Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pat rīdziniekus vilina Pāvilostas zeme un saule

ANITA PLATACE

2015. gada 23. marts 07:00

2737
Pat rīdziniekus vilina Pāvilostas zeme un saule

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. “Kursas Laiks” palūkoja, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Citus gadus mārtiņrozes uz ziemu pārstādījusi siltumnīcā, bet šoziem atstājusi dārzā. Tām jau redzami sulīgi dzinumi.

Bez darba neprot
Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ie­rakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports – esot ļoti smagi.
“Kā ir, tā ir, par to pašu paldies! Man ļoti patīk strādāt ārā, un šodien tāda saule!” atklāj Orisja. Patīkams arī svaigais jūras tuvuma gaiss. Sēt gan neko nedrīkstot, varbūt būšot vēl auksti. Kā ierasts, audzēs burkānus, bietes, ķirbjus, ķiplokus un citus dārzeņus – pa druskai no katra.
Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Kas viņu izvedis ārā no dzīvokļa? “Dzīves paradums. Esmu visu mūžu pieradusi strādāt, citādāk neprotu,” atklāj Velta, kura pēc 43 gadu darba mūža otro gadu pensijā. Tagad, kad var strādāt dārzā, vairs nevajagot nūjot un iet pastaigās gar jūru. “Kustība uztur pie dzīvības.”

Ielabo ar rudziem
Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. “Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,” smejas saimniece. Malka sagādāta valsts mežā, kur atļauts pārtīrīt cirsmas. Siltais ūdens sanāk par aukstā ūdens cenu, priekšrocību norāda Velta.
Dārzā, kas apjozts ar pītu zedeņu žogu, zemenes jau apkaisītas ar pelniem – mēslojumam un pret kaitēkļiem. Lai ielabotu švako kāpas zemi, saimniece rudenī pēc ražas novākšanas to apsēj ar rudziem, ko pēc laiciņa ierok zemē. Reizē zaļmēslojums un līdzeklis pret nākamā gada nezālēm.
Dārziņi ierīkoti uz privātās zemes, par ko maksā nomas maksu. Velta novērojusi arī skumju faktu – dārzos nav jaunu cilvēku, tajos rušinās vien pensionāri.
Kādas privātmājas saimnieci, kura nevēlas publiskot savu vārdu, “Kursas Laiks” sastop, ar dzelzs grābekli cītīgi izkasot no pagalma zālāja sūnu. Ja tā paliek, tad nevarot nopļaut. Gandrīz visa sēta jau apstrādāta, palicis vien neliels laukums. Agrāk pret sūnu kaisītās vielas tagad vairs nevarot dabūt. Vēl varot to mehāniski iznīcināt, zemi uzarot. “Vakar dzirdēju vardes kurkstam, šodien visi ziediņi pilni ar bitītēm,” sieviete novērojusi, pa sētu šiverējot jau blūzē īsām piedurknēm.

Pērk rīdzinieki
Darba troksnis skan no Ansonu ģimenes sētas. Ainars Ansons atvedis malkas klučus un kopā ar meitu Lindu tos met ārā no piekabes. Šī malka būšot aiznākamajam gadam, nākamajam jau žūst šķūnī. Tā nepieciešama vien pirtij un mājas plītij, apkurei tiek izmantots zemes siltums.
“Kur nu šitādā laikā iekšā!” saka Ainars. Kad labs laiks, tad labāk pa lauku darboties, atzīst arī Linda, kura bauda skolas brīvdienas.
Pamazām jau tiek apsēta siltumnīca – redīsi, salāti, dilles. Saulē un vējā jau apžuvis arī nelielais piemājas zemesgabals, kurš vasarās neizkalst, jo dziļākā slānī esot māls.
Viļņu ielā var pārliecināties, cik patiess ir pāvilostnieku teiktais par savu pilsētu – Rīgas filiāle. Pagalmā strādā traktors, izlīdzinot paprāvu melnzemes kaudzi. Turpat sastaptā Ligita ar grābekli to pielīdzina un pastāsta, ka māju nopirkuši rīdzinieki, bet viņa un traktora vadītājs Mārtiņš te tikai piestrādā. Silto laiku nevarot laist garām. Izrakuši vecos krūmus. Izlīdzinātajā melnzemē tiks sēta zālīte, stādītas puķes un kociņi. Par citām saimnieku iecerēm Ligitai nav informācijas. Pāvilostā mājas pastāvīgai dzīvei vai kā vasarnīcas pērkot daudzi rīdzinieki.