Mājturības skolotāji mācās gatavot ne tik parasti

2015. gada 18. marts 07:00

7830

Mājturības skolotāji mācās gatavot ne tik parasti

“Pavāra darbs ir viena no visvisgrūtākajām profesijām. Nav viegli karstā vasaras dienā apkalpot 150 cilvēkus. Divpadsmit līdz četrpadsmit stundas dienā jāpavada, stāvot kājās, virtuvē ir karsti, tomēr jāspēj nepārtraukti uzturēt skaidru prātu, galvā jāpatur vēl vismaz pieci darbi uz priekšu, turklāt vēl jāpaspēj apkalpot cilvēkus,” darbu apraksta Rīgas bāra-kafejnīcas “Cabo Cafe” šefpavārs aizputnieks Matīss Fausts. Uz viņa gatavošanas meistarklasi Cīravas profesionālās vidusskolas virtuvē sapulcējušies Aizputes un Durbes novada mājturības skolotāji, šefpavāra priekšnesums ir daļa no profesionālas pilnveides kursiem.
“Darbā esam novērojuši, ka vairumam jaunās paaudzes, deviņdesmito gadu sākumā dzimušajiem jauniešiem, ir izteikti maza atbildības sajūta. Jau gandrīz divus mēnešus kafejnīcai meklējam vecāko pavāru, kurš vadītu pārējo kolektīvu, lai es varētu pievērsties saviem tiešajiem šefpavāra pienākumiem, rakstīt atskaites. Tomēr nevaram atrast labus kadrus,” sašutumu “Kursas Laikam” pauž M. Fausts. Pēc ilgajām darba stundām vislabākais atslodzes līdzeklis esot labs miegs, motivāciju turēt latiņu sniedz apmeklētāju labās atsauksmes, tāpat atalgojums nav mazsvarīgs faktors, teic šefpavārs.
“Izmantosim laimu, jo citronu pievieno tikai duļķainu ūdeņu zivīm, lai mazinātu dūņu garšu,” roku veiklību savienojumā ar atstrādātu tehniku demonstrē “Cabo Cafe” šefpavārs. Viņš izvēlējies Aizputes un Durbes novadu mājturības skolotājus cienāt ar pastu un jūras veltēm, gatavotām baltvīna mērcē, kopā ar saulē kaltētiem tomātiem. “Centos parādīt, kā pagatavot mājās ko ne tik parastu kā parasti, tomēr ne tik dārgi,” smejas M. Fausts.

Ar krējumu “šmuci” neizlabot
Rosoties pie plīts, gatavošanas meistars dalījās dažos virtuves knifiņos, piemēram – zivis ļoti labi sader ar tomātiem, garie spageti makaroni labāk garšo, ja tos vāra veselus, kā arī – plāni grieztas siera šķēles dīvainā kārtā ir gardākas nekā dāsnas šķēles. “Kursas Laikam” virtuves pavēlnieks atklāja, ka pēc dabas ir ļoti ekonomisks cilvēks, tāpēc izbauda zupu vārīšanu, kas gan nav viegls process. “Zupās ir ļoti jāiedziļinās, atliek vien pieļaut vienu nepareizu soli, un zupu var mest ārā.” Jautāts, vai ar krējumu situāciju nevar labot, M. Fausts ir strikts – tik vienkārši neesot. Tomēr, ja kādreiz gadās, ka ēdienam trūkst “smeķis”, to viegli var panākt, pierīvējot nedaudz parmezāna siera. Īpaši labi tas der mērcēm. Tāpat – ja maltīti plānots dekorēt ar zaļumiem, labāk pirms tam kripatiņu piešaut jau gatavošanas procesā, lai aromāts un garša kļūtu aromātiskāki. “Arī mizas un dārzeņu atgriezumus bez smiltīm var savārīt buljonā. Nevajag visu mest ārā, jo, piemēram, mizās ir visvairāk vitamīnu. Pēc vārīšanās šķidrumu nokāš. Gribēju parādīt, ka neko nevajag mest ārā, viss ir izmantojams. Tagad taču ir dārgi dzīvot!”
“Jūras veltes, ko pievienoja ēdienam, baudīju pirmo reizi, tās bija savdabīgas, tomēr visa ēdiena kombinācija bija interesanta un ļoti garšīga,” vērtē Lažas speciālās internātpamatskolas darbmācības skolotājs Ģirts Brumsons. Pedagogs teic, ka pats ir veselīga uztura piekritējs un novērtē ēdienu, kas pagatavots, izmantojot pēc iespējas dabiskākas izejvielas. Tomēr, tā kā pašam Ģ. Brumsonam ēst gatavot neatliek laika un nav arī īsta iekāriena, viņš novērtē citu veikumu un nav pārāk izvēlīgs. Darbmācības skolotājs ar 13 gadu stāžu teic, ka ikdienā piekopj aktīvu dzīvesveidu un reizēs, kad tomēr gatavo pats, ēdienam sāli nepievieno. Savukārt pēc savas gaumes nedaudz vairāk sāli pastai būtu piebērusi Aizputes vidusskolas mājturības skolotāja Ilze Ūdriņa. Ēdienam pievienotās garneles viņu nenobiedēja un bija gardas, teic pedagoģe: “Man ne pret vienu ēdienu nav pretenzijas un patīk pagaršot jaunas receptes.”

Galda piederumu ABC
Kursu otrajā daļā skolotāji iejutās skolēnu lomā un apguva galda klāšanas paraugstundu pie Cīravas profesionālās vidusskolas pasniedzējām Rotas Rebokas un Solvitas Bumbieres. “Mērīsim ar lineālu – tāpat kā sākumā liekam audzēkņiem,” smejas R. Reboka un teic, ka galda klāšana ir vesela māksla. “Divus centimetrus no galda malas jāliek šķīvīši, puscentimetra attālumā – nazītis,” “Kursas Laiku” pamāca pasniedzēja. Viņa attālumu precīzi nosaka bez lineāla, ar acumēru. Ja gadās ieturēties pie lepnāka galda, kur viss sakārtots pēc noteikumiem, R. Reboka iesaka nesamist un maltīti sākt ar galda piederumiem, kas atrodas vistālāk no šķīvja, un sekot citu piemēram. Tomēr uz to vien nevar paļauties, jo var gadīties, ka arī citi nav galda etiķeti izstudējuši.
“Atceros, ka reiz biju kādā pasākumā Maskavā un tur ēdām restorānā. Aizejam – un skatāmies, uz galda ir ļoti daudz instrumentu. Mēs tādi jauni, zaļi gurķi – nezinām, no kura gala sākt. Gaidījām, ka kāds atnāks un parādīs piemēru, bet arī atnācēji nezināja, no kura gala sākt,” atceras S. Bumbiere.
Galda piederumi arī norāda, cik ēdienu paredzēti, teic R. Reboka: “Vietu vēderā var sadalīt, saskaitot instrumentus. Ja katrā malā ir trīs piederumi un priekšā vēl deserta piederumi, skaidrs, ka būs četri ēdieni.”
Ideja skolotāju kursus rīkot Cīravā pieder Aizputes un Durbes novada Mājturības skolotāju metodiskās apvienības vadītājai Agritai Faustai. “Arī skolotājiem jāmācās praktiski, jo mājturības stundās 70 procenti vielas jāmāca praktiski. Pēc pieredzes zinu, ka ilgstoši tikai klausīties cilvēkiem nepatīk, tāpēc arī šodien skolotāji darbojas paši.”

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mājturības skolotāji mācās gatavot ne tik parasti

Kategorijas