Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pāvilostas "Enkurā" dzīvība izsīkusi

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 30. marts 07:00

1393
Pāvilostas "Enkurā" dzīvība izsīkusi

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs “Enkurs” stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts.

Dzīvā vēsture
Pāvilosta savu nosaukumu ieguvusi no Kurzemes gubernatora uzvārda Paulshafen pirms nepilniem 140 gadiem. Agrāk šo apkaimi sauca par Zelteni. Zvejnieku un enkuru gan te nekad nav trūcis. Tiesa, Zviedru–poļu kara laikā ap 1660. gadu ostu aizbēra un 200 gadu prāvākie enkuri stāvēja krastā, gluži kā tagad pie padomju laika kroga “Enkurs” kāda sadedzināta kuģa lepnums liecina par bijušo rosību.
Suiti 1905. gadā nodedzināja Līlenfelda muižu un teica baronam: “Tā viš i!” Līdzīgi 1998. gadā par lepno “Enkura” krogu un visiem citiem īpašumiem runāja arī Aizputes Patērētāju biedrībā, kas tobrīd likvidējās. “Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir “Āķagals”, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā “Enkurā” kāds ietu,” lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.
Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. “Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,” atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Stāv pie kroga
Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. Iespējams, tieši ķēdē ir noslēpums, kādēļ vēl neviens enkuru nav “privatizējis” nakts melnumā. “Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,” pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki “Enkurā” pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.
Te risinājušās jūras vilku sarunas, bijuši dzirdami zvejnieku stāsti un bijis pa kādam riktīgam zvejnieku ķīviņam ar’. Toreiz enkurs pie kroga bijis kā bāka, kas pulcē zvejniekus pēc darba. Tagad tas atgādina par bijušo – par buriniekiem Pāvilostas dibināšanas laikā. Par maziem zvejas kuģīšiem, par glāzīti sīvā un viļņiem spīviem, kurus pie kroga izliktais enkurs vairs nepieredzēs.

Ēkas ziedu laiki
Savu uzplaukumu ēka piedzīvoja pēc 1971. gadā veiktā remonta, kad pēc uzkopšanas durvis vēra gan ēdnīca, gan rūpniecības preču veikals. 1971. gada 20. marta “Ļeņina Ceļā” A. Bangas rakstā “Ērti, glīti, patīkami” uzlielīts rūpniecības preču veikals ar plašo sortimentu, kas noteikti atvēršanas dienā tāds arī bija. Jaunākiem lasītājiem der atgādināt, ka plašs preču sortiments padomju veikalos bija īpašās reizēs.
Tomēr visvairāk autors uzteic Pāvilostas ēdnīcu “Enkurs”. “Pa senā stilā gatavotām durvīm ieejam nelielā, bet gaumīgi iekārtotā telpā... Pie letes var dabūt putojošu miestiņu no īstas ozola mucas,” raksta A. Banga. No ēdieniem bijušas “Zivis zvejnieku gaumē”, šašliks, kas pašam jāizcep. “Priekšpusdienā tur bija ēdnīca, bet vakaros – krogs. Dienas laikā jau zvejnieki bija uz kuģiem,” atceras V. Stūre.
Kā īpašu greznību A. Banga piemin virtuves aprīkojumu – bijušas elektroplītis un katli. Pašu krogu salīdzina ar Rīgas lepnākajiem. Kā tur bijis pēdējos 20 gadus pirms likvidācijas, labi atceras pāvilostniece Austra Pavlovska un viņas meita Silva Vārsberga.
“Mana mamma Austra Pavlovska 36 gadus tur nostrādāja. Bija bufetes vadītāja, saimniece viņa bija un vēl aizvien ir laba cepēja. Viņas kūkas ir pieprasītas arī tagad,” stāsta pašreizējā Pāvilostas kultūras nama vadītāja S. Vārsberga, kura iepriekš vadījusi gan veikalu, gan krogu līdz pat veikala slēgšanai 1998. gadā. “Kafejnīcā bija daudz skaistu un noderīgu lietu. Garie koka galdi un tādi interesanti velni pie kamīna. Pat šodienai tā būtu gaumīga vieta. Lielākā daļa aprīkojuma tur jau vairs nav. Veikala telpām visticamāk ir caurs jumts. Ēka iet postā, un šaubos, vai kāds piekritīs tur saimniekot, jo nomas maksa ir par augstu,” lēš pāvilostniece. Jāteic, pašai kroga mājai jumts sakopts un notekas pieliktas, “Kursas Laiks” pārliecinājās uz vietas.

Cerība paliek
Telpas tukšas stāv jau ilgu laiku. Pāvilostnieki atceras, ka kādu īsu brīdi ēkā tirgotas lietotās preces. Šobrīd pie ēkas ir vides reklāma. Telpas iznomā “LPB nekustamie īpašumi”. Saīsinājums LPB tulkojas kā Liepājas Patērētāju biedrība. Piedāvājums visiem pieejams uzņēmuma mājaslapā, kur teikts, ka pieejami 475 m2 liela platība. Nomas maksa – 1 eiro par kvadrātmetru. Tas ir dārgi vai lēti, lai spriež uzņēmēji! Tā kā telpas ir tukšas, tad, iespējams, dārgi. Tomēr bez vides reklāmas Pāvilostā un uzņēmuma mājaslapas citur informāciju par nomu neizdevās sameklēt.
Tuvojas vasara, kad Pāvilostā ir daudz tūristu un atpūtnieku no Rīgas. Pēc “Kursas Laika” redzējuma, vieta ir laba. Ja uzņēmēji spētu vienoties, “Enkurā” varētu atgriezties dzīvība. Vecie zvejnieki sola, ka vismaz vienu reizi krogā iegrieztos, lai atcerētos bijušos laikus. “Ja dara, tad visu var izdarīt. Pāvilostā ir trīs kafejnīcas. Visām peļņa ir vasaras periodā. Domāju, ceturtā arī varētu būt, ja vien kāds tur kaut ko darītu. Cerība jau ir vienmēr, žēl, ka tāda māja iet postā,” tā S. Vārsberga.