Sīksīpoli – ejošākā prece

2015. gada 17. aprīlis 07:00

470

Kalētniece Jurgita Roze smej, ka arī ir viena no tiem, kas nespēj vairs istabā nosēdēt. Viņa gaida, kad varēs sasēt pirmās sēklas Latvijas zemē pēc atgriešanās no ārzemēm, kur arī nav varējusi bez zemes darbiem iztikt un veidojusi dobes.

“Vēl neesmu paspējusi šogad sākt rosīties pa dārzu, bet apkārtējie jau rosās un sīksīpoliņi tagad ir viena no ejošākajām lietām veikalā, prasa arī pēc sēklām,” stāsta Virgas pagasta veikala pārdevēja Jurgita Roze. Visi pamazām sāk mosties un arī pati jau jūt, ka ķermenis prasa pēc rosīšanās pa dārzu. “Man pieredze ar dārza darbiem nav liela. Tagad vien sešus mēnešus esmu atgriezusies Latvijā, bet noteikti šogad kaut ko sēšu un stādīšu vīramātes saimniecībā,” teic jaunā sieviete.

Sāk ar ievestajiem
Tagad pirmais jāaprūpē rudenī sastādītie ziemas ķiploki, siltumnīcā jau sastādīti redīsi, lociņi salikti uz visām palodzēm, pastāsta pārdevēja. Viņa novērojusi, ka visur, kur iet ciemos, loki zaļo uz palodzes. J. Roze, cik vien sevi atceras, ir lokus ēdusi un bez dillēm vispār nevar iedomāties dažādus ēdienus. “Esmu zaļumu cienītāja un ziemā sasaldēju gan lokus, gan dilles.” Pirmie veikalā nopērkamie zaļie salāti jau apēsti. “Nu jau mēnesi veikalā ir ievestie loki, dilles, salāti, un pircēji ļoti par to priecājas un pērk. Pavasarī kā sākas saulīte, tā vien prasās pēc svaiguma, un nekas, ka pirmie ir ievestie salāti,” viņa stāsta. Pati jau paspējusi arī auksto zupu pagatavot. “Ļoti garšo un tas svaigums prasās.”
Tā kā vīramātei zemes ir daudz un viss tiek izaudzēts, tad darba būs daudz, paredz J. Roze. Arī pašas mamma audzē pati, un tad vienmēr ir, kur aizbraukt pēc svaigiem dārzeņiem, zaļumiem. Ir, kam doties palīgos, teic kalētniece.

Dārzs arī ārzemēs
“Pat dzīvojot Dānijā, tā, kā lauku cilvēkam pierasts, var rosīties pa āru, rakties pa zemi. Tur bija liela puķu dobe, ko pārvērtu par dārziņu,” smej J. Roze. Sastādījusi gan zaļumus, gan citus dārzeņus. Laikapstākļi Dānijā bijuši līdzīgi kā Latvijā, varbūt lietaināks, vērtē kalētniece. Bet tas nav traucējis ražai gatavoties, liels pluss bijis arī, ka sausajā laikā bijusi šļūtene pa rokai un ūdens bez maksas. “Viss auga griezdamies.” Dzirdēti daudz nostāsti par to, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši savās sētās izveidojuši dārziņus, audzē dārzeņus, zemenes un pat no savām Latvijas sētām aizved ogu krūmu stādus, lai tikai būtu Latvijas garša un iespēja padarboties pie zemes.
Pirmajās siltajās dienās tiek meklēti uz ziemu saliktie darbarīki, pārskatītas sēklu paciņas, kas vēl palikušas. “Parasti pirmie darbi ir siltumnīcā, tad sāk pārējo zemīti sagatavot sējai,” pirmos darbus uzskaita kalētniece. Dārzā parasti sēts un stādīts viss, kas ienāk prātā, izmēģinātas arī jaunas lietas. Sēklu paciņām jau izveidojies uzkrājums, un tās ik gadu tiek papildinātas ar ejošākajām – burkāniem, gurķiem, bietēm un citām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sīksīpoli – ejošākā prece

Kategorijas