Savos svētkos atdzimst roka galvaspilsēta

2015. gada 23. marts 07:00

1660

Savos svētkos atdzimst roka galvaspilsēta

“Svinēsim Liepāju tā, kā tikai Liepājā var svinēt!” koncertuzveduma “Es esmu Liepāja” skatītājus uzrunāja Liepājas 390 gadu jubilejas stāsta režisore Maija Kalniņa. Vairāk nekā četru stundu ilgais lielkoncerts nedēļas nogalē Liepājas Olimpiskajā centrā pulcēja ļaužu simtus.
Mākslinieku un ļaužu mutēs bija dzirdams pasākuma salīdzinājums ar konkursu “Liepājas dzintars”, leģendārie mūziķi un dziesmu lirikas skatītājiem neļāva mierīgi nosēdēt, arī pirmatskaņojumus noslēdza plašas ovācijas. “Šis ir piedzīvojums ne tikai skatītājiem, bet arī pašiem māksliniekiem. Mūziķi satikušies rēķina, ka astoņus gadus nav kopā kāpuši uz skatuves Liepājā! Ir sajūta, ka cilvēki atvesti mājās, ka mākslinieki atkal noticējuši Liepājai,” gandarīts ir pasākuma producents Mārtiņš Gineitis.

Nokārto piederības testu
Īpaši šim pasākumam un pilsētas svētkiem tika radīti 10 jauni skaņdarbi, kas koncertā tika atskaņoti pirmo reizi. Skatītāju ovācijas liecināja, ka Liepājas ģitāristu un bundzinieku lielansambļa autordarbs – “Veltījums “Liepājas metalurgam” un tā strādniekiem” – spēcīgi aizkustināja publiku tāpat kā M. Kalniņas sarakstītā “Liepāja” un citi skaņdarbi.
Lielkoncertā līdz ar roka leģendām piedalījās arī plašu atzinību guvuši diriģenti – Goda liepājnieks Jēkabs Ozoliņš un Gada liepājniece Ilze Balode. “Mēs visi esam ja ne goda, tad mūža liepājnieki,” teica koncerta vadītāji M. Kalniņa un Liepājas teātra aktieris Sandis Pēcis. Abi uz skatuves atzinās, ka nav vēju pilsētā dzimuši, tomēr sirdī jūtas šai vietai piederīgi, un izvērta diskusiju par to – kad skaitās īstens liepājnieks? “Es zinu, ka liepājnieki saka: ir vai nu jāpiedzimst Liepājā, lai kļūtu par liepājnieku, vai arī jābeidz 1. ģimnāzija,” sacīja M. Kalniņa un sasmīdināja ļaužu simtus. “Tad jau es deru, jo esmu pabeidzis 1. ģimnāziju... tikai Cēsīs,” jokot turpināja S. Pēcis. “Tā kā Aizputē ir tikai viena skola, tad tā ir pirmā – tad arī es esmu liepājniece,” smaidīja vadītāja, un abu publisko apskāvienu pavadīja vētraini aplausi un smiekli.

Ievērības cienīgs repertuārs
Koncertuzveduma laikā līdz ar dziesmām notika arī fotogrāmatas “Saknes jau vējš neizplēš” atvēršana. “Muzikanti ir rakstījuši Liepājas vēsturi, tāpēc tieši šodien pasaulē ir nākusi šī fotogrāmata,” svinīgo notikumu pieteica M. Kalniņa. Daiļdarbā iekļautas 15 Latvijas fotogrāfu atlasītas fotogrāfijas no dažādiem laika posmiem. Projekta virzītājspēks un fotogrāfs Dainis Ozols svinīgi jaunā izdevuma eksemplāru uzdāvināja M. Kalniņai.
“Es esmu Liepāja” kulminācija bija tieši koncerta noslēgumā īsi pirms pusnakts, kad visi mūziķi pulcējās uz skatuves un kopā ar izturīgākajiem skatītājiem vienojās īsteni leģendārās dziesmās, kuru vārdi notīs nevienam nav jālasa.

Kāpēc nepieciešami lielkoncerti?

AINITA DEKSNE,
KORA "LAIKS" DZIEDĀTĀJA
Lielākos koncertos satiekas dažādi mūziķi un mūzikas stili, turklāt mākslinieki var aptvert lielāku publiku. Tad parasti dzied jau tautā iemīļotas dziesmas un skatītāji var izbaudīt kopā būšanu. Domāju, ka lielkoncertus Latvijā nemaz biežāk nevajadzētu – ja ir pārāk bieži, tad vairs nebūs tādas emocijas. Es kā koriste uz šo koncertuzvedumu raugos citādāk, tāpēc labprāt atrastos arī skatītāju rindās un izbaudītu to, kā tas viss izskatās kopā.

INGARS GUDERMANIS,
BIEDRĪBAS "DIŽVANAGI" PĀRSTĀVIS
Koncerti ir laba kopā būšana un mākslas baudīšana, jo vienmēr koncertā var ieraudzīt un iegūt kaut ko jaunu sev, ir, ko pastāstīt citiem. Mākslas klātbūtne ir ļoti svarīga. Radošums īpaši raksturīgs Liepājai, mēs esam unikāli. Kopš "Liepājas dzintars" vairs nenotiek, mums bija pašvaki ar šāda veida koncertiem. Šis būs labs atsvaidzinājums, un ceru, ka "Es esmu Liepāja" kļūs par ikgadēju tradīciju.

VALDIS SKUJIŅŠ,
DEPUTĀTS
Tas ir forši, ka mums ir šādi lieli pasākumi! Šis koncerts Liepājai rada kopības sajūtu. Mēs citādāk nevaram un neprotam, un es ceru, ka arī nākamās paaudzes nepratīs. Grāmatā "Saknes jau vējš neizplēš", kas tikko iznāca, par visu šo ir rakstīts – Liepājā nemaz citādāk nevar būt. Es domāju, ja visus Latvijas mūziķus saliktu vienā rindā un liktu skaitīties uz divi, tad katrs pirmais būtu liepājnieks. Pie mums šajā lauciņā nekad nav bijis panīkums – līdzīgais piesaista līdzīgo – ja mēs gribam redzēt, ka Liepājā viss notiek, tad saskatām, ka notiek, bet, ja domājam, ka ne, tad tā arī ir.

ĢIRTS KRONBERGS,
DEPUTĀTS
Tā ir kopības sajūta, ko meklējam, kas mums vajadzīga. Visvairāk mani aizķēra dziesma "Liepājai". Dažādu iemeslu dēļ šādi pasākumi Liepājā bija panīkuši. Pilsētā mēs savus māksliniekus liepājniekus bieži vien redzējām tikai kā viesmāksliniekus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Savos svētkos atdzimst roka galvaspilsēta

Kategorijas