Diedzē kartupeļus un izgriež zarus

2015. gada 15. aprīlis 07:00

260

“Kaut kas kut, gribas iet un darīt,” pavasara vilinājumu atzīst kartupeļu audzētājs Jānis Laugalis un citi pieredzējuši dārzkopji. Tīkamos zemes un dārza darbus pārtraucis lietus, un viņi neliedz padomus, kā pareizāk tos veikt.

Lai ģimene uz Jāņiem varētu ēst jaunos kartupeļus, rucavnieks Jānis Laugalis jau pirms pāris nedēļām nolicis diedzēties divu šķirņu kartupeļus. Saulainajā laikā marta beigās zeme bijusi sausa un silta, un dārzkopis jau iesējis pupas, zirņus, pētersīļus. Dārzā var sākt rosīties, tiklīdz augsne ir atkususi un diennakts vidējā temperatūra ir vismaz plus pieci grādi.

Var uzkarināt cepuri
J. Laugalis norāda, ka nav par agru kartupeļus diedzēt arī masveida stādīšanai. Tas jādara gaismā, lai asni būtu spēcīgi, uzsver pieredzējušais audzētājs. Tumsā izdīgušie asni ir izstīdzējuši un trausli un, stādot mehanizēti, noteikti nolūzīs. Ja asni tiek aplauzti, raža var būt zemāka. Lai asnu augšanu pasteidzinātu, var uzbērt plānā kārtiņā kūdru vai kompostu. Tad kartupeļi jau izlaiž saknes un tos ar rokām var stādīt agras ražas iegūšanai.
Savukārt dārzā laiks parūpēties par vecajiem kokiem, kuri nīkuļo un kurus vajag atjaunot, rosina Durbes novada dārzkopis Jānis Pakalns. Ja dārzā vienas šķirnes augļu koki ir vairāki, tad J. Pakalns iesaka neknibināties, bet zāģēt droši veselus zarus, lai nebūtu daudz griezuma vietu. Īpaši svarīgi tas esot ķiršiem un plūmēm, jo tiem katra mazākā brūcīte stipri sveķo. Turklāt plūmēm un ķiršiem vēlams zarus nezāģēt līdz stumbram, bet atstāt nelielus stumbeņus, kur var “uzkarināt cepuri”. Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece Māra Skrīvele mācot, ka slimība, ja ir stumbenī, pa koka atlikušo mūžu līdz pārējai daļai nenonāks. Ar ābelēm un bumbierēm jārīkojas pretēji – bojātie un nederīgie zari jāzāģē līdz stumbram.

Sadarbojas ar “Noasa šķirstu”
Jaunākie zinātniskie pētījumi rādot, ka jauno kociņu strauju augšanu piebremzē, zarus apgriežot vasaras otrajā pusē, nevis tagad – pavasarī. Tad to var veikt bez žēlastības. Ja šos kociņus apzāģē pavasarī, tad zari ataug ar dubultu sparu.
J. Pakalns iesaistīts Austrijas seno šķirņu saglabāšanas biedrības “Noasa šķirsts” darbībā, kas veic to saglabāšanu. Viņam atsūtīti potzari šķirnēm, par kurām agrāk nav pat dzirdējis. Dārzkopis šopavasar jau pārlūkojis, kā potējumi pārziemojuši. Atliek gaidīt ražu, un tad varēs salīdzināt, kā šīs šķirnes aug Latvijā, kā Austrijā un citviet.
Košumdārzā vispirms jāveic krūmu papildmēslošana, iesaka VAS “Latvijas valsts meži” stādu eksperte Laima Zvejniece. Taču ir svarīgi atcerēties, ka katrai augu grupai nepieciešams izmantot tieši tai paredzēto. Aprīļa beigās vai maija sākumā var ķerties klāt ieziemoto augu atsegšanai, taču tas ir jādara uzmanīgi un tikai ēnainajās dienās. Ja šo procesu sasteidz, tad augs var iet bojā, piemēram, apdegt pavasara saulē.
Arī sēšanu un stādīšanu nedrīkst sasteigt, jo augšanas procesā augiem nepārtraukti jāatrodas gaismā un siltumā. Iestādot pārāk agri, augiem trūks gaismas, siltuma un tie izstīdzēs vai iznīks. Agrā pavasarī ieteicams stādīt petūnijas, begonijas, pelargonijas, kā arī atraitnītes, kas nebaidās no salnām. Vasarai L. Zvejniece iesaka izvēlēties dažādas peoniju šķirnes, kas atšķiras gan ar krāsām, gan ziedu formām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Diedzē kartupeļus un izgriež zarus

Kategorijas