Izdziedās 140 skolas gadus

2015. gada 10. aprīlis 07:00

2215

Virgas pamatskola 6. jūnijā atzīmēs savu 140. jubileju. Pasākumā dziedās skolotāji, skolēni un viesi. Skola visus pastāvēšanas gadus atradusies Virgas muižā, un tai ir sava īpašā aura, kā arī Baltā dāma, kura negrib, lai kāds nakšņotu viņas guļamistabā. Bet dāvanā skola sev pasniegs izremontētu mājturības kabinetu meitenēm.

Virgas muižas ēkā pamatskola atradusies 140 gadus, pastāsta Virgas pamatskolas direktore Kristiana Cetrovska. Sākotnēji tā nav bijusi deviņgadīgā skola. Skolas jubileja tiks atzīmēta ar koncertu, kurā piedalīsies skolotāji, skolēni, bijušie absolventi. “Doma ir tāda, ka ar mūziku iesim cauri visiem šiem 140 gadiem, cik nu mūzikas skolotāja varēs atrast dziesmas, ko izpildīt,” stāsta direktore. Vai izdosies atrast 140 gadus vecas dziesmas, direktore nav pārliecināta, bet desmitgades iezīmēt, cerams, izdošoties. Dziesmu meklējumos galvenā ir skolotāja Kristīne Inne. “Mums ir stingri sadalīts, kas par ko atbild, un pie tā arī pieturamies un klausām, ko katrs atbildīgais liek darīt,” smej K. Cetrovska. Būs jādzied – dziedās; būs jārunā – runās.
Aptuveno skaitu, cik skolēnu absolvējuši Virgas pamatskolu, direktore neapņemas nosaukt, bet līdz salidojumam tas varētu būt zināms, jo ir uzrunāta Virgas skolas senlietu krātuves vadītāja, kura gatavo apskatu par skolas vēsturi. “Šobrīd skolā ir 72 skolēni un pirmskolā ir 39 audzēkņi,” pastāsta direktore. Tagad bērni cītīgi gatavojas salidojumam ne vien ar dziesmām, bet ar īpašu deju. Salidojumu skola rīko ik pēc pieciem gadiem. Iepriekšējā reizē sabraukuši daudz absolventu.

Rudenī jau prasa
‘Tā ir atkalredzēšanās, pārrunāšana, ko katrs izdarījis, kā gājis pa šiem gadiem. Jau rudenī, kad vēl nezinājām par salidojuma norisi, zvanīja, nāca un prasīja, kad būs. Gaida, it īpaši tie, kuri pēdējos gados absolvējuši skolu, jo katrs aizgājis, kur nu kurais, un grib satikties,” zina teikt K. Cetrovska. Ja citas iespējas nav, tad salidojums ir tā iespēja. Un satikties steidz ne tikai nesenie absolventi, bet arī vecāka gadagājuma bijušie audzēkņi.
Jautāta, vai direktore pati dodas uz savas skolas salidojumiem, viņa atzīstas, ka nav bijusi gan. “Esmu beigusi Liepājas 10. vidusskolu, bet neesmu bijusi ne uz vienu salidojumu. Iepriekšējā reizē sazvanījāmies, ka nu tik visi iesim, bet beigās bija tik maz informācijas, ka nemaz nesapratām, vai salidojums tiešām notika. Un agrākās reizēs bērni bija mazi.” Uz nākamo salidojumu gan K. Cetrovska apņēmusies doties. Viņa smej, ka tagad jau visi satiekas sociālajos tīklos un visu par visiem zina. “Satieku klasesbiedreni, labāko draudzeni, viņa man visu izstāsta, kur katrs bijis, ko darījis, jo pati neesmu ne “draugos”, ne “feisbukā”, par ko visi ļoti brīnās, bet man tam nav laika,” smej Virgas pamatskolas direktore.

