Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skola pēc remonta rosina mācīties

JĀNIS GOLDBERGS

2015. gada 8. aprīlis 07:00

13549
Skola pēc remonta rosina mācīties

Vaiņodes internātpamatskola pēdējos pāris gados piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas gan ēkas fasādē, gan iekštelpās. Droši var teikt, ka skola ir skaista un rosina skaisti domāt, loģiski, arī apgūt zinības.

“Veicot remontdarbus, nemēģinājām tikai taupīt siltumu. Visiem darbiem ir arī skatāma jēga. Mūsu akcents ir oranžā krāsa. Tā parādās visur: gan fasādēs, gan iekštelpās, pat manā kabinetā,” stāsta internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts, norādot uz oranžu sienas fragmentu savā kabinetā. Tādi oranži fragmenti ir gan skolas, gan internāta ēkas fasādēs, gan iekštelpās, kas nesen piedzīvojušas remontu.
No malas klausoties vārdos “Klimata pārmaiņu finanšu instruments”, fonds, kas nodrošināja ēku siltināšanu, saistās ar vati sienās, tomēr ēkas sienas, iekštelpās cauruļvadi, jumtu klājums, pat skurstenis virs internāta ēkas ir svaigi un veido kopainu. Nenoliedzami, ka Vaiņodes internātpamatskolas ēku komplekss kļuvis ārēji pievilcīgs un aicina ienākt.

Mainās uz labu
“Taciņu no skolas uz internātu nobruģējām par pašu naudu. Dažādos laikos veikts remonts arī iekštelpās, klasēs, bibliotēkā, zālēs, visbeidzot arī mūzikas klasē. Visi jau saka, ka man mūzika vistuvākā, bet mūzikas klasi remontējām pēdējo, lai nedomā, ka lobēju savu sirdslietu,” taisnojas R. Ulberts. Toties klasi direktors izrāda ar īpašu lepnumu. Šeit ierīkots projektors un pa visu frontālo sienu ekrāns, uz kura skolēni var skatīties simfoniskā orķestra koncertus. “Bez bildes nav tādas intereses, bet, kad bērni redz pašu orķestri, tās ir papildu izjūtas, un esmu pārliecināts, ka izdodas piesaistīt bērnu uzmanību,” atklāj mūzikas skolotājs Agris Leitis.
Aplūkojam vēl dažas zāles, bibliotēku un kluso telpu, kur bērni nāk patverties, ja skumji.
Siltināšanas pirmais efekts
Pēc siltināšanas internātpamatskolas maciņā parādījies krietns ietaupījums. “Nolēmām uzsākt skolas lielās zāles remontu. Iesākumā bija doma izņemt veco grīdu un pilnībā mainīt segumu, tomēr šobrīd kopā ar būvniekiem esam atraduši, manuprāt, ļoti veiksmīgu risinājumu,” stāsta R. Ulberts. Lielās zāles grīdu izklās ar 10 milimetrus biezām finiera plāksnēm, kuras piegādā Vaiņodē esošais uzņēmums “Daiļrade koks”. Materiālu piedāvājums bijis gan lētāks, gan kvalitatīvāks.
“Pēc tam tikai atliks uzklāt linoleju, un būsim ietaupījuši teju pusi summas attiecībā pret variantu, ja tiktu mainīts viss grīdas segums pilnībā,” lēš direktors. Jautāts, vai tiešām ietaupījums no ēku siltināšanas šajā ziemā bijis tik prāvs, R. Ulberts bilst, ka papildu 5000 eiro zāles grīdas remontam iedevis Rietumu bankas Labdarības fonds. “Tā nav normāla situācija, ka vajadzīgiem remontdarbiem valsts ie­stādei jāmeklē finansējums pa malām, tomēr, ja to visu laiku nedarītu, tad skola jau sen būtu izputējusi. Bija laiks, kad bez remonta tālāk nevarēja pastāvēt internāts. Ja nebūtu internāta, nebūtu arī skolas,” atklāj izglītības iestādes vadītājs.

Piespiedu dīkstāve
“Kursas Laiks” nepaiet garām uzrakstam “Vaiņodes internātpamatskolas ģimenes atbalsta centrs”. Kad jautājam, kādēļ neizrāda šīs telpas, tiek atklāts, ka tur nekas nenotiek. “Tur ir viss, kas vajadzīgs. Istabiņas ir, tualetes ir, viss aprīkojums un remonts veikts, kā pieklājas, tikai cilvēku tur nav,” norāda R. Ulberts. Izrādās, pagaidām finansējums darbinieku algām nav atradies. “Lielajās pašvaldībās šādi ģimenes atbalsta centri ir, tomēr Vaiņodes novadam vienam pašam lietu nepacelt. Te jāapvienojas vairākiem mazajiem novadiem. Meklējam arī Eiropas finansējumu. Ir jau padomā viena programma, tad uz pieciem gadiem centra darbību varētu nodrošināt,” lēš direktors.
Ģimenes atbalsta centru uzdevums ir sniegt atbalstu ģimenēm, bērniem un jauniešiem, kuriem ir sociālas un psiholoģiskas problēmas. Par to, ka vajadzīgie speciālisti Vaiņodes novadā atrastos, R. Ulberts nešaubās.

Nonāk “ielaisti” bērni
Vaiņodes internātpamatskolā mācās bērni no dažādiem Latvijas novadiem. Iemesls – viņiem ir grūtības tikt līdzi mācību vielai gan savas ģimenes, gan mācīšanās grūtību dēļ. “Notur līdz pēdējam,” R. Ulberts vērtē dažu bērnu stāvokli, kad viņi nonāk Vaiņodē. Viņaprāt, iemesls šādai situācijai ir skolu vēlme saglabāt sev finansējumu, kas, bērnam mainot mācību iestādi, zustu. Rezultātā bērns tiek “vilkts līdzi” līdz pēdējam, lai tikai saglabātu naudu. Daudzos gadījumos bērns būtu sasniedzis labāku rezultātu, ja pedagogi būtu ātrāk vecākiem ieteikuši nosūtīt viņu atvasi uz Vaiņodi, kur ar audzēkņiem strādā speciālisti, kādu nav parastā skolā.
Šāda ačgārnība izveidojusies, ieviešot sistēmu “nauda seko skolēnam”. Pēdējo šādu bērnu internātpamatskola saņēmusi nesen. Skolā mācās vairāk nekā simts bērnu.