Priekulē skan pašu simfoniskais orķestris

2015. gada 8. aprīlis 07:00

4344

Priekulē skan pašu simfoniskais orķestris

Priekules vidusskolā 27. martā skanēja īsta simfoniskā orķestra koncerts. Tikai dažas nianses – vairums orķestrantu bija skolēni. Repertuārā – latviešu tautasdziesmas Riharda Dubras apdarē ar visnotaļ oriģinālu Mārtiņa Berga instrumentāciju.

Pavisam 24 Latvijas mūzikas skolu simfoniskie orķestri gatavojas uzstāties šā gada Dziesmu svētkos. Priekulnieks Mārtiņš Bergs ir Madonas mūzikas skolas direktors, bet kā diriģents strādā ar Priekules, Mārupes, Madonas un Jēkabpils mūzikas skolas simfoniskajiem orķestriem. Dzimis priekulnieks un labi pazīst Priekules Mākslas un mūzikas skolas direktori Initu Rubezi. Viņa ir orķestra pianiste, savukārt M. Bergam – diriģenta loma.
I. Rubeze atzīst, ka tieši ar M. Berga gādību pirms četriem gadiem skolā tika izveidots simfoniskais orķestris. Katru gadu orķestris sagatavo programmu un uzstājas koncertos kopā ar citiem skolas audzēkņiem. Ikdienā bērniem repertuāru palīdz apgūt vijoļspēles, pūšamo un sitamo instrumentu spēles skolotāji, bet ar diriģentu visi kopā tiekas reizi mēnesī. Bērni iegūst milzīgu pieredzi, muzicējot kolektīvā – prast klausīties ne tikai sevi, bet sadzirdēt arī pārējos mūzikas instrumentus, iekļauties kopīgā orķestra skanējumā. Priekules Mākslas un mūzikas skolas orķestris Dziesmu svētkiem sācis gatavoties jau pagājušā gada vasarā, kad sākuši apgūt repertuāru vasaras nometnē.

Vienai skolai nav pa spēkam
“Viena skola parasti nevar nodrošināt visus instrumentus, kas nepieciešami simfoniskā orķestra sastāvam. Vienā skolā mācās vairāk stīgu instrumentus, citā ir metāla pūšamie instrumenti,” komplektāciju skaidro M. Bergs. Tāpēc arī radās doma uz Dziesmu svētkiem apvienot vienā kolektīvā divus M.Berga vadītos orķestrus – Priekuli un Mārupi. Koncerts Priekulē bija abu orķestru pirmais kopmēģinājums.
Todien Priekulē viesojās arī Krimuldas–Limbažu apvienotais simfoniskais orķestris. Arī šeit acīmredzamas katras skolas stiprās puses. Krimulda bagāta ar stīgu instrumentiem, bet Limbažiem vairāk pūtēju. Simfonisko orķestru skate kurzemniekiem notiks 18. aprīlī Rīgā, bet pirms tam visi orķestri 15. aprīlī satiksies ikgadējā festivālā Tukumā. Rīgas orķestriem būs sava skate. “Jau 2013. gada rudenī nodibinājām Latvijas Orķestru asociāciju, kas koordinē orķestru kustību, kā arī darba kulmināciju Dziesmu svētkos,” pastāsta M. Bergs.
Dziesmu svētkos uz skatuves kāps no 140 līdz 160 mūziķu lieli bērnu simfoniskie orķestri. “Visiem vienkārši vietas nebūtu, tādēļ atsevišķi uzstāsies Kurzeme, Vidzeme un Rīga,” nākotni atklāj diriģents.

Dūmus kūpina appīpējies kurmītis
Ar dziļu baudu “Kursas Laiks” klausījās deviņas tautasdziesmas, kuras izpildīja jaunie mūziķi. Riharda Dubras apdarē tautasdziesmām “Aiz kalniņa dūmi kūp” un “Kur tu biji, āzīti manu?” jau ielikts disonējošs skanējums. Savukārt M. Berga instrumentācijā sekundas vietumis skanēja gluži pašpuiciski. Diriģents atzīst, ka no spējīgākiem mūziķiem prasa improvizāciju.
Piemēram, saksofona partija “Aiz kalniņa dūmi kūp” bija tālu no tā, ko mūziķi sauc par konsonansi jeb saskaņu. Solo izgājienā saksofona skanējums izvijas cauri pāris oktāvām ar stieptiem un pat kaucošiem motīviem. “Kad pārrunājām skaņdarbu, tad mūsu mērķis jau bija aiz kalniņa nolikt nevis sesku, bet appīpējušos kurmīti,” tautasdziesmas savdabīgā skanējuma ieceri skaidro diriģents.
Savukārt ceļš līdz kopmēģinājumam, kādu bija iespēja skatīt Priekulē, ir garš un sākas tieši no skaņdarba pielāgošanas mūziķiem, kuri vēl nav augstas raudzes profesionāļi. “Liekot skaņdarbu instrumentāciju, jāņem vērā tas, ka vienā skolā skaņdarbu spēlē tikai daļa sastāva. Otrkārt, ir skaidrs, ka ne visi skolēni var nospēlēt visas vietas. Instrumentācijā jāņem vērā katra skolēna iespējas. Spēlēt orķestrī bērnam ir brīnišķīga iespēja sevi parādīt, jo jāspēlē ir tas, ko var nospēlēt. Treškārt, orķestra skanējumam jābūt klausāmam arī pusē no sastāva, jo kopā sanākam reti. Mārupe no Priekules tomēr ir patālu,” atzīst M. Bergs.

Kopkoncertā slavenas dziesmas
Priekules–Mārupes un Krimuldas–Limbažu simfoniskā orķestra apvienotais sastāvs izpildīja trīs plaši pazīstamas melodijas: “Dziesmu par lāčiem”, melodiju no padomju kinofilmas “Kaukāza gūstekne”, “Zem Parīzes debesīm”, zināmu gan no kino, gan izciliem solistiem, un “Libertango”, kas izsaka gan mūziku, gan deju vienlaikus. Visas trīs dziesmas vēstī par mīlestību, dzīvi, alkām, kustību, tikai no dažādu tautu pirmsākumiem.
“Dziesma par lāčiem” ir draisks vēstījums par dzīvi, tai gluži loģiski seko “Zem Parīzes debesīm”, mazliet nopietnāks, plašāks skanējums, un, protams, prasības aug, jo šo dziesmu cilvēki dzirdējuši dažādos izpildījumos, pārsvarā izcilu solistu izpildījumā, kas aizēno instrumentālo skanējumu. “Libertango” ne reizi vien parādās arī nopietnu simfonisko orķestru repertuāros. Par melodijas sirdspukstiem nācās cīnīties arī diriģentam. Jāteic, viņš mēģinājumā panāca savu, un jau koncertā vijoles, čelli un kontrabasi pukstēja tango ritmā. Visās trīs melodijās neiztika bez dažiem improvizācijas elementiem, tomēr šeit M. Bergs bija daudz prātīgāks nekā tautasdziesmās. Mēģinot pat vienu reizi aizrādīja: “Viss ģeniālais ir vienkāršs. Spēlējiet, kā rakstīts!”

+ 11

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekulē skan pašu simfoniskais orķestris

Kategorijas