Jaunsargu instruktors: No jaunsardzes līdz valsts aizsardzībai

2015. gada 24. marts 10:34

461

Jaunsargu instruktors: No jaunsardzes līdz valsts aizsardzībai

Tāds fiziskās gatavības un morālā spēka veidošanās priekšnoteikums, manuprāt, ir būtisks kritērijs valsts izglītības un sporta sistēmas darbības kvalitātes vērtēšanas pamatā.

Sabiedrības kopējā patriotisma līmeņa sākums un pieaugums, protams, ir ģimenē un skolā.Tāpēc tas,cik lielā mērā tautas vēsturiskā apziņa šodien var veidot katra jaunā cilvēka morālā spēka potenciālu ir sabiedrības izglītības atbildība.

Aizejošā marta mēnesī valsts vēsturisko notikumu atceres un piemiņas pasākumos,kuri notika Kurzemes pusē Lēnās, Airītēs, Aizporēs ,Lestenē, Īlē, piedalījās arī Aizputes novada jaunsargi.Jaunsargu dalība pasākumos, kā arī viņu svinīgais solījums stājoties jaunsardzē,ir apliecinājums jaunsardzes kustības centieniem uzturēt dzīvu mūsu valsts vēsturi, lai labāk jaunietis saprastu valsts nākotnes iespējamās attīstības virzienu , valsts šodienas problēmas pasaules kontekstā un apzinātos pēc iespējas ātrāk saskaņot savas spējas un iespējas profesionālās karjeras virzībā.

Taču jāpiebilst,ka kampaņas ir vērtīgas, bet,diemžēl,pašreiz tās neuzrunā visus valstī dzīvojošos.

11.,18.novembris,3.,6.,25. marts ,tās ir atsevišķas dienas,kad rīkojam pasākumus,lai pieminētu mūsu valsts neatkarības un brīvības cīnītajus ,kā arī vēsturiski liktenīgos notikumus.

Ko darīt,lai skolās pilnveidotu valstiski patriotiskās attieksmes veidošanās procesu?

Manuprāt,pirmkārt jānosaka izglītības un kultūras pasākumu prioritātes minētā mērķa sasniegšanai.Ir vērojami gadījumi, ka pasākumu savstarpējās koordinācijas trūkuma dēļ,pārklājas vairāki pasākumi vienlaicīgi, vai arī viens pasākums izslēdz otru,jo administratīvi nav dokumentēti noteiktas pasākumu prioritātes pēc satura un valstiskā nozīmīguma. Atsevišķi pasākumu plāni no dažādiem avotiem rodas pēdējā brīdī un nav paredzēts laiks to savstarpējai koordinācijai novada roberžās. Kā zināms,labas pārvaldības princips paredz vispirms sastādīt iestādes gada plānu,tad ceturkšņa un mēneša plānu ar termiņu ievērošanu. Piemēram,nākošā mēneša plāna projektam, manuprāt, jābūt uzrakstītam līdz iepriekšējā mēneša 15.datumam. Tad paliks laika to koordinēšanai un galīgai saskaņošanai .Ir novadi,kur tas jau labi darbojas.Nedēļas plāniem tad nebūs ekstrēma,bet   vienīgi informatīva nozīme.

Otrkārt,būtu jāpanāk pasākumu darbības un sadarbības saturiskais sistēmiskums.

Piemēram, skolās ieviešot patriotisma nedēļas no 11.līdz 18.novembrim,kā arī no 3.līdz 6.martam.

Šajās nedēļās prioritāti plānošanā varētu saņemt patriotisku pasākumu organizēšana. Valsts organizētu pasākumu apmeklēšana, patriotiskās audzināšanas eksursijas, novada ierindas skates, skolu militāri –patriotiskas sacensības,eseju konkursi ,sacerējumi par vēsturiskajiem notikumiem minēto nedēļu datumu intervālos un labāko darbu publicēšanu Aizputes novada avīzē ,jo tas viss veicinātu skolēnu kompleksu iesaistīšanos un vēsturisko notikumu labāku nostiprināšanu viņu atmiņā.

Labs piemērs ir no pērnā gada novembra, kad Dzērves skolas vadība un skolotāji noorganizēja visas skolas skolēniem pasākumu vienā no jaunsardzes praktisko mācību darbības jomām. Izmantojot jaunsardzes vienībā esošos materiāli tehniskos un metodiskos līdzekļus, tika nodrošinātas skolēniem ierindas skates elementu iemaņu treniņš darbībā ar ieročiem.

Pilsonis jaunietis ar labām sporta spēļu prasmēm, bet bez likumīgām zināšanām un iemaņām darboties ar ieročiem un nezinot aizsardzības taktikas elementāros paņemienus, nevar būt gatavs valsts aizsardzības uzdevuma pildīšanai.

Tāpēc jaunsardzes organizētajos valstiski-patriotiskajos pasākumos būtu jāpiedalās arī skolēniem , kas nav jaunsargi, kur viņi varētu pārliecināties par savām spējām.

Pieredze rāda,ka ,ja skolēniem dod tādas iespējas,viņi to dara labprāt,jo tas viņiem gan nostrādā kā vienreizējs pārdzīvojums. Taču vairākiem tas šķiet aizraujoši un viņi sāk darboties jaunsardzē.

Militarizētu spēļu mērķis nav novērtēt vai nopelt skolēnu, ja kaut ko nevar vai neprot,bet gan piedāvāt iespēju iegūt priekšstatu vai pat nelielas prasmes ,kas ļautu viņam pārliecināties par saviem spēkiem.

Darba pieredze rāda, ka jaunietis , kurš vairāk kā trīs gadus aktīvi darbojies jaunsardzē, pilnībā apzinās disciplīnas nozīmi, fiziskās attīstības nepieciešamību, kā arī ir morāli gatavs un prot izdzīvot dabā jebkuros laika apstākļos.

Lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo zemessargu un profesionālā dienesta karavīru skaitu, katram jaunietim sasniedzot 18.gadu vecumu būtu jau jāprot pašam sevas, savas ģimenes, sava īpašuma un valsts aizsardzības elementārās iemaņas un prasmes.

Patriotisms nav privāta lieta,bet katra pienākums par savu zemi un valsti, kurā dzīvo. To mums ir novēlējuši mūsu valsts dibinātāji,neatkarības un brīvības cīnītāji,kurus ik gadus pieminam.

Tas ir uzdevums,ko patreizējā situācija pasaulē, mums visiem liek domāt un risināt kopā.

Laimonis Grundmanis
Jaunsargu instruktors

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jaunsargu instruktors: No jaunsardzes līdz valsts aizsardzībai

Kategorijas