Ceļ godā zaru kannu

2015. gada 13. aprīlis 07:00

5664

Aizvadītās nedēļas nogalē Rucavā notika jau trešā konference “Rucava iz senatnes”, kuras tēma šoreiz bija – Rucavas podniecība. Sabraukušie keramiķi stāstīja un rādīja, kā attīstījusies podniecība Kurzemes pusē. Par galveno Kurzemes simbolu keramikā visi kā viens atzina Rucavas zaru kannu. Šodien Rucavā tādas neviens vairs negatavo.

Konferences vadītāja Liene Trumpika, ieskandinot atklāšanu ar zvanu, atgādināja, ka Rucavai ir svarīga senatne un seno paražu un prasmju turēšana godā, tāpēc pirmajā konferencē 2013. gadā runāts par Rucavas pagātni un tagadni, otrajā – par luterāņu baznīcas 140 gadiem. “Rucava lepojas ar spēju saglabāt savu vēsturi, ar savu tautastērpu un veco ieražu turēšanu godā,” sanākušajiem teica L. Trumpika.
Savukārt Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta savu ievadrunu sāka ar Cicerona atziņu par to, ka nezināt to, kas notika pirms tavas dzimšanas, nozīmē nekad nekļūt pieaugušam. “Savas pagātnes izzināšana sākas ģimenē. Sarunās ar vecākiem, vecvecākiem un, ja paveicas, arī vecvecākiem. Pati atceros savu vecomammu, kura stāstīja vēstures gaitas Paurupē. Neatceros detaļas, bet atceros to sajūtu, ka Rucavas vēsture ir dzīva un tepat. Un, apmeklējot dažādus muzejus Latvijā un arī ārpus tās, redzu līdzīgus priekšmetus, kas bija un ir mūsmājās, segas, ko vecmamma klāja uz gultas,” atklāj I. Šusta.
Muzejos apskatāmais podu klāsts, kas nācis no Rucavas puses, ir bagātīgs, to konferencē varēja arī apskatīt novadpētnieces Guntas Timbras apkopotajā izstādē. Ir bijuši laiki, kad Rucavā darbojās pat 13 podnieku darbnīcas. Tuvumā esošās māla atradnes veicinājušas podniecības attīstību un īpašā rokraksta veidošanos. Lai arī Rucavā nav vairs neviena no senajiem meistariem un podniecība vēl ir noslēpumaina un neatklāta, tomēr podniecību L. Trumpika noteikti ievietotu sarakstā starp pārējiem Rucavas kultūras kanoniem – rupjmaizi, tautastērpu, balto sviestu un sievu kreklu.

Viss uguns dieviņa varā
Keramiķe Dace Grīnberga savā stāstījumā atklāja, ka Kurzemes podniecības izpēte sākusies 1982. gadā, kad keramiķis Andrejs Ķiģelis sācis pulcināt kopā ar Kurzemi saistītos keramiķus uz Kurzemes keramikas dienām. Tās notika ik pēc trim gadiem līdz 1988. gadam. “Tas bija laiks, kad māla trauki skaitījās prasta lieta. Keramiķi darbojās fabrikās, bet darbošanās uz vietas nenotika, vecie meistari pēc kara bija aizgājuši,” laiku ieskicē keramiķe. “Pētījumi notika, cēlām augšā no muzeja fondiem vecās lietas, veidojām izstādes, veicām uzmērījumus un kopējām vecos traukus, kas ne vienmēr bija veiksmīgi, jo to, kas iznāks no cepļa, nekad nevar zināt. Kā uguns dieviņam labpatiksies,” teic D. Grīnberga.
Kurzemes keramika sastāv galvenokārt no Rucavas pusē veidotajiem traukiem: krūzēm, krūželēm, bļodām, špilkumiem, podiem, svilpjiem. “Ja Latgalē keramikas simbols ir svečturis, tad Rucavā tā ir zaru kanna,” pārliecināta keramiķe. Tā ir īpaša pīpkrūze, kas raksturīga un unikāla Rucavai. Kopēt to ne vienmēr izdevās, jo senie meistari bija izstrādājuši tehniku, kas strikti jāievēro, lai trauks tiešām būtu funkcionāls. Bija īpašs snīpis, pa kuru lija ārā alus, jo tieši alum kanna visbiežāk izmantota. Snīpis ir augstu pielikts, un tam jābeidzas vienā līnijā ar krūzes augšējo malu. Tāpat ir īpašs stiprinājums starp snīpi un krūzes malu, kas funkcionāli nodrošināja, ka snīpis “nestaigā”, kamēr cepas krāsnī. Un ir arī īpašs knibiķītis uz osas, kas ļauj vieglāk kannu pacelt. “Latgaļi mēģināja taisīt zaru kannu, bet neveiksmīgi, jo bieži kopējot kaut ko sāk šķobīt un kanna vairs nav ērta, nav lietojama,” norāda D. Grīnberga un atzīst, ka šobrīd šādai lielai zaru kannai jau vairāk ir dekoratīva nozīme. Tam nepiekrita Rucavas sievas, sakot, ka godos kanna tiek lietota un nemaz nestāv plauktā, krājot putekļus. Sandra Aigare “Kursas Laikam” pastāstīja, ka “Zvanītājos” gan nav neviena senā kanna saglabājusies, bet ir keramiķes Zanes Eltermanes veidotās, kas ikreiz godos tiek lietotas. “Ikdienā nē, bet godos tur lejam kvasu, alu un pasniedzam viesiem.”

