Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar tamboradatu darina patriotiskās krāsās tauriņu, zeķes dejotājām un lietussargu

ANITA PLATACE

2015. gada 1. aprīlis 07:00

3424
Ar tamboradatu darina patriotiskās krāsās tauriņu, zeķes dejotājām un lietussargu

Vaiņodnieces Aigas Strēles rokām top darbi dažādās tehnikās – adījumi, tamborējumi, darinājumi no papīra. Gaidot Lieldienas, uz sekcijas malām satupuši cāļi un zaķi. Nav divu vienādu, katram citādāka nianse.

Aiga darbojas galvenokārt ar sīkām lietām, lielus priekšmetus tikpat kā nemaz negatavo. Jakas adījusi kādreiz jaunībā, kleitiņas – kad meitas bijušas mazas. Tagad lielākais adījums ir pusgarās zeķes. Pamatīgs apjoms bija jāpaveic, uzadot visām Vaiņodes vidusskolas 5.–8. klašu deju kolektīva meitenēm pusgarās zeķes. Tajā dejo arī Strēļu dēls Jurģis, kuru mamma saposusi ar jaunām zeķēm. Deju skatēs tiek vērtēts arī ietērps.
Dzija, adatas, prāts un izdoma – Aiga nosauc rokdarbiem nepieciešamās lietas.

Vēderā slēpj olu
Rotājumus atbilstoši gadalaikam un notikumam Aiga gatavo arī savai darbavietai – mūzikas skolai, kur strādā par dežuranti. Mājās atgriežas vēlu, un dažkārt rokdarbi ievelkas pāri pusnaktij. Darba procesā pat aizmirstas paēst, pietiekot ar ūdeni un kafiju. “Varu negulēt un neēst, lai tikai laiž mani padarboties!”
Cāļus un zaķus viegli veidot, par karkasu ņemot plastmasas olu vai vislabāk kinderolu. Tās bērni viegli var izņemt un pēc tam figūras vēderu piepildīt ar jaunu olu vai citu materiālu.
Katru gadu pamēģina izgatavot ko jaunu. Ziemassvētkos eglīti rotā ar tamborētiem eņģelīšiem, taisa tādus, kas pašai patīk. Ja īsti neiet pie sirds, tad neturpina. Ja nepatīk, izārda. Šajā ziņā “meitas ir lielas noteicējas”. Viņas ļoti iesaistās arī izejmateriālu izvēlē un sagādē, pasaka, ja kāds materiāls ir “garām”. Vaļaspriekā jāiegulda līdzekļi, bet galvenais – ka ir izvēle. Atrasts veikals, kura piedāvājums apmierina.
Dažādus modeļus Aiga noskata internetā, piemēram, čībiņas, kas adāmas no papēža un labi pieguļ kājai. Patriotiskās krāsās darināts tauriņš un rokassprādze dēlam Latvijas svētkos. Cits oriģināls un modīgs tauriņš tapis, apstrādājot audumu ar akrila krāsām un appūšot ar laku. Cāļu un zaķu actiņas pasūta internetveikalā, tās esot telpiskākas un izteiksmīgākas nekā tamborētās.

