Aptaustot pašvaldību maciņus

2015. gada 25. marts 07:00

561

Ielūkojoties Liepājas puses pašvaldību nesen apstiprinātajos budžetos virspusēji, tie ir ļoti dažādi. Atšķiras gan uz vienu iedzīvotāju tērētās summas, gan cilvēkresursu kopējās izmaksas. Minimālo algu paaugstināšana novedusi pie kvalificēto darbinieku algu sarukuma.

Kas ir budžets?
Lai sāktu runāt par dokumentu, kas nosaka jebkuras pašvaldības darbu gada garumā, ir jāsaprot, par ko runājam. Pirmkārt, budžets ir pašvaldības ieņēmumu un izdevumu prognoze, kurā visa gada garumā tiek izdarītās lielākas vai mazākas korekcijas. Ja gada beigās nauda paliek pāri – tam ir divi iemesli. Pirmais – labi veicies, iekasējot nodokļus. Otrais – kaut kas no plānotā palicis pusratā vai nedarīts.
Pašvaldības savus ieņēmumus un izdevumus sāk prognozēt pēc tam, kad to izdarījusi Latvijas valdība. Vadoties pēc valsts budžeta ieņēmumu prognozēm un dotāciju solījumiem, pašvaldības plāno savu darbu. Pašvaldību budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem. Lauvas tiesu ieņēmumu sadaļā veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, tad seko īpašuma nodokļi. Ir pašvaldības, kurās vairāk par trešdaļu no ienākumiem ir valsts mērķmaksājumi, saukti arī par transfertiem.
Izdevumu daļa, pēc likuma, tiek definēta divos veidos. Pa nozarēm un pa izdevumu pozīcijām. Tikai otrajā sadaļā redzams, cik pašvaldība konkrēti tērē atalgojumam, komandējumiem un citām lietām, kas ļaudis trakoti interesē. Šī sadaļa ir vistrūcīgāk skaidrotā visās pašvaldībās, bet dažās par to pagaidām informācijas vispār nav. Te iedzīvotājiem der zināt, ka, piemēram, redzot uzrakstu “sociālā aizsardzība” un summu pēc tam, tas vēl nenozīmē, ka visu tērēs trūcīgajiem. Liela daļa naudas ir paredzēta sociālo darbinieku algām.
Pašvaldību deputātiem, pieņemot budžetu, jāvadās pēc likumiem “Par pašvaldību budžetiem”, “Par pašvaldībām”, “Par budžetu un finanšu vadību”, “Par valsts budžetu 2015. gadam”, “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību”, kā arī citiem likumiem un Ministru Kabineta noteikumiem.

Tuvāk Liepājai – bagātāki
Tēriņus uz vienu iedzīvotāju “Kursas Laiks” aprēķināja, budžeta izdevumu summu dalot ar iedzīvotāju skaitu novadā. Ieguvām, ka novados šogad uz vienu iedzīvotāju tērē šādas summas: Rucavā – 838 eiro; Durbē – 896 eiro; Aizputē – 877 eiro; Pāvilostā – 856 eiro; Priekulē – 1000 eiro; Grobiņā – 840 eiro; Vaiņodē – 1078 eiro; Nīcā – 1027 eiro. Liepājā, piemēram, šis skaitlis ir aptuveni 950 eiro. Mulsumu varētu raisīt Vaiņodes un Nīcas skaitļi, kas izdalās citu vidū, tomēr šīs novirzes no normas nav apbrīnojamas tik nelielos budžetos. Vaiņodes un Priekules budžetā pienesumu dod mērķmaksājumi, kas veido teju pusi no tiem.
Nelielas korekcijas skaitļos varētu ieviest iedzīvotāju skaita izmaiņas. Reģionālās attīstības indikatoru modulī (RAIM) šobrīd pieejami dati līdz 2014. gada 1. janvārim, kas šobrīd ir vairs tikai aptuvens lielums. Vienīgais secinājums ir – jo tuvāk Liepājai, jo pašvaldība var tērēt vairāk. Uzskatāmi tas redzams Nīcas un Rucavas novada salīdzinājumā, kā arī salīdzinot Grobiņas un Aizputes novada tēriņus.

