Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lai visu paspētu, no ikdienas jāizravē liekais

LIENE GINTERE

2015. gada 27. marts 07:00

76
Lai visu paspētu, no ikdienas jāizravē liekais

Kā mūsdienu darbīgajā dzīves ritmā iekļauties 24 stundās diennaktī un bez pilnīga spēku izsīkuma spēt sasniegt labus rezultātus darbā, uzturēt tīru mājokli, sarūpēt bagātīgu vakariņu galdu, atrast laiku ģimenei un arī sev? Lai arī padomu grāmatām pilni bibliotēku plaukti, personīgās meistarības trenere Sarmīte Šmite mudina aizdomāties – vai pilnīgi viss, ko darām, mums nepieciešams?

Ieklausīties sevī
“Sabiedrība mums šodien daudz ko uzspiež un mēs ļoti reti ieklausāmies paši sevī, savās vēlmēs,” saka S. Šmite un ieskicē problēmu: “Esam neapmierināti, ka nespējam apmierināt citu gaidas, un domājam par to, ka nepieciešams paveikt vairāk. Tā ir tukša enerģijas tērēšana un prāta piesārņošana. Svarīgāk ir dzīvot bez steigas, ieklausoties sevī. Nav vajadzības censties piepildīt sabiedrības standartus – apmeklēt jaunākās kino filmas un izrādes, ja to nemaz nevēlas.”
Satraukumiem par kaimiņu, kolēģu un radu domām īsti nav jēgas, jo tas, kas citam būs labs, otram tāds nebūs. Katrs cilvēks pats, balstoties uz pieredzi un sajūtām, lietām piešķir nozīmi – tās ir labas, sliktas, vajadzīgas vai ne. “Kā ārsts Pēteris Kļava teica – “pasaule nav ne laba, ne slikta”, uzsver S. Šmite un atgādina: “Viss atkarīgs no tā, kā uz situāciju skatāmies. Viss, kas ar mums notiek, ir mūsu pieredze. Un tā nav ne laba, ne slikta.”

Neizdot sevi sīknaudā
Pārāk daudz spēkus tērējam, uztraucoties par citu cilvēku vērtējumu, iekšēji sevi kritizējot, arī negatīvas domas paņem lielu tiesu garīgo resursu. “Bieži sliktu domu sevī nēsājam visu dienu, bet pie atrisinājuma tā arī netiekam. Lai izietu no šādas situācijas, iesaku uz lapas uzrakstīt, kas tieši mums nepatīk, un pretī noformulēt atbildi uz jautājumu – ko tā vietā es vēlos?” pamāca speciāliste. Viņa pastāsta, ka negatīvu enerģiju radām pat tad, ja mazgājam traukus ar “gariem zobiem”, jo tā darām pāri sev un neapzināti šo negatīvismu jūt arī tuvinieki.
“Kaut arī tas nav ļoti patīkams process, tā vietā, lai dusmotos, labāk būt pateicīgiem par to, ka mums bija maltīte un cilvēki, ar kuriem to dalīt.” Pārstājot tērēt savu degvielu nelietderīgi, ik dienas atliks vairāk enerģijas, kā lietderīgi organizēt laiku.

