Rucavā aizvada Meistaru dienas

2015. gada 16. aprīlis 15:17

3182

Marta pēdējā sestdienā un svētdienā, kā daudzās vietās Latvijā, arī Rucavā dzīve kūsāt kūsāja. Meistaru dienās Rucavas Dzīvesskolā varēja apgūt visdažādākās Rucavas goda tērpa darināšanas prasmes – lindruku šūšanu, jaku un caurlieliņu adīšanu, mauču darināšanu. Tomēr goda vieta ierādīta Rucavas baltās villaines darināšanai. Bez ēšanas neiztiksi – tādēļ pirmajā dienā saimnieces rāda prasmi strimalu zupas, grūbu kartupeļu grūdeņa un buberta gatavošanā. Otrajā dienā katra prasmīga saimniece līdzi paņēmusi mājās gatavotus rasolus vai salātus, bet Sandra ierāda kaņepju gatavošanu.

Pirmā diena sākas ar villaiņu izrādīšanu un goda atdošanu villaiņu darinātājām. Cita aiz citas aplī stājas tās sievas, kuras var lepoties ar villaini pie sava goda tērpa. Tad nu tiek atklāts, vai pati darinājusi vai arī kāds cits meistars nācis talkā. Pirmā savu pašas šūto villaini ar īsti piederīgu rucavnieku dziesmu piesaka villaiņu darināšanas meistarklases vadītāja Inga Tapiņa. Otra Ingas darinātā villaine tikusi māsai Mārai, ko tad arī Māra steidz izrādīt. Rīkojot Meistaru dienas tika apzinātas villaiņu darinātājas, kas savulaik izšuvušas villaines Rucavas etnogrāfiskajam ansamblim. Čaklākā bijusi Velta Oļeiņika – viņa darinājusi villaini sev un vēl trim dziedātājām. Pašas sev darinājušas Santa Zuļģe un Gunita Pričina. Lilija Vītola dižojas meitas Elgas darinātajā villainē. Tolaik villaines darinājusi arī Rasma Kleina un Anna Rolle. Ciemos uz Meistaru dienām atnākusi arī Iveta Timbra, un atklāj, ka viņas tolaik darinātā villaine tikusi Sandrai Rozei. Mārīte Ģirne nēsā savulaik kora vajadzībām šūto villaini ar košām rozītēm. Goda vietā izliktas arī Nīcas meistares Regīnas Kalniņas darinātās Nīcas, Rucavas un Pērkones villaines. Pavisam nedaudz ir to villaiņu, kuras no tālās senatnes atnākušas līdz mūsdienām – vienu nēsā mūsu priekšdziedātāja Olga Dūrēja. Otra ir Tapiņu dzimtas lepnums. Šodien mēs ar apbrīnu skatāmies uz tām sievām, kuras pašas darinājušas villaini, un sakām: jā, meistares! Taču turpat pie sienas ir fotogrāfijas ar 30 villainēm, kuras te kādreiz Rucavā prata darināt katra jauna sieviete.

Svētku reizē godinām visus savus meistarus, pat filmu taisītājus. Īpašs prieks, ka visu pulkā ir arī Rucavas baltā sviesta taisīšanas un cimdu un zeķu adīšanas meistare Mirdza Ārenta. Spēka zīmi un smaržīgu hiacinti saņem visas villaiņu izšuvējas, arī prasmīgā adītāja Aleksandra Maksakova, mauču darinātāja Aina Erna Antonija, šūšanas un adīšanas darbu zinātāja Māra Tapiņa, saimnieces Vija Vārna un Ruta Ķestere, un visi citi, kas kaut ko pieprot diži labi, kā Skaidrīte – mūsu rieža cepšanas meistare! Izrādās mūsu vidū daudz meistaru – ko neprot viena, prot cita. Un tālab jau ir Dzīvesskola un Meistaru dienas, lai cita no citas mācītos!

Pavisam maza atelpa, pārkārtošanās un darbi var sākties. Ap Ingu pulcējas villaiņu izšuvējas. Tās, kurām villaines uzaustas un raksti izzīmēti, jau var iemēģināt rakstu izšūšanu. Kleina Rasma villaini šūs priekšsēdētājai Irēnai, viņa jau izšuvusi raksta paraugu. Savu villaini droši sāk šūt Elga. Citas turpina izzīmēt rakstus. Maija vēl nevar tā īsti izšķirties, kura villaine būs īstā – vai Rīgas fondos vai Liepājas muzejā noskatītā.

Lilija vienojusies ar meitu Elgu, ka Elga izšūs abām villaines, bet lindrukus un vesti šūs mamma. Tad nu tāda īsta skološanās lindruka šūšanā notiek Māras Tapiņas darbnīcā. Māra rāda, kā vajag savilkt ar striķi audumu, lai lindrukam būtu labs kritums. Svarīga lieta – sarkanās apmales un pašuves piešūšana. Tad nu tiek diskutēts, kā to labāk izdarīt, lai atbilstoši auduma biezumam iznāktu arī tā pareizā rucavnieču lindruku apakšmala. Tiek šūti lindruku apakšmalu paraudziņi, un ik pa brīdim kāda izgrozās topošajā Māras lindrukā un apliecina, ka kritums tiešām labs.

Mauču adīšanas māka tiek apgūta divās darbnīcās - vienu vada grobiņniece Aina Erna Antonija, otru viešņa no Rīgas – Dace Ivane. Un tūlīt jau ir gribētājas, kas grib pamācīties tādus greznumus darināt.

Adīšanas darbnīcā top caurlielines un jakas. Ausmai villaini darinās Gunta, bet pašas spēkiem Ausma nolēmusi tikt pie caurlielinēm. No Liepājas atbraukusī Vija atbraukusi uz Rucavu mācīties adīt jaku. Tad nu Aleksandra abām ierāda adīšanas darbus, palīdz piemeklēt dziju. Arī Māra izrāda savu tikko uzadīto jaku un dalās jakas adīšanas pieredzē. Inga, apmācījusi villaiņu izšuvējas pabeidz adīt savu rakstaino ziemas zeķi.

Tās, kurām prāts nenesas uz rokdarbiem, apgūst ēdienu gatavošanas prasmes. Grūdenis no kartupeļiem, grūbām un gaļas jau teju gatavs, Ruta stāsta, kā gatavojušas un rāda, kā gatavojama strimalu zupa. Kopīgi tiek pagatavots arī īsteni latvisks saldais ēdiens - buberts.

Kad diena jau labā pusdienā, kopīga maltīte ap garo saimes galdu ir pašā laikā un nu visu pašu gatavoto var nobaudīt. Jāēd kā vecos laikos – zupa, kurā iekšā ir vesela strimala, jāpiestrebj pie apaļi ar mizu vārīta rāciņa, kas turpat tiek nolobīts, talkā ņemot karotes kātu.

Tā raženi dzievājot, nemanot pagājušas divas dienas – piepildītas ar darbiem, domām, sievu valodām un smiekliem.

Sandra Aigare

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rucavā aizvada Meistaru dienas

Kategorijas