Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uz otro lasījumu Saeimā virza Vietējo pašvaldību referendumu likumu

LETA

2015. gada 24. marts 11:06

278
Uz otro lasījumu Saeimā virza Vietējo pašvaldību referendumu likumu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien akceptēja Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu virzīt skatīšanai otrajā lasījumā.

Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) aģentūrai LETA prognozēja, ka uz trešo lasījumu, visticamāk, daudz labojumu nebūs, tāpēc galīgajā lasījumā to varētu pieņemt vēl Saeimas pavasara sesijā. Nākamā Saeimas komisijas sēde notiks aprīļa beigās.

Likumā ir definēti gadījumi, kad ir iespējams ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu. Tas arī nosaka, kas finansē referenduma rīkošanu un kārtību, kādā ir ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzējusi, ka izdevumus, kas saistīti ar pašvaldības referenduma sagatavošanu un norisi klātienē, izņemot izdevumus parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu, finansēs no pašvaldības budžeta. Finansējumu parakstu vākšanai par pašvaldības referenduma ierosināšanu nodrošinās personas, kuras organizē parakstu vākšanu, izņemot finansējumu elektroniskai parakstu vākšanai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā "www.latvija.lv". Turklāt noteikts, ka referendumu pašvaldībā varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu.

Referendumu pašvaldībās varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu vai grozījumiem tajā, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Referendums būs iespējams arī par domes atlaišanu, nosakot, ka šajā gadījumā to nevar rosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām. Komisija ir atbalstījusi ierosinājumu, ka pats referendums var notikt tikai pašvaldībā, klātienē, bet parakstu vākšana - gan elektroniski, gan arī klātienē, taču parakstīties var tikai vienā no veidiem un vienu reizi. Atbalstīts arī priekšlikums pašvaldības pārziņā esošajās mājaslapās izvietot aģitējošu informāciju par referendumu.

Sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka referendumu varēs rīkot par novada vai republikas pilsētas teritorijas plānojumu vai lokāplānojumu, bet šis pants no likuma izslēgts.

Lai ierosinātu referendumu par pirmajiem trim gadījumiem, ir jāsavāc ne mazāk kā 15% no to iedzīvotāju balsu skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Saeimas komisija nolēma, ka Rīgai šis īpatsvars varētu būt nedaudz mazāks - vismaz 10%. Savukārt, lai rosinātu domes atlaišanu, ir nepieciešami ne mazāk kā 30% balsotāju. Referendumu varēs ierosināt arī pati dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātu kopskaita.

Referendumu varēs ierosināt arī elektroniski, balsotājam, kurš uzņēmies šo iniciatīvu, nosūtot e-pakalpojuma turētājam paziņojumu, ka ir uzsākta elektroniska parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai. Šis paziņojums tiks ievietots portālā "www.latvija.lv".

Ministrija paredzējusi, ka šim likumam spēkā jāstājas ar 2016.gada 1.janvāri.