Valsts citur “silda” vairāk
Novados lielu budžeta daļu veido tieši transferti, kuru lielākā daļa ir valsts mērķmaksājumi. Vidēji tie ir 30 līdz 35 procenti no budžeta, tomēr ir pašvaldības, kuru transfertu sadaļā ir vairāk nekā 45 procenti no budžeta. Tas nozīmē, ka pašu pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem ir mazākumā.
Skatot tikai nodokļu ieņēmumus, varētu likties, ka Vaiņodes novads ir viens no trūcīgākajiem mūsu pusē, tomēr situāciju izlīdzina transferti, kas veido mazāko pusi no budžeta. Līdzīgi arī Priekules novadā šajā sadaļā atrodami 45 procenti no līdzekļiem. Lai arī pašvaldība mērķmaksājumu naudu nevar tērēt, kā iedomājas, tā tomēr nonāk iedzīvotāju kabatās un tiek tērēta uz vietas novadā. Tas, ka novads saņem lielāku naudu no valsts, nozīmē, ka tajā ir vairāk izglītības, medicīnas un citu iestāžu, kuras daļēji vai pilnīgi uztur valsts. Fakts – valsts dažu novadu ekonomiku proporcionāli “silda” vairāk nekā citu.
Ietekmē strādājošo skaits
Kamēr aplūkojam tēriņus uz vienu iedzīvotāju, visi novadi šķiet ar samērā līdzīgām iespējām. Tomēr izšķiroša nozīme ir iedzīvotāju skaitam attiecībā pret tā platību un darba iespējām novadā, kas būtiski izmaina sapratni. Lai arī Priekules un Rucavas novads varētu šķist līdzīgi pēc dažiem parametriem – izšķiroši ir tas, ka Priekulē naudas masa uz kvadrātkilometru ir lielāka, bet drošībai nav jātērē ne eiro centa. Jo vairāk cilvēku, jo vairāk naudas tie piesaista, jo mazāki ir pašvaldības tēriņi administratīvā aparāta, skolu un slimnīcu uzturēšanai un lielākas iespējas investēt novada attīstībā.
Par kopējo rādītāju pašvaldību budžetos “Kursas Laiks” izvēlējās atlīdzības, kas sevī ietver gan atalgojumus, gan sociālās iemaksas darbiniekiem, attiecinot šo lielumu pret visiem pašvaldības izdevumiem. Piemēram, Liepājas pašvaldība, kuru saucam par lielo, atlīdzībās tērē 36,4 procentus no visiem izdevumiem – 69 525 173 eiro. Ar tikai nedaudz lielāku skaitli atlīdzībās seko Durbes un Grobiņas novads – 40%, tad Nīca – 46,8%. Vaiņodes un Priekules novads atlīdzībām tērē vairāk par pusi no budžeta. Savukārt Pāvilostas novads atlīdzībām tērē 55% no budžeta izdevumiem, bet Rucavas novads – 57%. Šeit skaidri parādās skaitliski maza un pēc platības liela novada vājums, kurā nav valsts iestāžu.
Lielos tēriņos atlīdzību sadaļā papildina lielās izglītojamo izmaksas, par ko “Kursas Laiks” rakstīja iepriekš, kā arī infrastruktūras uzturēšanas vajadzības.
Jo vairāk tērē atlīdzībām, jo proporcionāli mazāk naudas novadi var tērēt attīstības, infrastruktūras uzturēšanas un citām vajadzībām. Rucavas novadam ar pamatīgu teritoriju ir vismazākais iedzīvotāju skaits un arī mazākais budžets – 1,55 miljoni eiro, tad seko Pāvilosta ar 2,57 miljoniem maciņā un Vaiņode ar 3,02 miljoniem. Tieši mazajiem budžetiem raksturīgas augstas administrācijas izmaksas, jo neatkarīgi no maciņa biezuma jāuztur viss nepieciešamais birokrātiskais aparāts. Par Priekuli runājot, atlīdzību lielums budžetā ir liels, jo lielas ir mērķdotācijas medicīnas un izglītības iestādēm. Šobrīd par izdzīvošanas budžetiem var nosaukt Rucavas un Vaiņodes maciņu plānošanu, savukārt Pāvilostā jūtama attīstība. Jau šā gada Pāvilostas pašvaldības iepirkumos redzams, ka novads var atļauties plašus remontdarbus pašvaldības iestādēs. Ieguldījumi ostā ar laiku atpirksies un, iespējams, jau tuvākajā laikā kļūs par atspaidu pašvaldības darbā, gan lēšot tiešos ienākumus no ostas darbības, gan no jaunām darba iespējām cilvēkiem.

Algu celšanu uztver dalīti
Tas, ka šogad tika paaugstināta minimālā alga pašvaldībās, tiek uztverts ar dalītām jūtām, jo valsts līdzekļus piešķir vien minimālās algas celšanai, savukārt pārējo darbinieku algu paaugstināšanu atstājot pašu pašvaldību ziņā. “Protams, ka algas cēlām, domājot par to, lai nākotnē darbinieki paliktu Grobiņas novadā. Mums nav raksturīga augsta kadru mainība,” “Kursas Laikam” sacīja Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.
Aizputes novada domes vadītājs Aivars Šilis atklāj, ka algas paaugstinātas par konstantu summu, nevis proporcionāli, jo šādu paaugstinājumu nevar atļauties. “Tendence ir redzama. Minimālās algas tuvojas kvalificēto darbinieku algām. Vēl viens minimālās algas palielinājums šādā veidā, un mums būs jādomā, kā noturēt darbiniekus,” apstiprina A. Šilis. Rucavas novada domē veikta slodžu pārskatīšana un pārlūkoti darbinieku pienākumi. “Darījām visu, lai cilvēki saņemtu atbilstoši padarītajam darbam un kvalifikācijai,” “Kursas Laikam” sacīja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta.
Savukārt Priekules pusē apzinās risku zaudēt speciālistus un, lai saglabātu diferencētu atalgojumu, algas palielinātas visās algu kategorijās. Pavisam šādu kategoriju valsts un pašvaldību amatpersonām ir 14. “Lielāks pieaugums ir amatiem, kuri saņem zemāku atalgojumu. Mūsuprāt, Priekules novada pašvaldībā noteiktās mēnešalgas nevar konkurēt ar lielākās pilsētās esošajām algām. Taču, ņemot vērā, ka mūsu novadā nav daudz lielu uzņēmumu, kas varētu darbiniekiem maksāt lielākas algas, tad vērtējam, ka mūsu pašvaldībā speciālisti saņem savam darbam adekvātu atalgojumu. Taču nekad nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka speciālisti turpinās strādāt pie mums ar mūsu novadā noteikto atalgojuma apmēru,” situāciju komentē Priekules novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Andra Valuže.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aptaustot pašvaldību maciņus

Kategorijas