Sien uz dakšiņas
Aiga gatavojusi puķu brošas, kas nu jau esot izgājušas no modes. Šovasar pie tērpa piestāvēs kaklarota ar atlasa rozīšu virkni. Aiga atzīst, ka pati savus darinājumus valkā maz. Kā teicienā, ka kurpniekam nav kurpju.
Tapušas gan tamborētas sedziņas, gan dāmu cimdi. Kad meita tēlojusi zaķi, vilkusi mammas tamborētus baltus pusgaros cimdus. Adot zeķes, Aigai ļoti patīkot valnīša raksta veidošanās. Kā darbarīku lentīšu akurātai sasiešanai viņa izmanto dakšiņu – šo stiķi arī noskatījusi internetā.
Ģimenei nav problēmu, ja pēkšņi jādodas ciemos – dāvanai allaž var paņemt kādu rokdarbu. Radiem vienmēr tiekot kāds darinājums. Pēc māsīcas vēlmes dzimšanas dienā viņai uztamborējusi lielu galda sedziņu. Notamborēts arī saulessargs, kas vairāk derējis kā dekoratīvs elements. “Pacietības vajag daudz. Par to mani apbrīno,” neslēpj Aiga un atklāj, ka nupat sāk just smalko darbu negatīvo ietekmi uz redzi.
Ne visu, kas iecerēts, var paspēt uztaisīt. Bet, ja kas iesākts, jāpadara līdz galam. Ja kāds palūdzis ko uztaisīt, darbam tiek veltītas nakts un agrās rīta stundas. Laika posmā, kad bijis grūti, vaļasprieks nomierinājis, attīrījis, novirzījis domas. “Tādos brīžos jādara kas tāds, kas patīk.” Ziemas drūmajā laikā rokdarbi dodot omulības sajūtu.

Sestajā vakarā sanāk
Rokdarbu pamatus ielikusi mamma, bet interese jau piecu sešu gadu vecumā bijusi pašai. Ņēmusi tamboradatas un prasījusi, lai ierāda. Pārsteigumu mātei vienpadsmit gados sagādājusi, pa kluso uzadot sev džemperi.
Aiga pieticīgi atzīst, ka mākslinieciskais ķēriens viņai “bišķi ir”. “Vajag gribasspēku – tad var visu pats.” Ja nesanāk, tad mēģina tik ilgi, kamēr – ir! Neatlaidību prasījusi tamborēta sedziņa ar augstām malām, kas turas bez iestīvināšanas. Piecus vakarus mēģinājusi, līdz sestajā – sanācis. Citas sedziņas iestīvinātas un pārvērstas par dekoratīviem traukiem.
Kad no neliela stikla trauciņa izēsta pastēte, tai var uzlīmēt vai aptamborēt ietērpu, ielikt svecīti – un romantisks gaismeklis gatavs! Balts ar rozā – šādās krāsās greznotas palodzes kāzās.
Lai atcerētos, kā darbojusies, Aiga iekārtojusi burtnīcu, kur iepatikušos rakstus un tehniku nofiksēt. Labāk patīkot strādāt pēc tehniskā zīmējuma, nevis vārdiskā apraksta. Visi Aigas rokdarbi ir gaišās, dzīvespriecīgās krāsās. Jau skolā skolotāja uzteikusi viņas prasmi salikt krāsas. Ar saviem darbiem Aiga piedalās vietējās iniciatīvas grupas organizētajās izstādēs.

Katram sava aizraušanās
Strēļu ģimenē katram savs hobijs. Vīrs Juris ir grāmatu lasītājs. Meita Laura aizrāvusies ar fotografēšanu, un viņas māsa Ilze labprāt iejūtoties modeles lomā. Lauras fotogrāfijas pie dzīvokļa sienām gleznu vietā. Ģimene tiek iemūžināta visos izbraukumos un svinīgos pasākumos.
Ilzei patīkot gatavot ēst, viņa piepalīdz arī pie rokdarbiem. Jurģis ir sportists – spēlējot rokasbumbu, pabijis daudzās valstīs. Ja kādu dienu nav treniņa, esot nelaimīgs. Viņš arī dzied un dejo. Tētis ir pašvaldības šoferis, nereti sportistus ved uz ārzemēm, un līdzi tiek arī Aiga.
Lai sagādātu malku apkurei, ģimene brauc uz savu mežu, kur pastrādā un uzrīko pikniku ar ceptām desiņām.
Aiga spriež, ka Lieldienu rotājumi droši vien būšot šopavasar pēdējie, jo sāksies darbi dārzā. Visa palodze dzīvoklī pilna ar istabas puķēm – arī tā ir lieta, kas viņai ļoti patīk. Šogad jau iesējusi tomātus, dārziņš turpat aiz logiem. Tas reizē iztikai un vaļaspriekam. Vasarā pie rokdarbiem gandrīz nemaz nesanākot pieķerties.