Apstāšanās palielinās ātrumu
Cilvēka garīgajai pasaulei ir liels spēks, un tā nedzīvo brīvu, no mums neatkarīgu dzīvi, bet ir pro­grammējama un tieši ietekmē ikdienu un pašsajūtu. “Ja domas virzām uz to, ko nevēlamies, to arī saņemam. Kāds ir mūsu iekšējais magnēts, to arī piesaistām,” sakarību skaidro trenere. “Ja steidzamies uz tikšanos, visu laiku domājam – “es nokavēšu, es nepaspēšu”, beigās vēl iekļūstam automašīnu sastrēgumā. Satraukums neko nedos, jo tur neko vairs nevar darīt. Situāciju uztverot mierīgi, vēl beigās var paspēt laikā.”
Domas rada emocijas, kas transformējas darbībās. Ja domas šaudās un mētājas, arī prāts ir sasprindzis un nemierīgs. Uztvere un attieksme bruģē dienas ritumu. “Mūsu domu pasauli var salīdzināt ar ezeru. Ja tajā nav lieku domu, tas ir dzidrs, un mēs pasauli redzam tādu, kāda tā ir. Bet jo vairāk sevi piesārņojam ar liekām domām, jo vairāk ezerā sametam akmeņus. Un tad jau lietas redzam nevis tādas, kādas tās patiesībā ir, bet izkropļotas, patiesībā izdomātas. Tā, domai domu pieliekot galā, pazūd tās patiesā jēga un sākas tā saucamā “cepšanās”. Prātu var atslābināt ar dažādiem vingrinājumiem, piemēram, trīs minūtes koncentrējoties uz vienu objektu, piemēram, sveces liesmiņu. Tajā brīdī prāts, ja arī grib mainīt objektu, ar nodomu to atkal atvirzīt atpakaļ. Tas ir labs treniņš, lai arī ikdienā biežāk dzīvotu šeit un tagad, pamāca trenere.

Katrai dienai sava tiesa
“Galvenais – dzīve jāuztver vienkāršāk!” teic S. Šmite, jautāta, ko viņa ieteiktu, lai uzlabotu ikdienas kvalitāti. Dzīvot savu dzīvi, piepildīt savu pasauli. “Laiks ir ļoti mistiska lieta – vienu dienu var paspēt paveikt ļoti daudz, bet citā nevedas nekas. Nezinu, no kā tas ir atkarīgs – Mēness fāzēm, magnētiskajām vētrām, planētām, veselības stāvokļa vai kā cita, bet par to nevajag pārdzīvot. Ir diena, kad veicas, vajag to izmantot, savukārt tad, kad tiešām neveicas, lietas uz laiku atlikt, nevajag sevi mocīt, jo izdarītā darba kvalitāte nebūs ar pluszīmi.”
Katru dienu par tās gaitu un noskaņojumu esam atbildīgi mēs paši, tāpēc veiksmīgi iekļauties dienai atvēlētajās stundās var palīdzēt darbu saplānošana. Tomēr strikti plāni neder katram, jo cilvēki ir dažādi – vieni tendēti uz procesu, bet otri – uz mērķi jeb gala iznākumu, skaidro meistarības trenere. Ir prāta cilvēki, un viņiem ļoti svarīgs ir plāns, bet citi strikti sadalītu laiku neatzīst par labu un vadās vairāk pēc sajūtām. “Dažreiz cilvēki sev izvirza ļoti daudz mērķu, bet aizmirst par prioritātēm. Pārāk daudz plānu nav iespējams realizēt, tad cilvēki pievēršas pa druskai katram un neko līdz galam tā arī nenoved,” novērtē trenere.
Atvieglot savu ikdienu var arī, nebaidoties uzticēties ģimenes locekļiem, kolēģiem. “Bieži domājam, ka bērni daudz ko vēl nemāk izdarīt, bet tā nav tiesa.” Līdz ar pienākumu deleģēšanu speciāliste iesaka vakarā izveidot nākamās dienas darāmo darbu sarakstu, jo tad domas paliks uz papīra un atbrīvos prātu. “Esmu sastapusi cilvēkus, kuri lielu dienas daļu zaudē, raizējoties par darāmo rīt,” saka trenere un mudina nenoslogot šodienu ar nākamās dienas nastu.
Iemācoties dzīvot apzināti – šeit un tagad, rodas prieks, iedvesma, aizrautība un darba spars, ieguvumus raksturo S. Šmite. “Priecāsimies par to, kas mums ir! Lai kas arī būtu darāms, ja tas padarīts ar mīlestību, to novērtēsim paši un arī citi. Ja piešķirsim savam laikam vērtību paši, tāds tas arī būs!”