Rodas īpašie stāsti
Uz salidojumu kā tagadējā skolas skolotāja un kādreizējā absolvente dosies Maira Rune. “Esmu uzaugusi skolā. Mamma skolotāja, un jau no bērnības pa skolu vien dzīvojos. Tā ir īpaša aura, kas neļauj aiziet prom,” teic virdzeniece. Kad skola jau bijusi pabeigta un vēl nebija sākts strādāt, vienmēr iegriezusies skolā apjautāties, kas jauns, kā klājas, kas mainījies. Viņas klasē bijuši tikai astoņi skolēni un visi līdz šim uztur kontaktu un satiekas ikdienā, jo lielākā daļa palikusi uz dzīvi Virgā. Par salidojumiem skolā M. Runei ir īpašs stāsts: “Saskatījos ar vīru. Viņš ir dažus gadus vecāks, vienā no salidojumiem ieskatījāmies viens otrā. Pazīstami bijām, bet krietnu laiku nebijām viens otru redzējuši.”
Satikšanās prieks salidojumos ir citādāks nekā satiekoties uz ielas, vērtē M. Rune. “Tad ātri parunājas, kas jauns, kā iet, bet, satiekoties skolā, atceras kopīgos brīžus, sastrādātos nedarbus, kā izšmaukuši no stundām. Atceras savus skolas foršākos brīžus. Satiekas pirmās mīlestības, simpātijas un noskatās, kā katrs mainījies,” smej absolvente.

Sargā Baltā dāma
Skolai un tās ēkai ir garš mūžs. Un, kad smejoties “Kursas Laiks” jautā par skolas spociņu, direktore visā nopietnībā teic, ka ir gan – Baltā dāma. “Bērniem ik pa laikam ir nakts tusiņš, un man arī ir audzināmā klase un tādu rīkojam. Pērn taisījām kopā ar vēl vienu klasi un kolēģi – divatā drošāk. Šogad viņai klases vairs nav un nācās palikt vienai ar bērniem. Gulējām tā, ka es guļu skolotāju istabā un bērni – blakus klasē, lai varu viņus dzirdēt. Un tad mani apciemoja Baltā dāma un tad jau teicu, ka vairs bērni mani uz ko tādu nepierunās,” nopietni teic K. Cetrovska.
Viņa nav vienīgā, kas satikusi seno ēkas iemītnieci, arī citas kolēģes vairs uz nakts pasākumiem “neparakstās”. Baltās dāmas stāsts esot tāds, ka barons bijis nežēlīgs un gribējis iegūt jaunu meiteni, kura nav piekritusi. Barons viņu iemūrējis sienā par nepakļaušanos. “Matemātikas skolotāja arī vairs viena vakaros skolā nepaliek, jo reiz viņai noraustītas durvis, kad neviens cits ēkā nav bijis. Un tieši šai mācību gadā viņa mums dod ziņu par savu esību,” teic direktore. Sākumā šim stāstam nav ticējusi, bet tagad cenšas viena vairs skolā nepalikt, jo tiešām sajūta esot neomulīga. Viņai piekrīt arī kolēģe M. Rune, lai gan pati Balto dāmu nav satikusi. “Es domāju, ka viņa mani jau tik labi zina, ka neuzskata par vajadzīgu rādīties, lai gan gribētu viņu satikt,” smaida skolotāja.

Dāvanā remonts un siltums
Skola savā jubilejā sev pasniegs arī īpašu dāvanu – pēc 18 gadiem remonts notiek meiteņu mājturības klasē. “Skolotājas jau izdomājušas, ka notiks atklāšana ar sarkano lenti, jo telpas būs skaistas, jaunas un ērtākas strādāšanai,” teic skolas direktore. Mājturības klasē ir divas telpas: viena – virtuvei un otra – rokdarbiem. “Paliek vienīgi plīts, pārējais viss būs jauns – santehnika, lampas, kosmētiskais remonts un iekārtojums,” uzskaita K. Cetrovska.
Pērn Sorosa fonda projektā iegādātas jaunas šujmašīnas, un meitenes jau nevar sagaidīt, kad remonts būs pabeigts un varēs nākt darboties. Iepriekš telpa bijusi drūma, veci galdi, dzeltens, slikts apgaismojums, kas neatbilst prasībām. Visi remontdarbi notiek par skolas naudu, un darbus veic skolas saimnieks Jānis Gailis un strādnieks Ivars Skabardis.
Tā kā skola ir sena, tad remontam vajag daudz. Ik gadu cenšas sakārtot pa kādai klasei. “1. klase vienmēr ienāk izremontētās telpās,” norāda direktore. Lielākie darbi šogad būs apkures ievilkšana, jo Virgas pamatskola Priekules novadā ir palikusi pēdējā izglītības iestāde, kurai ir malkas apkure. “Ja klases telpas uzsildām, tad, izejot ārā, uzreiz ir auksts. Vienmēr kabinetā stāv jaka, ko, izejot no klases, velku uzreiz mugurā,” atklāj K. Cetrovska.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izdziedās 140 skolas gadus

Kategorijas