Uzticības bizness

2015. gada 1. aprīlis 07:00

273

Trīs gados kopš dibināšanas valstī pirmais meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” ir pierādījis dzīvotspēju un “audzē muskuļus”. Tā biedri uzsver vēlmi mežu saglabāt, nevis noplicināt.

“Mežizstrāde ir uzticības bizness,” saka mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” vadītājs Grigorijs Rozentāls un salīdzina to ar banku: noliec savu naudu un tici, ka viss būs kārtībā, ka ar to nekas nenotiks. Daudzi meža īpašnieki tirgus lietās neesot īsti zinoši, un tad talkā var nākt kooperatīva speciālisti.

Skatās ar optimismu
“Meža īpašnieks var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumā, kas apsaimnieko viņa īpašumu,” iestāju kooperatīvā pamato G. Rozentāls. “Saliekot kopā, ejam tirgū ar lielākiem apjomiem, dabūnam labākas cenas, lētāku transportu, rūpīgāku attieksmi no darba veicējiem. Cita ceļa, kā to panākt, nav. Īpašniekam, kam pieder tūkstoš hektāru, ir dažādas izvēles, bet mazajam kooperatīvs dod diezgan labu alternatīvu tam, ka pats ej, tausties, kļūdies, neliecies svarīgs darījuma partneriem.”
Rīdzinieks Aldis Ozoliņš par savām mājām sauc Akmeņragu Pāvilostas novadā, te viņa kundzei pieder meža īpašums. A. Ozoliņš stāsta, ka pašlaik mežu apsaimnieko pats, bet iestājies kooperatīvā, lai nākamajām paaudzēm tas neietu zudumā. Jaunajiem pašiem droši vien nebūšot intereses meža lietās iedziļināties.
“Lieli vēl neesam, bet pagājušais gads radīja optimismu, ka lieta aizies, ka nebūs velti zaudēts laiks,” par kooperatīva perspektīvu spriež A. Ozoliņš. Biedru skaits augot pamazām.
A. Ozoliņam ir pieredze, ka uz meža izstrādātājiem nevar paļauties. Zāģētājiem un īpašniekam esot diametrāli pretējas intereses, un pašam grūti tās izlīdzsvarot. Cits uzticības līmenis veidojas, ja “tie ir cilvēki, kas nāk no kooperatīva, kur esmu līdzīpašnieks”. Savukārt koksnes iepircēju acīs mazais īpašnieks nav vērtīgs un rindā stāv pēdējais, bet pret kooperatīva biedru viņi izturoties kā pret cienījamu piegādātāju. Kooperatīva biedri var cerēt uz izdevīgāku cenu, jo piedāvā uzreiz lielāku apjomu un spēj iekļauties tirdzniecības grafikos.

Ne zināšanu, ne laika
“Auditorija, kas gūst vislielāko labumu no tā, ko mēs darām, ir īpašnieki, kas nedzīvo savā īpašumā, bet grib savest kārtībā mežu. Mēs varam izstaigāt mežu no A līdz Z, pateikt, kas darāms, un arī izdarīt,” stāsta G. Rozentāls. Tie ir galvenokārt pilsētās dzīvojošie. Piemēram, liepājniekam Normundam Kraftam ir mantots īpašums Vaiņodes novadā. Viņš atzīst, ka pašam nav ne zināšanu, ne laika to apsaimniekot. 20 gadu mežā neko nav darījis, maksājis par to īpašuma nodokli. Kādā seminārā dzirdējis G. Rozentāla stāstīto par kooperāciju, un tas raisījis uzticību. N. Krafts iestājies kooperatīvā un atzīst, ka šis saimniekošanas veids ir atzīstams – var gan paprasīt padomu, gan palīdzību.
Abi īpašnieki norāda uz kooperatīva vadības nostāju – mežu nevis pārdot un noplicināt, bet saglabāt, reizē gūstot peļņu. Pareizi apsaimniekots, mežs ir ienākumu avots. Nekoptas jaunaudzes rādot, ka īpašnieks tos neprot paņemt. Kooperatīvā esot runa par mežsaimniecību visplašākajā nozīmē.

Plāno pusmiljonu eiro
Kooperatīva aizsākums un arī pašreizējais centrs meklējams Alsungas novadā. Liepājas pusē kooperatīva biedru meži ir Rucavas, Vaiņodes, Pāvilostas, Aizputes novadā. Mērķis – pilnībā nosegt Kurzemes reģionu. “Briest” ES programma, kas palīdzēšot ar naudas plūsmu.
“No koksnes cenas viedokļa, šis nebūs labākais gads, pērn bija labāk,” prognozē G. Rozentāls. Kooperatīva biedri mēnesī kopumā notirgojot kokmateriālus par 100 tūkstošiem eiro. Tas esot līdz šim nebijis apjoms, kas līdz gada beigām droši vien nenoturēsies, jo vasara kokmateriālu tirgū ir tukšāka.
Pēc apkopotajiem datiem, pirmajā šā gada mēnesī sabiedrība ir pārdevusi 1957,68 kubikmetrus apaļkoksnes par 102 614,04 eiro. Tas esot apmēram 65 piekrauti kokvedēji. Februārī mežsaimniecisko darbu veikšanu būtiski traucējis agrais pavasaris, tomēr gada sākumā plānoto pusmiljona eiro apgrozījuma sasniegšanu kooperatīvs uzskata par ļoti reālu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uzticības bizness

Kategorijas