Piena mazāk, toties veselīgs

2015. gada 25. marts 07:00

654

Slaucam bioloģisko pienu, bet pārstrādātāji to lej kopā ar parasto, pirms dažiem gadiem sūrojās piensaimnieki. Situācija ir mainījusies, un tirgū arvien vairāk ienāk vietējie bioloģiskie piena produkti.

Dunalkas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Tunguži” saimniece Spodra Šnipke šo saimniekošanas veidu izvēlējusies pārliecības dēļ. Par nekaitīgu pārtiku ģimenei un lopiem domājusi jau tad, kad saimniecībai nav bijis īpašā sertifikāta.

Jūtas drošāk
Daudzus gadus Šnipku ģimene pienu realizējusi ar LPKS “Dzēse” starpniecību, kur tas nonācis kopējā katlā. AS “Tukuma piens” Spodra uzrunājusi, kad “Dzēsē” risinājušies iekšējie konflikti. Tagad viņa tiem varot teikt “paldies”, jo situācijā, kad citi piensaimnieki “knapi savelk galus”, pati var saimniekot mierīgi. Samaksa ir lielāka, un prasības saimnieci nekad nav baidījušas, pie tām pieradinājusi jau kādreizējā Vērgales pienotava, kurā piens realizēts sākumā.
Uzņēmums pēc bioloģiskā piena brauc ar atsevišķu mašīnu, tam Dunalkas pusē ir vēl vairāki klienti. Tukumā bioloģiskais piens tiekot pārstrādāts atsevišķi no konvencionālā.
“Tungužos” pieniņu dod 20 slaucamās govis, bet ganāmpulka paplašināšanai trūkst zemes. To nomā no kaimiņa, uz šo zemi varētu būt pirmpirkuma tiesības, bet konkurencē ar ārzemniekiem Šnipkes nejūtas droši. Nav platību, ko varētu pirkt par valsts garantēto kredītu. Lai nebūtu piena kvotu pārpildes, piepirkuši tās klāt. Piensaimniekiem gaidāmajā kvotu “brīvlaišanā” bioloģiski ražojošie varot justies drošāk.

Pārbauda, ko ēdusi
Lielajās un intensīvās ražošanas saimniecībās govīm no dažnedažādās barības aknas jau pēc trim gadiem esot beigtas. Bioloģiskajās saimniecībās piena ir mazāk, teļi bez piebarošanas ar stimulatoriem aug ilgāk. Piena kritumu īpaši jūtot ziemā. Taču tas ne mirkli nav radījis šaubu par izvēlēto saimniekošanas veidu. Spodras saimniecībā govis dzīvojot ap desmit gadu. Ganāmpulku viņa atjauno tikai no pašas izaudzētām telēm.
Pret kontrolēm Spodra neiebilst, lai arī tās sagādā nervus kutinošus brīžus. Pārbauda pat, ko govs ēdusi. Tas esot gan uz mēles “rakstīts”, gan nosakāms pēc piena. “Uzskatu, ka tas ir pareizi. Ja ražotājus neatstāj pašplūsmā, tad nevienam neienāk prātā darīt muļķības.”
“Govis ir ļoti gudras,” zina saimniece. Ja saslimusi govs vai teliņš ieliekot galvu viņas rokās, tā esot droša zīme, ka neatveseļosies. Govis daudzus gadus atceroties, kur ganībās var padzerties, kur panašķēties ar āboliem. Pirms govi aizlaist ciet, pēdējo reizi to vajagot izslaukt svētdienas rītā. Tad atnešanās nekad nenotiek naktī. Daudzos gados Spodra pārliecinājusies, ka tā nav tikai sakritība.

Rosina degustēt
No bioloģiskā piena gatavotajiem produktiem garšas īpašības ir jūtami atšķirīgas, zina saimniece. Pēc tiem esot arvien lielāks pieprasījums.
Pašu audzētie kartupeļi ir miltaini, garšīgi. Gadījies tos ēst ārpus mājas – “viens ūdens”. Tas esot signāls, ka ķimikāliju lietots par daudz.
“Kā diena pret nakti” – Spodra saka par miltiem, kurus kāds saimnieks malis no graudiem, kas speciāli bez jebkādas ķīmijas audzēti ģimenes patēriņam.
“Mēs paši sevi bendējam nost,” Spodra saka par maizes cepšanu no miltiem, samaļot ar raundapu apstrādātus graudus. Cilvēkus vajag izglītot, dodot degustācijās salīdzināt, viņa rosina.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piena mazāk, toties veselīgs

Kategorijas