Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jāizlemj, vai saņemt 500 eiro pret birokrātiju

ANITA PLATACE

2015. gada 8. aprīlis 07:00

138
Jāizlemj, vai saņemt 500 eiro pret birokrātiju

Šopavasar lauku kopēji var pieteikties mazo lauksaimnieku shēmai jeb fiksētam atbalsta maksājumam. Vispirms gan jāizrēķina, vai tas ir izdevīgi.

Pieteikties mazo lauksaimnieku shēmai var tikai šogad līdz 15. maijam, uzsver Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Indulis Āboliņš. Shēmai jāpiesakās tajā pašā laikā, kad platību maksājumiem, izvēloties vienu no šiem atbalsta veidiem. Izstāties no tās varēs jebkurā brīdī, bet iestāties atpakaļ vairs ne.

Sadalīt nedrīkst
Fiksētā maksājuma saņēmējam nebūs jāpilda zaļināšanas un savstarpējās atbilstības prasības. Viņš katru gadu saņems konkrētu summu – 500 eiro. Vienīgais nosacījums – visā periodā platība nedrīkst samazināties.
Minimālā piesakāmā platība ir viens hektārs, “griesti” nav noteikti, taču shēma esot izdevīga zemniekiem, kuru apsaimniekojamā platība nepārsniedz piecus hektārus. Piemēram, ja trīs hektāru saimniecība tiešmaksājumos saņemtu 300 eiro, tad, protams, izdevīgāk ir iegūt mazā lauksaimnieka 500 eiro lielo atbalstu. Nākamajos gados tiešmaksājumi pieaugs, tāpēc katram svarīgi izrēķināt saimniecisko izdevīgumu.
LAD brīdina, ka rūpīgi sekos, vai nenotiek saimniecību mākslīga sadalīšana. Piemēram, vai trīs hektārus vīrs un sieva nesadala divās saimniecībās, lai katrs saņemtu 500 eiro.
Saņemot mazo lauksaimnieku atbalstu, nebūs tiesību saņemt vienoto platību maksājumu, saistīto atbalstu un maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem. Taču saglabājas tiesības pretendēt un saņemt: pārejas posma valsts atbalstu, maksājumus par saimniekošanu apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, atbalstu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, atbalstu par vidi saudzējošu metožu lietošanu dārzkopībā, atbalstu par rugāju lauku ziemas periodā, bioloģisko lauksaimniecību un “Natura 2000” mežiem.

Ražo pašapgādei
“Mani tas īpaši neinteresē,” atklāj Jānis no Vecpils pagasta. Lauksaimniecība ģimenei ir blakusnodarbe, apsaimniekojot vairāk nekā 10 hektāru. Viņš izrēķinājis, ka ar fiksēto maksājumu saņemtu mazāk nekā tiešmaksājumos. Jānis spriež, ka noteikto summu saņemt varētu izšķirties tie zemnieki, kuri “īsti neprot noņemties ar birokrātiju, kam negribas ķēpāties ar papīriem, kas negrib pārbaudes”. Viņu domugājiens, pēc Jāņa domām, varētu būt: “Labāk mazāk naudas, toties mazāka ķēpa.”
“Jaunās kārtības ieviešanas mērķis ir nodrošināt apdzīvotus laukus,” norāda Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe. Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka piebilst, ka tā vērsta uz saimniekiem, kuri sasnieguši solīdu vecumu un vairs neražo tirgum, bet savām vajadzībām. Šīs saimniecības nemodernizēsies, neattīstīsies, bet būs vairāk vērstas uz pašapgādi. Atbalsts ļaus šīm saimniecībām uzturēt kārtībā vidi savā sētā un apkārtnē.