Mežus nelegāli cērt mazāk, pret zagļiem kokos iemontē raidītājus

2015. gada 2. aprīlis 10:10

256

Mežus nelegāli cērt mazāk, pret zagļiem kokos iemontē raidītājus

Savulaik publiskajā telpā bieži nonāca vēstis par nelegāli izcirstiem mežiem un apkrāptiem mežu īpašniekiem. Šobrīd mežu nelegālas izciršanas apjomi ir mazinājušies, tomēr zagļu rosība nav apsīkusi pilnībā, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju portāls www. lsm.lv.

Liepājas apkaimes novados pēdējais gadījums, kad tika konstatēta patvaļīga koku ciršana, ir marta sākums - Vecpils pagastā koki nocirsti valsts mežā, informē Valsts policija.

Pērn Latvijā konstatēti vairāk nekā 1300 dažādi pārkāpumi saistībā ar nelikumīgu koku izciršanu, stāsta Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja Līga Menģele-Stillere. Taču salīdzinājumā ar 90. gadiem, tagad mežu nelikumīga izciršana ir ievērojami samazinājusies.

"Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Tomass Kotovičs lēš, ka laika posmā kopš 1999. gada mežu zagšanas apjomi sarukuši teju pieckārt.

Latvijas Mežu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Arnis Muižnieks zina teikt, ka pēdējos gados Latvijā vērojamas jaunas koksnes zagšanas tendences: "Ir mainījušās zagšanas tendences. Ja agrāk bieži bija gadījumi, kad tika noskatīts labs meža gabals, tika noorganizēts autobuss ar cilvēkiem, kuriem ir zāģi, naktī iebraukts mežā, ātri nocirsts paliels apjoms un aizvests prom, tad tagad šādas barbariskas metodes tiek pielietotas reti. Tagad pārsvarā par zagšanu runā vai nu nelielos apjomos, piemēram, apdzīvotu vietu tuvumā, kad kāds nozog malkai kādu koku. Bet ir parādījusies tendence, ka zog no sagatavoto kokmateriālu krautuvēm," skaidro A. Muižnieks.

To apliecina arī T. Kotovičs, piebilstot, ka "Latvijas Valsts mežu" izveidotais drošības dienests zagļu pieķeršanai izmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, tostarp baļķos iemontētus raidītājus.

T. Kotovičs norāda, ka: "lielākā problēma ir tā, manuprāt, ka Latvijā arvien ir iespējams pārdot zāģētavām zāģbaļķus, kuru izcelsme nav legāla. Ir ļoti daudz kas darīts gan Latvijas, gan Eiropas savienības likumdošanas un iniciatīvu ietvaros. Katru gadu šiem zagļiem kļūst arvien grūtāk pārdot zāģbaļķus, bet pagaidām Latvijā tā vēl eksistē.”

T. Kotovičs gan norāda, ka pilnībā izskaust mežu zagšanu, visticamāk, nebūs iespējams: "Ja mēs salīdzinām sevi, piemēram, ar kolēģiem Somijā…varētu domāt, ka Rietumos nekad nezog, bet tas tā nav. Somijā arī kādreiz kaut ko valsts mežiem nozog, tie gandrīz nekad nav zāģbaļķi, kas ir dārgākā un vērtīgākā produkcija. Somijā tas visbiežāk ir kāds vasarnieks, kam ir vasarnīca pie ezera, kas, lai sagādātu malciņu, aiziet un paklusām nozāģē kādu priedi, varbūt pat sausu, apber to celmu. Somijā arī tādus šad tad noķer.”

Nelegālās meža circiršanas probēlmas izpētījusi Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Madara Fridrihsone.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mežus nelegāli cērt mazāk, pret zagļiem kokos iemontē raidītājus

Kategorijas