagastu konsultanti nav tik zinoši, lai palīdzētu profesionāli aizpildīt maksājumu pieteikumus, ka viņi ir tikai pierasti cilvēki.
Tāpēc Priekules novada deputāti nolēmuši ieguldīt naudu, lai sertificēti speciālisti no LLKC uz pagastu bibliotēku bāzes apmācītu zemniekus rīkoties ar elektronisko pieteikšanās sistēmu. LLKC dati liecinot, ka 70% novada lauksaimnieku to jau prot. Turklāt pēc vairākām tiesvedībām LLKC prasot, ka palīdzēt ar to darboties drīkst tikai sertificēts konsultants, noslēdzot ar zemnieku līgumu. 
Kā paraugu priekulnieki minot Durbes novadā rīkotos izglītojošos seminārus. “Turpmāk mums arī tādi būs,” apgalvo V. Jablonska. Pirmās nodarbības būšot jau aprīļa sākumā.
Priekules novada lauksaimnieks un domes deputāts Andis Eveliņš uzskata, ka samazinājums jāveic pašvaldības budžeta dēļ, kas “nav tāds, kā vajadzētu”. Lauksaimniecībai nevajagot būt biznesa veidam, ko pašvaldība dotē. Konsultantiem A. Eveliņš iesaka šo nodarbi vērst par privāto biznesu. Viņš pats, ja nepieciešams, maksājot konsultantiem “no malas” – savas nozares speciālistiem.

Ziedos jebkuru krēslu
V. Jablonska norāda, ka novadā ir 14 saimniecības, kuru platība nepārsniedz 10 hektārus, un 131 ar lielāku platību. Šos skaitļus par īstenībai neatbilstošiem uzskata deputāte Arta Brauna. Viņa pieprasījusi datus atbildīgajām iestādēm, lai argumentētu pagastu konsultantu nepieciešamību. “Tā ir vēršanās pret lauksaimniekiem, un mani tas uztrauc,” viņa saka par štatu samazināšanu. A. Brauna un vēl divi deputāti – Andris Džeriņš un Arnis Kvietkausks – uzrakstījuši iesniegumu, lai šis jautājums atkārtoti tiktu skatīts Finanšu komitejas sēdē, kas notiks piektdien. Viņi piedāvā otrajā pusgadā plānotās jaunās štata vietas – projektu koordinators – vietā paturēt konsultantu, algojot vienu cilvēku uz pilnu likmi vai likmi sadalot vairākiem. Līdz šim Priekules novada pagastu konsultantiem kopā bija 2,5 likmes. Bez darba viņi nepaliek, jo veic arī nekustamā īpašuma speciālistu pienākumus.
Pagastos savāktais parakstu skaits liecinot, ka iedzīvotājiem šis amats ir svarīgs. Viņi būtu gatavi tam ziedot jebkura cita domes darbinieka “krēslu”, uzskata A. Brauna.
Priekules novadā LLKC konsultanta pienākumus iepriekš veica Aleksejs Kačanovs, pašlaik viņu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā aizvieto Irina Gintere. No maija viņa šo amatu pārņems pilnībā, jo A. Kačanovs pieņēmis cita darba piedāvājumu.