Sauc par māliņu kleķerētājiem
To, ka zaru kannas forma ir tālu no vienkāršas un priekšmets ir īpašs, atzina arī keramiķis Imants Klīdzējs. “Tāpēc jābrīnās, ka kurzemnieki šo formu pieņēma un lietoja. Ja kādam šī zaru kanna kāda iemesla dēļ nebija īpašumā, tad to mēdza pat aizņemties uz godiem,” viņš norāda. Māls ir trausls materiāls, dažādas osas, snīpji, stiprāk uzsitot, viegli lūza, tāpēc tas esot neierasti, ka latvieši tik viegli pieņēma šo trauku. “Tam ir vāciska ietekme, jo lielākā daļa Kurzemes podnieku bija vāciskas izcelsmes, kas bija gan labi, gan slikti. Labi bija tas, ka šie vācu izcelsmes podnieki spēja saprast latviešu tradīcijas un apvienot to ar vācu kultūru, jo pīpkrūzes ir vāciskās kultūras sastāvdaļa, tās atrodamas arī leišmalē. Negatīvais bijis tas, ka 1939. gadā notika repatriācija un lielākā daļa šo podnieku devās atpakaļ uz etnisko dzimteni. Padomju vara neatzina individuālo darbu, un līdz ar to izzuda podniecības tradīcijas Kurzemē,” norāda I. Klīdzējs, piemetinot: lai izveidotu zaru krūzi līdz tās ideālam, nepieciešama skola, kas iet no paaudzes paaudzē.
Laikā, kad tapa šīs kannas, Rucavas podniekus vietējie saukuši par māliņu kleķerētājiem. “Viena šmuka krūze tapa māliņu kleķerētājiem,” teic konferences vadītāja L. Trumpika.

Audzina jauno paaudzi
Šobrīd Rucavā keramikas tradīcijas cenšas atjaunot keramikas studijā pasniedzēja Vineta Trumpeniece. Studijas dalībnieku darbu izstāde bija apskatāma arī konferences dienā. “Zaru krūze ir augstākais sasniegums keramiķim,” uzskata studijas vadītāja. Šobrīd studijā darbojas ap desmit bērnu, bet gaidīti ir arī pieaugušie. Divas mammas jau nākot līdzi savām atvasēm.
“Tas prieks, kad izņemam pagatavoto no krāsns, ir liels, tāpēc arī cenšamies veidot izstādes, lai bērni varētu parādīt paveikto un arī pārējie ieraudzītu, ko darām, un varbūt mums pievienotos,” atzīst keramiķe.
Iemēģināt roku māliņu kleķerēšanā labprāt vēlētos arī Rucavas sievas Sanita Trumpika un Videga Kāpostiņa. “Nekad to neesmu darījusi, bet labprāt gribētu. Senās prasmes ir jāapgūst, un tām ir liela vērtība,” teic S. Trumpika.

+ 18

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļ godā zaru kannu

Kategorijas