Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tūristus sagaidīs kuģis, gultasvietas un laipiņas

LIENE GINTERE

2015. gada 1. aprīlis 07:00

3194
Tūristus sagaidīs kuģis, gultasvietas un laipiņas

Saulainās dienas atmodinājušas tūristus, un citkārt patukšās Pāvilostas ielas sāk pildīties cilvēku kompānijām. Jaunajam viesu uzņemšanas maratonam pilsētā gatavojas gan pašvaldība, gan iedzīvotāji. Ciemiņu drošībai ostā dežurēs glābšanas kuģis, bet ērtībām – izveidotas jaunas naktsmītnes.

“Jau tagad jūtams, ka palēnām sākas tūrisma sezona, aprīļa beigās un maijā tā ritēs pilnā sparā,” saka Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece Zaiga Uzare. Centrā šobrīd darba papilnam, interesi par Pāvilostas pusi jau izrādījuši viesi no Latgales, arī pastāvīgie klienti taujā par jaunumiem šogad. Centrā darbs ne tikai ar ļaudīm, bet arī papīriem – tur tiek gatavota informācija par Tebras, Durbes, Sakas un Rīvas upi, ko iesniegt Kurzemes plānošanas reģiona gatavotajām ūdenstūrisma kartēm. Laivošanas kartes ietvers informāciju par ūdenstūrisma maršrutiem, apskates vietām pie upēm, kā arī laivotājiem piedāvātajām nakšņošanas vietām.

Piepelnīsies, izdodot istabas
Šovasar novadā izveidotas sešas jaunas naktsmītnes, kas tikko ietvertas informācijas centra bukletā. Viena no tām ir Ainas un Aigara Jakovļevu “Ķiršudārzs”. Viņi piedāvā trīs nodalītas istabas sava mājokļa otrajā stāvā. “Māju mantojām, dzīvojam šeit jau piecus gadus. Augšā mums trīs brīvas istabas, un izdomājām, ka vasarā, kamēr pašu bērni nav ciemos, varam tās piedāvāt citiem un papildināt ģimenes budžetu. Kad atbrauc pašu bērni un mazbērni, tad jau, protams, citus nelaidīsim, būsim paši savā nodabā,” pastāsta Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece Aina Jakovļeva.
Saimniece rēķina, ka vienlaikus būs iespējams uzņemt astoņus cilvēkus. Istabās iespēja izgulēties pa diviem un trim, vienā tiks atstāta arī bērnu gultiņa. Otrajā stāvā ir atsevišķa vannas istaba un tualete. Arī ieeja viesiem būs pašiem sava, tāpēc, ja ciemiņi pārradīsies vēlu, Jakovļevu ģimeni tas netraucēs. Sētā jau ieliktas robežas lauku virtuvei – tur tūristi varēs gatavot. Saimniece pastāsta, ka pēc tādas iespējas ir liels pieprasījums. “Visādus cilvēkus jau var sagaidīt. Kā īsti būs, vēl nezinām, tas mums tāds eksperiments,” teic A. Jakovļeva. Viens nu gan ir skaidrs – ciemiņi ar sunīšiem “Ķiršudārzā” netiks pieņemti – ne tikai praktisku apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka mājas sargam suņu puikam Rufusam pret to būtu lieli iebildumi. Namamāte novērojusi, ka pilsēta palēnām sāk atdzīvoties. “Vasarā te ir Rīgas priekšpilsēta, ziemā, kad pastaigāju, skatos – katrā piektā vai sestā mājā tikai kāds dzīvo. Tikai tagad sestdienās un svētdienās vairāk ļaužu parādās.”

Dežurēs glābšanas kuģis
Līdz ar jauno sezonu maijā līdz pat septembrim Pāvilostas ostā dežurēs glābšanas kuģis, uz kura divdesmit četras stundas atradīsies divi robežsargi. Tas uz Pāvilostas ūdeņiem atceļos no Ventspils. “Vasarās un rudeņos Pāvilostā ir neskaitāmi daudz makšķernieku, šeit atpūšas ievērojams skaits ūdenssporta mīļotāju, ir pilns ar kaitotājiem un pūķotājiem. Saprotams, ka katrs pats par sevi ir atbildīgs, tomēr kaut kādai drošības sajūtai arī no ārpuses ir jābūt,” saka novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.
Līdz šim Pāvilostai tuvākie glābšanas kuģi atradās Liepājā un Ventspilī. “Kamēr no šīm pilsētām kuģis atbrauc, parasti to vairs nevajag. Tagad mums pašiem būs iespēja nodrošināt operatīvus glābšanas pasākumus un mums kā kūrorta pilsētai būs liels pluss,” saka U. Kristapsons. “Glābšana uz ūdens ir milzīga problēma ne tikai Pāvilostā, bet visā Latvijā, īpaši lauku teritorijā. Mūsu valsts nav gatava glābt uz ūdens. Dienesti nav gatavi – kad notiek nelaime, ierodas ar mazu laiviņu. Tāpēc ir jāiet laikam līdzi, ” saka priekšsēdētājs.

Spītē vandaļiem un laika zobam
Pirms masveida ekskursantu ierašanās sausās un saulainās dienas tiek izmantotas arī pilsētas labiekārtošanas darbiem. Tiek atjaunotas koka laipas pie muzeja un viesu mājas “Āķagals” stāvlaukuma, kā arī laipas netālu no Jūras un Kalnu ielas. “Vācam sakritušos kokus, griežam tos dēlīšos, vedam uz pašvaldības noliktavu un nožāvējam,” par materiālu ieguvi stāsta atjaunošanas darbos pārtrauktais palīgstrādnieks Janeks Kants.
Nomainītas tiek tikai tās daļas, kas laipiņās nolietojušas. Par darbu parūpējies gan laika zobs, gan jūras vējš, gan arī vandaļi. Tomēr pēdējo skaits pilsētā nedaudz samazinājies, spriež strādnieks. Viņš prāto, ka vandalisma izskaušanā lieli nopelni ir Pašvaldības policijai, kas tagad Pāvilostas ielās patrulē biežāk. Galvenokārt pilsētu “uzturēt līmenī” liek sagaidāmie tūristi, spriež J. Kants: “Ja šeit blakus nebūtu kafejnīcas, diez vai katru gadu tik cītīgi laipiņas būtu jālabo.”