Rokkafejnīcas ģitāra pietur Tāšos

2015. gada 22. aprīlis 07:00

3102

Viens no Liepājas simboliem – ģitāra, kas atradās pie bijušās Liepājas 1. rokkafejnīcas, tagad redzama netālu no Tāšu ezera. Tā uz pagaidu laiku atgriezusies pie saviem veidotājiem – metālmākslinieka Reiņa Kuncīša un viņa komandas SIA “Ideju Lidlauks”.

Ģitāras īpašnieki Raivo un Mareks Mediņi nodomājuši to novietot pie sava uzņēmuma “Latvijas Pirmā Rokkafejnīca” Rīgā, tikko tur būs pabeigta āra terases būvniecība, pastāsta metāla produkcijas dizaina un izgatavošanas uzņēmuma SIA “Ideju Lidlauks” vadītājs un ģitāras autors R. Kuncītis. Viņš arī “Kursas Laikam” atklāj, ka būtu vēlējies mākslas darbu pie bijušās Liepājas 1. rokkafejnīcas atstāt, tāpēc vērsies pie Liepājas pašvaldības ar ideju, ka šo vides objektu būtu vērts pielabot un paturēt, bet dome atrunājusies, ka tas nav viņu īpašums, un tālāku interesi nav izrādījusi. “Uzreiz mēs to neaizvācām, vēl nedēļu pirms noņemšanas pēdējo reizi domei pieteicu: vēl varat pārdomāt,” stāsta R. Kuncītis. Savukārt pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule saka: “Pašvaldība nebija brīdināta, mums pašiem otrajā rītā pēc tās pazušanas tas bija pārsteigums.” Nerodot iespēju darbu paturēt pilsētā, R. Kuncītis ģitāras īpašnieku uzdevumā mākslas darbu demontējis. SIA “Ideju Lidlauks” to jau sagatavojuši jaunajai mājvietai – pārtaisīta pamatne. Liepājā ģitāra bija novietota ieslīpi, bet Rīgā tā stāvēs taisni.

Top darbi Liepājas teātrim
Šobrīd uzņēmuma darbnīcā top Liepājas teātra pasūtījums – metāla konstrukcijas jaunajai izrādei “Klibais no Inišmānas”. Metālmākslinieks R. Kuncītis šādos jautājumos vairāk ir ideju ģenerators un projektēšanas darbu aizvada pie datora.
Par praktisko izpildījumu rūpējas metālapstrādes meistars Agnis Šķipars. Liepājas teātris ir viens no SIA “Ideju Lidlauks” pastāvīgajiem klientiem. Katru reizi, veidojot darbus izrādēm, vecās konstrukcijas tiek pārtaisītas un papildinātas.
“Pats arī apmeklēju izrādes, esmu redzējis aptuveni deviņdesmit procentus no visa repertuāra. Ir ļoti interesanti redzēt sava darba rezultātu, tāpēc skatos ne tikai sižeta dēļ,” saka A. Šķipars. Viņš pēc profesijas ir elektriķis, visu apguvis darbā pie R. Kuncīša. Nu jau rit aptuveni desmitais gads, kopš abi sastrādājas. “Taisu to, ko priekšnieks izdomājis. Skatos rasējumus datorā, mēru un griežu,” teic metālapstrādes lietpratējs. Roka darbā jau piešauta, arī acumērs uztrenēts, jo kļūdīties nav pieļaujams, tāpēc ka bieži jāstrādā ar milimetru precizitāti.

Vieta jaunai, lielākai idejai
“Ja jātaisa vairākas vienādas lietas, trakākais ir sākumā dabūt pirmo prototipu. Savukārt, ja gatavojam ko vienu un lielāku, tad tam var pieiet ar radošāku piegājienu.” Piemēram, alumīnija pilsētas maketam, kas apskatāms pie viesnīcas “Promenade”, meistaru komanda pat izgatavojusi speciālu alumīnija liešanas krāsniņu. Šādi, apjomīgāki projekti A. Šķiparam tīk vislabāk: “Tikai masveida ražošanā man būtu grūti nostrādāt. Citreiz ir bijuši pasūtījumi, kur jāuztaisa tūkstoš detaļas, bet, ja visu dienu jādara tikai kaut kas viens, tad arī diez kas nav.” Metālapstrādes meistars atzīst: ir nedaudz žēl, ka ģitāra ceļos projām, tomēr tas paver iespēju veidot ko jaunu, lielāku.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rokkafejnīcas ģitāra pietur Tāšos

Kategorijas